Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Ziemas uzņemšana augstskolās: vai studentu izvēle sakrīt ar darba tirgus prasībām

Eiro fokusā

Covid-19 vakcīnas izstrādātāji pelna miljardus

Par spīti pandēmijai 3. pensiju līmenis piedzīvojis izaugsmi un konkurences kāpumu

Par spīti pandēmijai 3. pensiju līmenis piedzīvojis izaugsmi un konkurences kāpumu

Neraugoties uz pandēmijas diktētajiem izaicinājumiem, brīvprātīgajam 3. pensiju plānam pērn ar ienesīgumu ir veicies labi. Tā rāda dati par pirmajiem trim ceturkšņiem jeb gada deviņiem mēnešiem. Iedzīvotāji aktīvāk ir pieteikušies 3. pensiju plānam, veikuši lielākas iemaksas, turklāt arī augusi darba devēju aktivitāte, iemaksas šajā pensiju plānā strādājošajiem piedāvājot motivācijai. Šī pensiju plāna attaisnošanās arī audzē konkurenci tirgū.

Iespēja no valsts saņemt 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) par veiktajām iemaksām privātajā pensiju fondā, vilinājums uzkrāto kapitālu dabūt vēl pirms došanās vecuma pensijā un piedāvājums uzkrājumu mantot – ar šiem un citiem saukļiem finanšu institūcijas uzrunā potenciālos klientus pieteikties trešajam jeb brīvprātīgajam pensiju plānam. Privātā brīvprātīgā pensiju shēma Latvijā tika ieviesta pirms vairāk nekā 20 gadiem, un viens no pirmajiem tirgus dalībniekiem šajā segmentā bija "Swedbank". Tās Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš stāstīja, ka trešā pensiju līmeņa popularitāte aug.

"Ja mēs salīdzinātu to, kā tirgus izskatās tagad un pirms pieciem gadiem... Gan cilvēku vēlme krāt, gan arī uzkrātā nauda ir stipri, stipri pieaugusi. Protams, ja mēs skatāmies, cik ir uzkrāts otrajā [pensiju] līmenī un trešajā [pensiju] līmenī, tad tur vēl ir stipri, kur augt," klāstīja Stepiņš.

Viņš atklāja, ka "Swedbank" aktīvākais trešā līmeņa plāns – "Dinamika+ 100" – ienesīgumu rāda tādu, kāds tas vērojams akciju tirgos, jo viss noguldītais nonāk tur.

"Ja mēs skatāmies pēdējos, vakardienas datus, tad pēdējā gada laikā tas ienesīgums bijis teju 8,3%. Tas ir daudz vai maz? Jāņem vērā, ka pagājušā gada martā bija spēcīgs kritums saistībā ar Covid-19 paniku. Tāpēc šis pensiju plāns svārstās ļoti dinamiski (..).  Piemēram, ja skatāmies uz "Dinamika+ 100", tad, ja krājējs pirms pieciem gadiem ieguldījis vienu eiro, tad šodien šis viens eiro būs 1 eiro un 62 centus vērts," klāstīja Stepiņš.

Eksperts gan uzreiz norādīja, ka šādā veidā pilnu bildi ieraudzīt nevar, jo 3. pensiju līmenī parasti tomēr veic regulāras iemaksas.

Tādējādi finanšu tirgu krituma laikos noguldījumi kļūs mazāk vērtīgi, bet akciju tirgu dārdzības laikos ienesīgums būtiski aug, un to ietekmē regulārās iemaksas.

Stepiņš arī piebilda, ka ienesīgumu ietekmējuši ne tikai notikumi finanšu tirgos, bet arī mainīgas komisijas maksas par pašiem plāniem un no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) diktētās, kas savulaik bijušas augstākas.

Tieši zemākas komisijas maksas par pensiju plānu uzturēšanu un audzēšanu kā savu trumpi sauc kompānija "Indexo", kas pavasarī grasās startēt arī brīvprātīgo pensiju tirgū. "Indexo" valdes loceklis Iļja Arefjevs kā piemēru minēja savu personīgo dalību 3. pensiju līmeņa divos dažādos plānos.

"Vienam plānam pagājušajā gadā bija zaudējumi, otrajam plānam bija neliela peļņa. Bet, zinot to, ka tas ir ilgtermiņa produkts, uzkrāšanas produkts, par to varbūt īstenībā nevajadzētu satraukties. Tanī pašā laikā, ja mēs nedaudz iedziļināmies šajā problēmā, tad tas, ko mēs redzam, – finanšu tirgos pēdējos 10 gados vai pat ilgākā periodā bija ļoti spēcīga izaugsme. Tik labu ienesīgumu neredzam Latvijas pensiju trešajā līmenī. Viens, protams, ir komisijas maksa, par ko mēs esam runājuši jau diezgan daudz. "Indexo" piedāvā pensiju plānus ar zemām izmaksām, tālāk līdzekļi tiek ieguldīti zemo izmaksu ieguldījumu fondos," stāstīja Arefjevs.

Nu jau kādu laiku starp "Indexo" un vecākajiem tirgus dalībniekiem vērojama rīvēšanās un apmaiņa savstarpējiem apvainojumiem par pārāk augstām vai nepietiekami atklātām komisijas maksām, kas gulstas uz klientu pleciem. Tas viss rāda, ka tirgū pastiprinās konkurence – nupat pensiju fondu sarakstā pievienojies septītais dalībnieks. Un to vēro arī FKTK Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības departamenta direktore Evija Dundure.

"Trešais pensiju līmenis un tirgus situācija, protams, piedzīvoja izmaiņas, ko pagājušajā gadā diktēja Covid-19 pandēmijas ietekme. (..) Mēs skatāmies šobrīd uz trīs ceturkšņu datiem pagājušajā gadā , un, kopumā ņemot, varētu teikt, ka pensiju fondiem aizvadītais gads bijis veiksmīgs. Pieaugušas praktiski visas līnijas – gan pensiju  plānu neto aktīvi, gan ieguldītāju skaits, arī aktīvo dalībnieku skaits, un, kas ir pozitīvi – arī viena dalībnieka vidējā iemaksa mēnesī.

Tā ka, varētu teikt, ka šis segments nav cietis. Ieguldītāji ir saglabājuši uzticību un pat raduši iespēju stiprināt savus ieguldījumus trešajā pensiju līmenī," sacīja FKTK pārstāve.

Dundure teica, ka straujāk, ar 22% kāpumu, pērn sākuši ieguldīt darba devēji, tādējādi attīstot padoto motivācijas sistēmu. Potenciālais ienesīgums pērn piedzīvojis vairākus satricinājumus, bet visi plāni gadu esot nostrādājuši pozitīvi, un tas liecinot par 3. pensiju plāna attaisnošanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt