Eiro fokusā

Par spīti pandēmijai 3. pensiju līmenis piedzīvojis izaugsmi un konkurences kāpumu

Eiro fokusā

Rindas pie veikaliem un prieks par pirmajiem pirkumiem no „aizliegto preču” plauktiem

Covid-19 vakcīnas izstrādātāji pelna miljardus

Kas finansē Covid-19 vakcīnu izstrādi? Atsevišķiem izstrādātājiem prognozē miljardiem lielu peļņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Sākoties Covid-19 pandēmijai, pasaule tika brīdināta, ka vakcīnu izstrāde parasti aizņem krietnu laiku, tādēļ arī šoreiz var nākties gaidīt ļoti ilgi. Tomēr jau pērnā gada nogalē dzirdējām pirmās pozitīvās ziņas un tagad daudzviet jau sākusies vakcinācija. Pasaulei kopumā vakcīnu iegūšana ir kā cerības stars, kas norāda uz iespējamo pandēmijas beigu sākumu. Tikmēr vakcīnu izstrādātājiem tā ir lieliska iespēja nopelnīt. Tiesa, uzņēmumi nebūt nevēlas, lai tos uztvertu kā labuma guvējus no globālās krīzes.

ĪSUMĀ:

  • Valdības pasaulē Covid-19 vakcīnas izstrādei piešķīrušas vismaz 6,5 miljardus mārciņu.
  • Bezpeļņas organizācijas ir sniegušas gandrīz 1,5 miljardus mārciņu, aplēsis "Airfinity".
  • Finansiāli to atbalstījušas arī filantropu organizācijas, piemēram, "Geitsu fonds".
  • "AstraZeneca" , "Pfizer"/"BioNTech", "SinoVac" vakcīnu izstrādē lielākā daļa – privātie līdzekļi.
  • "Novavax", "Curevac" un "Moderna" vakcīnu izstrādi pilnībā finansē valdības.
  • "Johnsons&Johnson" vakcīnas izstrādē valdības un privāto līdzekļi – salīdzinoši līdzvērtīgi.
  • Raidorganizācija BBC: patlaban dārgākā – "Moderna" vakcīna, lētākā – "AstraZeneca".
  • Analītiķi: vairāki farmācijas uzņēmumi vakcīnu izstrādes dēļ šogad gūs ievērojamu peļņu.
  • Eksperti: tālākā farmācijas uzņēmumu nākotne atkarīga no vairākiem faktoriem.
  • Tostarp cik daudz veiksmīgu vakcīnu tiks izstrādāts, cik ilgi turēsies imunitāte u.c.

Kas finansē vakcīnu izstrādi?

Ņemot vērā to, ka vakcīna valstīm bija steidzami nepieciešama, valdības un donori ir iztērējuši miljardiem eiro, lai vakcīnas izstrādātu un tiktu pārbaudīta to drošība un efektivitāte. Kā vēsta raidsabiedrība BBC,

saskaņā ar zinātnes datu analīzes uzņēmuma "Airfinity" decembra datiem valdības visā pasaulē šim nolūkam ir piešķīrušas vismaz 6,5 miljardus mārciņu. Savukārt bezpeļņas organizācijas ir sniegušas gandrīz 1,5 miljardus mārciņu. 

Finansiāli šos centienus atbalstījušas arī filantropu organizācijas, piemēram, "Geitsu fonds", kā arī atsevišķas personas, tostarp elektroniskā tirdzniecības milža "Alibaba" dibinātājs Džeks Ma un kantrī mūzikas zvaigzne Dollija Pārtone.

"Airfinity" decembra dati liecina, ka, piemēram, "AstraZeneca" vakcīnas izstrādē pārliecinoši lielākā daļa no vairāk nekā 8 miljardiem mārciņu ir privāto kompāniju līdzekļi, bet britu un amerikāņu valdības vakcīnas izstrādei atvēlējušas nelielu daļu.

Arī ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un Vācijas uzņēmuma "BioNTech" gadījumā ir līdzīgi. Ķīnas kompānijas "SinoVac" vakcīnu pilnībā sponsorējušas privātās kompānijas. Kompānijas "Johnsons&Johnson" gadījumā valdības un privāto kompāniju līdzekļi sadalās salīdzinoši līdzvērtīgi. Savukārt "Novavax" un "Curevac" gadījumā līdzekļi teju pilnībā atvēlēti no valdībām. ASV uzņēmuma "Moderna" vakcīnas izstrādi segusi Savienoto Valstu valdība.

Sākoties vakcīnu izstrādēm, privātās kompānijas nebūt nesteidza šim procesam atvēlēt savus līdzekļus, jo vakcīnu izstrādes process pagātnē nebūt nav bijis ātrs. BBC vēstīja, ka gripas pošu tirgus vērtība ir vairāki miljardi dolāru gadā. Tas liekot domāt, ka, ja Covid-19, tāpat kā gripa, ir uz palikšanu un vakcinācija būs nepieciešama ik gadu, uzņēmumiem, kas nāktu klajā ar visefektīvāko un pēc iespējas lētāku vakcīnu, vakcīnas izstrāde varētu būt izdevīga.

Vakcīnu izstrādātājiem prognozē lielu peļņu 

BBC apkopotie dati liecina, ka pašlaik dārgākā ir "Moderna" vakcīna. Viena tās deva maksā no 25 līdz 37 ASV dolāriem. Tai seko "Sinovac" vakcīna, "Sanofi/GSK", bet ceturtajā vietā ir "Pfizer" un "BioNTech". Piektajā vietā atrodas "AstraZeneca" vakcīna,

kuras deva maksā no 4 līdz 8 ASV dolāriem. Tas gan nenozīmē, ka šīs cenas ir fiksētas. Parasti farmācijas uzņēmumi dažādās valstīs iekasē atšķirīgas summas atkarībā no tā, ko valdības var atļauties. Piemēram, "AstraZeneca" iepriekš paustais solījums saglabāt zemas cenas attiecas tikai uz "pandēmijas laiku''.

BBC vēsta, ka investīciju analītiķi ir pārliecināti, ka vairāki farmācijas uzņēmumi vakcīnu izstrādes dēļ šogad gūs ievērojamu peļņu. Volstrītas analītiķi paredz, ka vismaz divi no tiem – "Moderna" un "Pfizer” un “BioNTech" – šogad kopā vien nopelnīs vismaz 32 miljardus ASV dolāru. “Pfizer” un “BioNTech” pieļauj, ka šogad peļņa no vakcīnas pārdošanas sasniegs aptuveni 15 miljardus ASV dolāru, bet ieņēmumi varētu būt mērāmi ap 60 miljardiem ASV dolāru. Peļņa tikšot dalīta uz pusēm.

Izskan ne mazums bažu par to, ka uzņēmumi vēlas nopelnīt uz nelaimes rēķina un arī pašas kompānijas nevēlas tikt uztvertas kā labuma guvējas no šīs globālās krīzes.

Sargsuņa lomu pildošās organizācijas "AccountableUS" runasvīrs Elī Zupniks CNN norādījis: "Ir absolūti nepareizi, ja tādas farmācijas kompānijas kā "Pfizer" un “Moderna” gūst peļņu, kā arī to, ka viņu vadītāji iegūst lielu bagātību no Covid-19 vakcīnām, kuras ievērojami subsidējuši un atbalstījuši amerikāņu nodokļu maksātāji".

Paralēli finansiālajiem ieguvumiem farmācijas kompānijas iegūst arī daudz plašāku atpazīstamību. Kaut vai par "Moderna" pirms pandēmijas zināja vien retais.

Eksperti atzīmējuši, ka tālākā farmācijas uzņēmumu nākotne atkarīga no vairākiem faktoriem. Proti, cik daudz veiksmīgu vakcīnu tiks izstrādāts, cik ilgi turēsies imunitāte un cik labi izdosies vakcīnu devas saražot un izplatīt.

Piemēram, ietekme ilgtermiņā būs vairāk saistāma ar uzņēmumu reputāciju.

Zinātnes datu analīzes uzņēmuma "Airfinity” vadītājs Rasmuss Behs Hansens BBC norādījis, ka industrija jebkurā gadījumā būs ieguvēja, un tā būs viena no labajām lietām, ko šī pandēmija būs devusi. Viņš sagaida, ka nākotnē valdības ieguldīs pandēmijas stratēģijās tāpat, kā tās tagad to dara aizsardzībā, saredzot šādus izdevumus kā nepieciešamību.

KONTEKSTS:

Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.

Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr 2020. gada septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu. Covid-19 izplatība nesamazinās arī 2021. gada sākumā.

Tiesa, 2020.gada nogalē virkne ražotāju paziņoja par vakcīnu pret Covid-19 gatavību un vairākās valstīs sākta iedzīvotāju potēšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti