Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Videi draudzīgais jeb zaļais transports kļūst par prioritāti un arī realitāti

Eiro fokusā

Latvijas lielākie farmācijas uzņēmumi varētu sākt vakcīnu pildīšanu un arī ražošanu

Būs jāšķiro arī apģērbs un tekstila izstrādājumi. Latvijā to varētu sākt darīt 2023.gadā

Būs jāšķiro arī apģērbs un tekstila izstrādājumi. Latvijā to varētu sākt darīt 2023. gadā

No 2025. gada Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, būs jāšķiro arī apģērbs un tekstila izstrādājumi. To nosaka Eiropas direktīva. Latvijā jau 2019. gadā tika uzsākts pilotprojekts un izvietoti pirmie tekstila šķirošanas konteineri Rīgā un Pierīgā, vēlāk arī Ziemeļvidzemē. 

Pirms dažiem gadiem Kronvalda parkā bija izveidota vides instalācija – milzīgs drēbju kalns. Tas simbolizēja, ka viens Latvijas iedzīvotājs gadā nopērk 14,3 kilogramus (kg) jauna un lietota apģērba, bet vēlāk trešo daļu no nopirktā vienkārši izmet. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere stāstīja, ka tekstila patēriņš aug visā pasaulē, bet no tā pārstrādā vai izmanto tikai 15 % līdz 20%.

"Tekstila atkritumu apjoms pasaulē ir milzīgs. Patēriņš pēdējās divās desmitgadēs Eiropā ir pieaudzis par 40%, tas ir gana liels skaitlis. Liela daļa cilvēku apmēram 30% no apģērba, kas stāv skapī, nevelk.

Pozitīvais ir tas, ka apģērbam ir ilgāks mūžs; bet arī to, ko met ārā, var izmantot. To pašu "second-hand" var pārdot vai ziedot, vai atdot tiem, kam tas ir vajadzīgs. Tad ir kāda daļa, ko varētu izmantot dažādiem rokdarbiem, kaut vai "pečvorkiem" (lupatiņu tehnika) vai maisiņu šūšanai, veidot no lietotiem apģērbiem jaunus apģērbus. Tas ir process, kas attīstās. Tad jautājums ir par pārstrādi, līdz ar to būtiski ir arī zinātnieku pētījumi – ko tad ar tekstila izstrādājumiem varētu darīt, kā tos varētu izmantot – vai nu būvniecībā, vai pārstrādāt par materiāliem, ko var izmantot tālāk un tamlīdzīgi," klāstīja VARAM pārstāve.

 ‘’Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis stāstīja, ka iedzīvotāju aptauja liecina – sabiedrības informētība par tekstila nodošanu pārstrādei palielinājusies līdz 47%. Pozitīva tendence – pieaug iedzīvotāju skaits, kas jaunu apģērbu iegādājas retāk, gadā tam tērējot 100 līdz 300 eiro.

"Saglabājas līdzvērtīgs to iedzīvotāju skaits, kas iegādājas lietotos apģērbus un tekstilijas, un to ir norādījuši 60% aptaujāto. No vienas puses, tas ir labs rādītājs, kad lietojam atkārtoti, bet, no otras puses, ļoti lielu daļu lietoto apģērbu veido ievestais apjoms. Pēdējo 10–15 gadu laikā mēs esam ieveduši apmēram 100 000 tonnu lietotu apģērbu, pamatā no Lielbritānijas. Tanī pašā laikā iedzīvotāji kļuvuši mazliet kūtrāki un mazāk regulāri pārskata savu skapi – kas tur ir derīgs, kas ne. Tanī pašā laikā mūs ļoti priecē fakts, ka mums 91% iedzīvotāju saka, ka ir gatavi labprāt tekstiliju savākšanas sistēmu izmantot un nodot nevajadzīgās tekstilijas gan atkārtotai lietošanai, gan pārstrādei," sacīja Zakulis.

Dace Akule ir sabiedriskās vides aizsardzības un vides izglītības organizācijas "Zaļā brīvība" ilgtspējīgas modes eksperte.

Viņa stāstīja, ka  Latvijā izveidoti vairāki zīmoli, piemēram, "Zīle" un "Pārtapis", kas no lietota apģērba rada jaunu. Bet šādai tekstila pārstrādei nepieciešams valsts atbalsts.

"Arī Latvijā ir uzņēmumi, kas no lietotām drēbēm gatavo jaunas, saglabājot šo produktu ar pievienoto vērtību (nevis vienkārši sagriežot lupatās) matračos, siltumizolācijā vai iepirkumu maisiņos. Ja mums ir tādi uzņēmumi, kas spēj saglabāt to pašu vērtību, tas, protams, ir unikāls un skaists piemērs. Šobrīd Eiropas Ssvienībā top ilgtspējas tekstilindustrijas stratēģija par to, kā mēs mēģinām ar ekonomiskiem, nodokļu vai citiem atbalsta mehānismiem stiprināt to, ka viss, kas tiek pārveidots, ir ekonomiski izdevīgāks. Savukārt tie, kas ražo no jauniem un nepārstrādātiem materiāliem, maksā vairāk, lai mēs varētu stimulēt, kas esam gudrāki un ilgtspējīgāki tajā jomā," teica Akule.

"Latvijas Zaļā punkta" direktors Zakulis stāstīja, ka Latvijā pirmie tekstila šķirošanas konteineri, kur var izmest apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus,  tika uzstādīti jau 2019. gadā.

"Mēs sākumā izvietojām 20 konteinerus Rīgā un Pierīgā – Ādažos, Salaspilī, Piņķos un Ogrē, tad pievienojās Ziemeļvidzeme ar 20 šķirošanas laukumiem. Tas ir tāds mūsu brīvprātīgs pasākums, jo mēs gribam noskaidrot, kādi ir iedzīvotāju paradumi, ko iedzīvotāji ir gatavi nest uz šiem konteineriem. Tukumā ir izveidots šķirošanas centrs, kur mēs šķirojam apģērbu 30 dažādās frakcijās. Tad konstatējām, kas būtu derīgs atkārtotai lietošanai, kas pārstrādei, kam diemžēl vēl nav pielietojuma. Priecē tas, ka valsts ir saklausījusi mūsu aicinājumu, ka sabiedrība ir gatava šķirot," piebilda ‘"Latvijas Zaļā punkta" vadītājs.

Valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā paredzēts, ka Latvija apģērba un mājas tekstila šķirošanu varētu uzsākt nevis 2025. , bet jau 2023. gadā. Tad Latvijā būs pieejami vairāk nekā 1000 tekstila šķirošanas konteineri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt