Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Latgalē lielāko daļu apstrādājamās zemes lauksaimnieki nomā

Eiro fokusā

Aicina zinātnieces pieteikties "L Oreal Baltic" apbalvojumu programmai "Sievietēm zinātnē"

Apmēram 60% no Latvijā saražotā piena nozare eksportē

Latvijā piena ražotāju skaits sarūk; saimniecības kļūst lielākas

11 812 zemnieku saimniecībās Latvijā gadā izslauc 980 000 tonnu piena. Tā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) dati. Lai gan piecu  gadu laikā piensaimniecību skaits ir samazinājies par 27%, iepirktais piena apjoms samazinājies tikai par 2,1%. Saimniecībās palielinās gan govju skaits, gan vidējais izslaukums. Latvijā saražo par 40% vairāk piena, nekā nepieciešams vietējam patēriņam, un apmēram 60% no nozarē saražotā tiek eksportēts.

Nozarei atbalsts Covid-19 laikā

2019. gadā piena un piena produktu eksporta vērtība sasniedza 252 miljonus eiro, pērn eksports Covid-19 dēļ līdz novembrim samazinājās par 4%, sasniedzot 223 miljonus eiro. Kā skaidroja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe, Covid-19 pandēmija piensaimniecību ir ietekmējusi, tomēr nozare joprojām ir stabila. 

"Lielākie eksporta gala mērķi nav mainījušies, dažās vietās ir piedzīvots kritums, piemēram, uz Lietuvu, Vāciju un Igauniju.

Bet vienlaikus ir izdevies sākt eksportu uz apmēram 10 jauniem tirgiem, piemēram, Tunisiju, Čīli, Turkmenistānu. Pieaugums ir Marokā, Ukrainā, Kazahstānā.

Tūrisms ir apstājies, līdz ar to ir slēgti restorāni, bet pieaudzis mājsaimniecību patēriņš mazumtirdzniecībā. Ir dažas produktu grupas, piemēram, sviests, kas eksportēts par 200% vairāk nekā iepriekšējā gadā, tāpat pilnpiena pulveris, samazinājums vājpiena pulvera un dažu cieto sieru eksportā. Nozarē parādījusies lielāka sadaļa visam, kas notiek internetā. Ir ražotāji, kas atvēruši paši savus veikalus, tirgo citu veikalu platformās. Piena cena nav pieaugusi, bet drusku samazinājusies, bet tagad tiek prognozēts, ka cena varētu pieaugt," klāstīja LTVC vadītāja.

ZM aprēķini liecina, ka pirmā Covid-19 uzliesmojuma laikā ražotāju ieņēmumi piena nozarē samazinājās par 9%, no pērnā gada vasaras līdz septembrim – par 7,7%.

Tie, kuru ienākumi samazinājās vismaz par 5% un vairāk, saņēma subsīdijas, kuru kopējais apjoms bija 20,6 miljonu eiro.

Piensaimnieks: nozare ir perspektīva

Aldis Kļaviņš ir Rūjienas novada ZS "Ceriņi" īpašnieks un viņa ganāmpulkā ir 370 slaucamas govis. Piena cena samazinājusies vidēji par 10%, tomēr saimnieks atzina, ka nozare ir perspektīva.

"Cena nokritās par 10%, tagad par 4% palielinājās. Mums jāpielāgojas cenu svārstībām, jārēķinās, nevaram tik strauji attīstīties, attīstības plāni jāatliek, bet ražošanu nesašaurinām.

Mēģinājām Latvijā izveidot savu kooperatīva pārstrādi, es runāju par "Trikātu" un "Latvijas pienu", bet to nolikvidēja. Jau piecus gadus esam iestājušies Igaunijā reģistrētā kooperatīvā, un es šeit redzu nākotnes perspektīvas. Latvijā ir cilvēki, kas vēl  ir gatavi strādāt piena nozarē, kas māk to darīt. Mēs saražojam daudz vairāk piena produktu, nekā paši spējam patērēt. Latvija ir piena eksportētājvalsts. Latvijai ir svarīgi, lai ārējie tirgi ārpus Latvijas attīstās, tad arī Latvijas piena nozari var attīstīt," sacīja piensaimnieks.

Pirms gada, apvienojoties Igaunijas kooperatīvam "E-Piim" un Latvijas piena kooperatīvam "Piena ceļš", izveidojās Baltijas starpvalstu piena kooperatīvs, kurā darbojas 100 Igaunijas un 60 Latvijas zemnieki. "E-Piim" pieder vairākas rūpnīcas Igaunijā un "Jaunpils pienotava" Latvijā. Kooperatīva valdes loceklis Jānis Bērtulsons stāstīja, ka šobrīd Jaunpilī top jauni, inovatīvi piena produkti bez laktozes.

"Bezlaktozes biezpienam ir mazs apjoms, bet tam ir savs pircējs, kam garšo biezpiens un piena produkti, bet ir laktozes nepanesamība. Šobrīd ir dažādi moderni risinājumi, kas laktozi sašķeļ. Nākamais projekts mums ir bezlaktozes krējums, kas arī ir neliels nišas produkts. Ja mēs skatāmies uz kooperatīvu, tad Jaunpilī ražojam vairāk produktus vietējam tirgum, pārsvarā ražojam biezpienu un krējumu. Igauņu rūpnīcās ražo sierus un sūkalu pulveri bērnu pārtikai, ko eksportē uz Ķīnu. Mēs neražojam vienu produktu, šajā gadījumā viena rūpnīca papildina otru. Jāsaprot, ka Baltijas valstis ir ļoti mazs tirgus.

Ir cīņa par vietējo patērētāju, kas ir aizvien izvēlīgāks un zinošāks, bet viņu paliek mazāk, tāpēc jābūt inovatīviem un efektīviem," atzina Bērtulsons.

LTVC vadītāja Gulbe vērtēja, ka piena nozare Latvijā ir perspektīva, jo pasaulē piena produktu patēriņš palielinās, un piensaimniecībā savu nišu var atrast gan lielie industriālie, gan mazie bioloģiskie saimnieki un mājražotāji, kas var veiksmīgi konkurēt pasaules tirgū gan ar apjomiem, gan kvalitāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt