Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Latvijā mēneša laikā bezdarbs pieaudzis par 0,3%

Eiro fokusā

Liepājā darbu sāk uzņēmums SIA "iCotton". Radītas 120 jaunas darba vietas

2020.gads bijis veiksmīgs Latvijas eksportētājiem

Preču eksporta rekordam pērn būtiski pēdējie mēneši; «UPB» lielākus izaicinājumus sagaida šogad

Neskatoties uz pandēmiju, valstu robežu slēgšanu, Brexit un citiem negatīviem faktoriem, pērnais gads kopumā veiksmīgs bijis Latvijas eksportētājiem. Latvijas preču eksporta vērtība pagājušajā gadā par 1,7% pārsniedza 2019. gada līmeni un sasniedza 13,2 miljardus eiro. Preču eksporta pieaugumu izdevās sasniegt tieši pēdējos gada mēnešos. Būvuzņēmums "UPB" lielākus izaicinājums sagaida šajā gadā.

Covid-19 pandēmijas dēļ pavasarī Latvijas preču eksports samazinājās par 15%, un tas bija lielākais kritums pēc 2009. gada, stāstīja Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš.

"Pavasarī bija pirmais šoks, neziņa, kas notiks tālāk. Pēc tam sākās pielāgošanās process, mums palīdzēja arī partnervalstu Eiropas Savienībā labāka noturība krīzē. Veiksmīgākās nozares bija lauksaimniecība un pārtika. Paveicās, ka pērn bija rekordraža graudiem un vienlaikus auga pieprasījums un pasaules cenas. Otra nozare bija elektronika un mehānismi. Komunikācija, pakalpojumu sniegšana vai produktu piegāde tika vēl vairāk pārnesta uz virtuālo vidi. Tam ir nepieciešams tehniskais nodrošinājums, kas ir nozīmīga grupa Latvijas eksportā un reeksportā," teica Kalniņš.

Latvijas uzņēmēji pērn daudz paveikuši ne tikai ražošanā, bet arī rūpējoties par darbinieku drošību Covid-19 apstākļos. AS "UPB" valdes loceklis Uģis Grīnbergs stāstīja, ka uzņēmuma galvenie eksporta virzieni ir projektēšana un būvniecība, kas pērn augusi par 10%, arī enerģētika un mašīnbūves produkcija. Pērn uzņēmums eksportēja 60% no grupas apgrozījuma – 237 miljoniem eiro.

"Šobrīd ir 300 cilvēki, kas strādā objektos gan Skandināvijā – Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā, gan arī Lielbritānijā.

Lielākais izaicinājums bija nodrošināt mūsu darbinieku kustību uz šiem objektiem ar visiem slēgtajiem avio reisiem un prāmju satiksmes ierobežojumiem. Mēs jau pagājušā gada martā izvirzījām drošības prasības, kas bija stingrākas nekā valstī pieņemtās.

Arī būvobjektos ārvalstīs kopā ar pasūtītājiem atrisinājām, kā nodrošināt drošus darba apstākļus un darba vidi. Līdz ar to varējām izvairīties no objektu apturēšanas Covid-19 dēļ. (..) Lielākus izaicinājumus redzam šogad. Mūsu eksporta projektu portfelis ir gana liels un šobrīd valstis nosaka diezgan ātrus un ierobežojumus arī darbaspēka kustībai," atzina Grīnbergs.

Tas, ka tieši eksports kompensējis apgrozījuma kritumu vietējā tirgū, uzsvēra "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš. Uzņēmums Brocēnos ražo un eksportē cementu un gatavo betonu.

"Somija un Zviedrija tiešām parādīja tirgu augšupejošu līkni, mūsu patēriņā pieprasījums bija vidēji par 5% augstāks nekā 2019. gadā.  Tas tomēr parādīja, ka arī pandēmijas apstākļos attīstījās infrastruktūras objekti, kuros tiek izmantots gan betons, gan cements.

Līdz ar to aktivitāte bija ļoti laba. Arī Igaunijas tirgus rādīja pieaugumu. Covid-19 dēļ pieņemtie noteikumi, ko esam ieviesuši kompānijas iekšienē, ir veicinājuši to, ka mēs nepārtraukti varējām nodrošināt mūsu klientus ar produktu," teica Gruzniņš.

Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš stāstīja, ka preču eksporta pieaugumu uzņēmējiem izdevās sasniegt pērnā gada pēdējos mēnešos.

"Ļoti patīkams pārsteigums bija tieši gada pēdējie mēneši – septembris, oktobris, novembris, arī decembris, kad, ņemot vērā pandēmijas otro vilni un grūto situāciju Latvijā un eksporta tirgos, mūsu ražotāji eksporta tirgos parādījuši labus rezultātus. Piemēram, decembrī pieaugums bija par 12,5% gada griezumā. Septembrī, oktobrī apjoma ziņā eksports 1,3 miljardi eiro bija vēsturisks rekords viena mēneša griezumā. Liels devums pieaugumā bija graudaugiem, arī pateicoties labai ražai. (..) Vājāks gads bija kokapstrādei – gada pirmie mēneši, bet gada pēdējie mēneši bija ļoti pozitīvi. Nedaudz vājāka bija dzērienu ražošana un eksports uz Krievijas un Lietuvas tirgu. Pagājušajā gadā samazinājās naftas cenas un naftas produktu vērtība. Tas ir reeksports, bet dominē arī minerālie produkti. Tur mēs redzam diezgan lielu mīnusu," atzina EM eksperts.

Salmiņš vērtēja – lai gan visi 2020. gada eksporta dati vēl nav apkopoti, un pakalpojumu eksportā – tūrismā, aviācijā kritums būs ap 20%, tomēr kopumā pērnais gads eksportā, viņaprāt, noslēgsies ar nelieliem plusiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt