Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

ES atveseļošanas plāns: Cik tālu ir plānu apstiprināšana un kā naudu plāno tērēt citi

Eiro fokusā

Aizvadītais gads tūrisma nozarē: dažiem uzņēmējiem veiksmīgs, citiem - smagāka situācija

Putnkopji ar bažām gaida gājputnu atgriešanos

Putnkopji ar bažām gaida gājputnu atgriešanos

Sakarā ar augsti patogēnās gripas konstatēšanu vairākiem savvaļas ūdensputniem Latvijā valdība ir apstiprinājusi biodrošības pasākumu kopumu novietnēs, kurās tur mājputnus. Olu ražotāji un putnu audzētāji gatavi pildīt noteiktās prasības, taču viņus uztrauc arī mājputnu saslimstības pieaugums kaimiņvalstīs un citās Eiropas Savienības valstīs. 

Jaunais zemnieks Juris Grustāns, kurš savā saimniecībā "Smilgas" Daugavpils novada Naujenes pagastā pirms pāris gadiem uzsāka organiski audzētu vistu olu ražošanu, lai pasargātu vistu ganāmpulku no putnu gripas, jau tagad ievēro daudzus biodrošības pasākumus. Patlaban saimniecībā tiek turētas 80 dējējvistas.

Daļa nelielo mājputnu audzētāju saimniecību ir apvienojušās Latvijas Putnkopības asociācijā. Tās valdes priekšsēdētāja Zane Rostokina uzsvēra, ka pašlaik reģistrētie putnu turētāji gatavi pildīt ieviestos drošības pasākumus, tā tas bijis arī iepriekšējos gados.

"Mums ir jānodrošina noteiktie biodrošības pasākumi. Tā pati dezinfekcija, putnu barošana vienīgi un noteikti tikai iekštelpās un pastaigas iespējamas tikai tad, ja ir nodrošināti šie te āra apstākļi, proti, jumta segums un tāds nožogojums, lai neviens no putniem netiktu cauri.

Tas rada zināmas grūtības, jo ne visiem putnu turētājiem ir šādas iespējas, un tad nu nāksies samierināties ar to, ka putniem būs jāpaliek iekštelpās, kamēr beigsies šie stingrie biodrošības pasākumi," skaidroja Rostokina.

Ja mājputnu novietnē tiks apstiprināts putnu gripas uzliesmojums, lai novērstu slimības tālāku izplatīšanos, būs jālikvidē visi saimniecībā esošie putni, kā arī jānosaka riska zonas ap slimības skarto saimniecību. Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha uzsvēra,  tādējādi putnu gripas uzliesmojums nelielā piemājas saimniecībā var būtiski ietekmēt tās tuvumā esošo lielo putnkopības uzņēmumu darbu.

“Ražotājs, kas ir reģistrēts un tirgo savu produkciju patērētājiem, viņš jau pats ir ieinteresēts, lai šī biodrošība tiktu ievērota. Draudi iestājas tajā brīdī, kad netālu no novietnes ir kāda mazāka saimniecība, kas neievēro biodrošības nosacījumus vai kura pat nav reģistrēta un, ja pie viņiem tiks konstatēta šī putnu gripa, tad arī uzņēmums, kas atrodas tuvumā, saskarsies ar dažādām problēmām," klāstīja Ērliha

Patogēnā putnu gripas vīrusa izplatība Latvijā apdraud arī Latvijā ražoto olu un putnu gaļas eksportu. 

"Lielākie ražotāji  eksportē produkciju ne tikai uz kaimiņvalstīm, bet arī uz citām ES valstīm un arī trešajām valstīm. Gadījumā, ja kādā mājputnu novietnē Latvijā tiks konstatēta putnu gripa, pastāv ļoti liels risks, ka šīs te importējošās valstis, kas ņem mūsu produktus, var pateikt, kamēr neatrisināsies jautājums ar putnu gripu, mūsu produkciju neņems," skaidroja Ērliha.

Latvijā atrastajiem mirušajiem ūdensputniem - paugurknābja gulbjiem un pīļu dzimtas putniem - jau tikusi konstatēta augsti patogēnā putnu gripa - akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja Mārīte Ņukša atklāja, ka pašlaik Latgalē ne savvaļas, ne mājputnu saslimšana ar šo vīrusu nav konstatēta.

"Situācija ir mierīga. Nekādu informāciju par beigtiem ūdensputniem saņēmuši neesam. Taču, tuvojoties pavasarim, šī situācija var krasi mainīties, jo sāksies gājputnu atlidošanas laiks, kas mūs tiešām satrauc,

jo Kurzemes pusē atvērtajās ūdenstilpēs atrod beigtus gulbjus, zosis, kuriem apstiprināta patogēnā putnu gripa. Tāpēc iedzīvotājiem jābūt ļoti atbildīgiem, zinošiem kā šajā situācijā pasargāt savus mājputnus no šīs te augsti patogēnās putnu gripas," sacīja PVD pārstāve.

PVD informēja: lai nepieļautu mājputnu inficēšanos ar putnu gripu, no piektdienas, 26. februāra, līdz brīdim, kad epidemioloģiskā situācija Latvijā un Eiropā uzlabosies, mājputni jātur slēgtās telpās.

Par slēgtu telpu uzskatāma kūts vai vieglākas konstrukcijas būve (ar vai bez pamatiem), kura no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu, īpaši ūdensputnu, kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Telpa var būt norobežota ar smalku sietu un noklāta ar drošu ūdensizturīgu jumtu, kā arī tā var būt slēgta nojume.

Mājputnu novietnēs ir jāievēro stingri biodrošības pasākumi, mājputnu barošanu un dzirdināšanu organizējot mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem. Ierobežojumu periodā novietņu darbiniekiem jālieto darba vai maiņas apģērbs un apavi, ko atļauts lietot tikai mājputnu turēšanas vietā.

Ja mājputniem novērotas slimības pazīmes - mājputni atsakās no barības un ūdens, ir samazinājusies dējība vai novērojama putnu mirstība, nekavējoties par to jāziņo veterinārārstam un PVD, kas veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ganāmpulku nav skārusi putnu gripa.

KONTEKSTS:

2021. gada februāra pirmajā pusē diviem Jūrmalā, Dzintaru pludmalē, atrastiem mirušiem paugurknābja gulbjiem laboratoriskie izmeklējumi apstiprināja augsti patogēno putnu gripu.  Šis ir pirmais putnu gripas gadījums Latvijā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt