Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Pēc «Dod pieci!» saņemti vairāk nekā 100 palīdzības lūgumi

Panorāma

Eirozonas ekonomika šogad augs par 3,8%

Latvijā pirmo reizi konstatē putnu gripu

Pirmo reizi Latvijā savvaļas putniem konstatē putnu gripu; ierobežos mājputnu turēšanu ārā

Diviem Jūrmalā, Dzintaru pludmalē, atrastiem mirušiem paugurknābja gulbjiem laboratoriskie izmeklējumi apstiprinājuši augsti patogēno putnu gripu.  Šis ir pirmais putnu gripas gadījums Latvijā, informēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

ĪSUMĀ:

  • Jūrmalā mirušajiem gulbjiem konstatē augsti patogēno putnu gripu.
  • Tas ir pirmais šīs putnu gripas gadījums Latvijā.
  • ZM plāno noteikt papildu biodrošības pasākumus mājputnu turēšanai.
  • PVD aicina mājputnu turētājus jau tagad neturēt putnus ārā.
  • PVD aicina uzreiz ziņot par mājputnu saslimšanu un beigtiem savvaļas ūdensputniem.
  • Zemnieku Saeimas biedre: Ierobežojumi būtu jānosaka ūdenstilpju tuvumā.
  • ZM: vīruss nešķiro ūdensputnus no citiem putniem – to var pārnēsāt jebkurš.
  • ZM: Tāpēc būtiski ierobežojumus ievērot visiem mājputnu turētājiem.

Pirmo reizi Latvijā savvaļas putniem konstatē putnu gripu; ierobežos mājputnu turēšanu ārāPaula Dēvica

Ņemot vērā konstatēto, kā arī pieaugošos putnu gripas draudus mājputnu novietnēm, Zemkopības ministrija, balstoties uz PVD sniegto informāciju, plāno noteikt papildu biodrošības pasākumus mājputnu novietnēm visā valsts teritorijā, tostarp ierobežojot mājputnu turēšanu ārpus telpām, lai novērstu to tiešu vai netiešu kontaktu ar savvaļas putniem. 

Lieto “Telegram”? Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais! 📣

 

👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!

Grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas putnu turēšanu telpās noteiks kā obligātu prasību, varētu pieņemt jau ceturtdien.

PVD aicina Latvijas mājputnu turētājus jau tagad, pirms ierobežojumu noteikšanas, nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām,

nepieļaujot mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, īpaši ūdens putniem (gulbjiem, pīlēm), kā arī atlikušajos ziemas un gaidāmajos pavasara mēnešos atturēties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs.

Latvijā ir vairāk nekā 6 miljoni mājputnu. Ir 30 lielas saimniecības, kur audzē vairāk nekā 10 000 putnu.

Mājputnu īpašniekiem nekavējoties jāziņo PVD, ja putniem novēro slimības pazīmes – būtiski samazinās barības un ūdens uzņemšana, samazinās dējība vai novērojama putnu mirstība.

Savukārt iedzīvotājus aicina ziņot par atrastiem beigtiem savvaļas ūdensputniem, zvanot uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju  67027402 vai informējot tuvāko PVD teritoriālo pārvaldi.

Nekādā gadījumā putnus nevajadzētu nest uz mājām (it īpaši, ja mājās tiek turēti jebkādi putni) vai vest uz dzīvnieku patversmēm.

“Nekādā gadījumā putnus nevajadzētu nest uz mājām, īpaši, ja mājās jau atrodas mājputni, vai vest uz dzīvnieku patversmēm. Ja nu atvestais savārgušais savvaļas putns izrādīsies inficēts ar putnu gripu, tad nāksies likvidēt visus pārējos gan patversmē, gan mājās mītošos putnus.

Šī gripa ir ļoti lipīga, augsti patogēna, kas nozīmē, ka visi inficētie putni agrāk vai vēlāk tiek pakļauti nāvei un iznīcībai,” uzsvēra PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka.

Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība. Slimības klīniskās pazīmes ir pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, grīļīga gaita, smakšana u.c. Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, piemēram, piekļūstot dīķiem un citām ūdenstilpēm. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss.

Zemnieku Saeimas biedre Dace Pastare atzina, ka šīs ziņas ir mājputnu turētājiem satraucošas. Uztraukumu rada tieši papildus ierobežojumi, kas pēc Pastares domām, būtu jāievēro tikai tiem mājputnu turētājiem, kuri atrodas ūdenstilpju tuvumā, jo galvenie putnu gripas izplatītāji ir ūdensputni.

Dace Pastare ir saimniece zemnieku saimniecībā “Talči” Naukšēnu novadā, kurā mājo aptuveni 1800 dējējvistu un tuvumā ūdenstilpju nav.

“Pirmkārt, mīnus 20 grādos neviens putnus ārā nelaiž. Mēs nelaižam ārā līdz tam brīdim, kad faktiski viss sniegs ir nokusis. Bet mani tas uztrauc.

Tāpēc ka būs atkal ierobežojumi. Nāks siltais laiks, saulīte, vistas gribēs ārā. Pirmkārt, telpās būs grūti nodrošināt vajadzīgo klimatu,” klāstīja Pastare.

Zemkopības ministrijā skaidroja, ka vīruss nešķiro ūdensputnus no citiem savvaļas putniem – to var pārnēsāt jebkurš.

Tāpēc būtiski ierobežojumus ievērot visiem mājputnu turētājiem, uzsvēra ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe.

“Vīrusam nav tādu nosacījumu. Arī to, ko mēs šobrīd redzam ar Covid-19 vīrusa izplatību – viņam nav robežu. Līdz ar to, pateikt, ka tajā vietā vīruss būs un tajā vietā nebūs – nav tādas iespējas.

Profilakse ir labāka nekā ārstēšana, un šajā situācijā biodrošība ir pats pats galvenais,” sacīja ZM pārstāvis.

2021. gadā augsti patogēnā putnu gripa savvaļas putniem konstatēta 20, bet mājputniem – 16 Eiropas valstīs.

Eiropas valstīs cirkulējošie  putnu gripas apakštipi neapdraud cilvēku veselību, taču slimība ir nopietns drauds putnkopības nozarei Latvijā.

2016. un 2017.gadā, kad bija putnu gripas vilnis, vienīgi Latvija un Igaunija palika slimības neskartas. Toreiz Eiropas putnkopības  nozare cieta milzīgus zaudējumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt