Eiro fokusā

Covid pandēmijas ietekmē mainās arī pircēju paradumi

Eiro fokusā

20% no Atveseļošanas plāna līdzekļiem Latvija plāno atvēlēt digitālajai transformācijai

"Brexit" nav radījis lielas izmaiņas apdrošināšanā; uzņēmējiem ir jaunas prasības

«Brexit» nav radījis lielas izmaiņas apdrošināšanas lietās; uzņēmējiem gan nākas pielāgoties jaunām prasībām

Šā gada sākumā ir beidzies "Brexit" pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības (ES). Tas ir nesis izmaiņas virknē jomu, tajā skaitā apdrošināšanā, kā arī uzņēmējiem, kas savas preces un pakalpojumus eksportē uz Lielbritāniju vai importē no tās. Kādas ir svarīgākās izmaiņas, un kam jāpievērš uzmanība?

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija – standarta situācijā tā ir Latvija vai visa ES. Tādēļ, ceļojot uz Lielbritāniju vai sadarbojoties ar šo valsti biznesa kontaktos, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju – nu jau valsti ārpus ES. Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas polisēm.

Taču arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek "Zaļās kartes" sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi arī turpmāk mūsu polišu īpašnieki Lielbritānijā būs pasargāti, stāstīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

"Tie, kas polises attiecīgi pirks nākotnē un mēģinās iebraukt Lielbritānijā, tur mēs vienkārši iesakām cilvēkiem šīs polises izprintēt, jo par to, ko tas Lielbritānijas robežsargs uz robežas pasāks, pilnīgas garantijas nav, bet polisēm vajadzētu būt spēkā. Citādi iesakām klientiem pārskatīt līgumus, jo tas teritoriālais segums iepriekš bija Eiropas Savienība, ieskaitot Lielbritāniju, bet tagad Lielbritānija ir jāizdala atsevišķi, lai tā teritorija būtu nosegta. Visumā, es domāju, apdrošinātājiem lielu kreņķu nav un nebūs," lēsa Abāšins.

Arī Latvijas izsniegtā Eiropas veselības apdrošināšanas karte jeb EVAK Lielbritānijā turpina darboties, un Latvijas iedzīvotāji ar to var saņemt tādus pašus veselības aprūpes pakalpojumus kā līdz šim.

Taču šī karte nesedz ārzemēs veiktās pacientu iemaksas un līdzmaksājumus, neatlīdzina repatriācijas jeb transportēšanas izdevumus smagas slimības vai nāves gadījumā. Tādēļ arī turpmāk, dodoties uz Lielbritāniju, tāpat kā jebkurā citā ārvalstu braucienā, ieteicams iegādāties ceļojumu apdrošināšanu.

Savukārt uzņēmējiem jāņem vērā, ka biznesa partneri Lielbritānijā var mainīt savus sadarbības nosacījumus, tajā skaitā profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prasības. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa teica, ka "Brexit" mūsu uzņēmējiem ir nesis divas negatīvas un vienu pozitīvu vēsti.

"Pozitīvi, ka, vienojoties savstarpēji Eiropas Savienībai un Lielbritānijai, tomēr nonāca pie tāda risinājuma, ka nav papildu dažādas muitas nodevas un nav kvotas tam, cik, ko un kā drīkst ievest. Tas ir pozitīvais," sacīja Zariņa.  

Savukārt ir divas lietas, par ko ES un Lielbritānijai tomēr nav izdevies vienoties. Tā sauktā preču atzīšanas sertifikācijas sistēma vairs nav vienota. Tas nozīmē, ka visi produkti, ko tur ieved vai no Lielbritānijas izved, ir no jauna jāsertificē tur vai konkrētajā valstī, kur preces nonāks.

"Tas, protams, sadārdzina visu šo procesu, arī pagarina. Šīm precēm vēlreiz šī sertifikācija ir jāveic, jo nepanāca vienošanos, ka šis process ir harmonizēts. Tas visā "Brexit" sarunu laikā ir bijis tāds karsts kartupelis starp sarunu dalībniekiem,

un vienošanās par to netika panākta. Tā, protams, būs papildu izmaksu pozīcija visiem komersantiem," stāstīja Zariņa.

Otra negatīvā lieta un izmaksu radītāja ir muitošanas procedūras, kas nu jāveic uz divām robežām. Turklāt mūsu uzņēmēji lielā mērā zina preču eksporta prasības uz trešajām valstīm, bet par Lielbritāniju ir vēl daudz nezināmā, sevišķi par produkcijas izvešanu no turienes.

"Līdz ar to tas prasa laiku, lai saprastu, kādas šīs prasības ir. Otrs – tas prasa laiku un resursus, lai piemērotu savas iekšējās sistēmas, datu uzskaiti, kā arī prakses un dokumentu sagatavošanu, lai šis process notiktu maksimāli veiksmīgi. Tas, ko varēja redzēt un par ko dzird komentārus, ir, ka muitošanas sistēma, dokumentu ieviešanas sistēma un process abās pusēs ir radījis sastrēgumus. Vairākas Eiropas Savienības valstis jau runājušas un aicina abas puses vienoties, ka tomēr uz gadu tiek noteikts pārejas periods, kurā var turpināt preces pārvadāt bez šiem specifiskajiem muitošanas dokumentiem, tādējādi atvieglojot preču plūsmu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību," teica LTRK pārstāve. 

Pašlaik ietekmi vairāk izjūt komersanti, kam ir mazāk zināšanu par eksportu uz trešajām valstīm. Tie, kas iepriekš veduši preces uz tādām valstīm kā Krieviju, Ukrainu vai Baltkrieviju, jau pārzina sertifikācijas un muitošanas lietas.

Arī Valsts ieņēmumu dienestā atzina, ka komersantu jautājumu daudzums pieaug, radot sastrēgumus dokumentu apritē un piegāžu termiņos. Un tam jau ir plašāka ietekme uz tranzītu, loģistiku un ekonomiku kopumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt