Eiro fokusā

Kapitāla tirgus attīstībai Latvijā FKTK izstrādājusi 10 soļu programmu

Eiro fokusā

2020.gads bijis veiksmīgs Latvijas eksportētājiem

Latvijā mēneša laikā bezdarbs pieaudzis par 0,3%

Latvijas darba tirgū gandrīz 14 000 vakanču, tostarp finanšu sektorā un būvniecībā

Bezdarba līmenis Latvijā sasniedzis 8%. Mēneša laikā bezdarbs pieaudzis par 0,3%, un šobrīd bez darba ir 73,5 tūkstoši iedzīvotāju. Straujāku bezdarba pieaugumu ierobežojis dīkstāves atbalsts, ko saņēmuši 55 000 iedzīvotāju. Augstākais bezdarba līmenis saglabājas Latgalē – 16%, mazākais Rīgas reģionā – 6%.  Valstī kopumā ir 14 000 vakanču – darbiniekus meklē finanšu sektorā, būvniecībā, kravu pārvadājumos.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Evita Simsone stāstīja, ka būtiskas izmaiņas darba tirgū nav notikušas un NVA mājaslapā ir gandrīz 14 000 brīvas darba vakances. Viņa vērtēja, ka bezdarba pieaugumu ietekmē arī sezonalitāte.

"Rudens, ziema ir tie mēneši, kad bezdarbs pieaug. Arī šobrīd ir tieši tāpat, un būvniecība ir tā nozare, kas šobrīd ir samazinājusi savus darbības apjomus.

Šobrīd mūsu klientu lokā pieaug to klientu īpatsvars, kuru pēdējā nodarbošanās ir bijusi mazumtirdzniecība. Protams, brīvo vakanču skaits ir samazinājies, bet nozares joprojām saglabājas. Finanšu sektorā meklē jaunus darbiniekus, būvniecībā arī ir vakances, tāpat arī kravu pārvadājumos tiek meklēti darbinieki," stāstīja Simsone.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš vērtēja, ka bezdarbs valstī ir augstāks nekā pirms gada, tomēr pagaidām pieaugums nav būtisks.  

"Bezdarbs janvārī pieauga par 0,3 procentpunktiem, bet tā parasti janvārī notiek. Latvija joprojām ir diezgan atkarīga no lauksaimniecības un mežsaimniecības, šajās nozarēs ir sezonālas darba svārstības, arī tūrismā un citur. Ņemot vērā to, ka liela daļa mazumtirdzniecības bija slēgta, acīmredzot uzņēmumi tur darbiniekus, saņem dīkstāves pabalstus, apgrozāmos līdzekļu atbalstu un tamlīdzīgi.

Darbinieki tika atlaisti pavasarī, daļēji pieņemti atpakaļ vasarā, bet kopš tā brīža situācija nav dramatiski pasliktinājusies.

Latvijā valsts politika krīzes laikā tika kritizēta, pabalsti bija mazi, bet nav jau tā, ka nebija vispār. Un tieši pēdējos mēnešos izmaksātajā pabalstā ir diezgan liels pieaugums. Tas acīmredzot arī palīdz bezdarbu noturēt zemā līmenī," klāstīja Strautiņš.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča stāstīja, ka pēdējo  mēnešu laikā palielinājušies dīkstāves pabalsti, – tagad tie ir vidēji 506 eiro mēnesī. Trīs mēnešos dīkstāves atbalstā izmaksāti 34 miljoni eiro un tie piešķirti 55 000 cilvēku. Viņa uzsvēra, ka šobrīd dīkstāves atbalsta nosacījumi ir mainījušies.

"Pat ja mēs runājam par minimālo atbalstu, kas šobrīd ir 500 eiro, tā ir pietiekami nopietna nauda kaut kādu pamatvajadzību segšanai.

Daudzos gadījumos, arī dodoties bezdarbnieku rindās, šis pabalsts būtu krietni mazāks un šie cilvēki būtu pašvaldību sociālo dienestu klienti. Tāpēc šobrīd šis atbalsts ir ļoti vērtīgs. Runājot par pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, ņemot vērā sabiedrības lielo neapmierinātību, no janvāra vienīgais kritērijs ir ienākumu samazināšanās vismaz par 20%. Mēs vairs nevērtējam, cik no mēneša dienām cilvēks patērējis, lai ienākumus saņemtu, un cik dienas atradies dīkstāvē. Šobrīd pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem vairs nav pat šāda kritērija. Darbinieki dīkstāves pabalstu var saņemt par tām dienām, kad patiešām nestrādā. Savukārt, par dienām, kad strādā īsāku laiku, var saņemt subsīdiju. Šobrīd regulējums ir ļoti vēlīgs, dāsns," teica VID pārstāve.

Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Helmane vērtēja, ka Latvijā joprojām darba ņēmēju prasmes nesakrīt ar darba tirgus prasībām.  

"Covid-19 parādīja, ka digitālajām pamatprasmēm ir jābūt visiem nodarbinātajiem. Jābūt darbaspēka elastībai – jāapzinās, ka darba tirgus attīstās diezgan ātri un cilvēkam ātri jāspēj pārkvalificēties, ja tas nepieciešams. Mēs redzam, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vai starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozarē ir nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti. Veicot investoru aptauju, kur bija runāts par darbaspēka pieejamību, bieži vien valodu prasmes un digitālās prasmes jau tiek uzskatītas par pašsaprotamām. Līdz ar to investori iegulda naudu pārkvalifikācijā un, apmācot darbiniekus, vairāk ir augstākā līmeņa digitālās prasmes, piemēram, programmēšana," klāstīja Helmane.

Trešdien, 17. februārī, notika starptautiska tiešsaistes konference "Nākotnes darbs Latvijā", kurā piedalījās 17 valstu pārstāvji. Tajā diskutēja par darba tirgus prognozēm un pieprasītākajām prasmēm nākotnē. Prognozes liecina, ka  līdz 2025. gadam apmēram pusei no darbiniekiem būs nepieciešama pārkvalifikācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt