Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Par spīti ierobežojumiem tūroperatori sāk piedāvāt ceļojumus uz kūrortiem

Eiro fokusā

Putnkopji ar bažām gaida gājputnu atgriešanos

ES atveseļošanas plāns: Cik tālu ir plānu apstiprināšana un kā naudu plāno tērēt citi

ES atveseļošanas atbalsts: Cik tālu ir plānu apstiprināšana, kā naudu plāno tērēt citi?

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sākušas iesniegt Eiropas Komisijai (EK) plānus tam, kā tās vēlas tērēt līdzekļus, kas tiks piešķirti no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Tas tika izveidot ar mērķi palīdzēt bloka dalībvalstīm mazināt Covid-19 pandēmijas sekas. Dalībvalstis ar šiem plāniem un to  izpēti pašlaik atrodas dažādās attīstības stadijās, tomēr iespējams aplūkot, kā tās varētu tērēt no šī mehānisma piešķirtos līdzekļus.

Lai gan ES Atveseļošanas un noturības mehānisma dokumenti jau parakstīti, visticamāk, paies vēl vairāki mēneši, līdz valstis saņems palīdzību no šī mehānisma. Un tas, vai EK reāli būs pieejama nauda, ko izsniegt, atkarīgs no tā, vai dalībvalstu parlamenti atļaus blokam kopīgi aizņemties naudu finanšu tirgos fonda vajadzībām. Mehānisma ietvaros ar dotācijām un aizdevumiem kopumā 672,5 miljardu eiro apmērā dalībvalstis varēs finansēt pasākumus, kuru mērķis ir mazināt pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas. Liela daļa no šīs summas - 312,5 miljardi eiro - aizies dotācijās investīcijām un reformām bloka dalībvalstīs. Lai piekļūtu šiem līdzekļiem, valdībām līdz 30. aprīlim jāiesniedz plāni, kuros izklāstīti iecerētie pasākumi. Pārējie līdzekļi dalībvalstīm būs pieejami kā aizdevumi.

EK izvērtēs katras valsts plānu, kurā izklāstīti iecerētie pasākumi, un pēc tam dalībvalstīm katrs plāns būs jāapstiprina.

Kā rakstiskā komentārā Latvijas Radio skaidroja Eiropas Komisijas pārstāve Marta Viečoreka, Atveseļošanas un noturības mehānisms oficiāli spēkā stājās 19. februārī, un tagad prioritāte ir pabeigt katras valsts atjaunošanas un noturības plānā atlikušos elementus, lai tie būtu gatavi oficiālai iesniegšanai.

"Komisija turpina intensīvu dialogu ar visām dalībvalstīm par to atveseļošanās un noturības plānu sagatavošanu, kuros izklāstītas to valsts reformu un ieguldījumu programmas. Visas dalībvalstis tika mudinātas pēc iespējas ātrāk iesniegt savu plānu projektus. Līdz šim Komisija ir saņēmusi plānu projektus vai lielu skaitu komponentu no 19 dalībvalstīm. Visam šim sagatavošanās darbam ir viens mērķis: atvieglot ātru lēmumu pieņemšanu oficiālajā apstiprināšanas posmā. Mēs šajā ziņā gūstam labus panākumus, taču priekšā vēl daudz darba," norādīja Viečoreka.

Valstīm vismaz 37% no plāna budžeta jāatvēl klimata mērķiem un vismaz 20% - digitalizācijai. Kā atklāja kāda bloka amatpersona, februāra vidū šīs prasības daudzos plānos vēl nebija iestrādātas. Valsts plānam jābūt ar ilgstošu sociālo un ekonomisko ietekmi, tam jāparedz plašas reformas un pasākumi investīciju projektu īstenošanai, un tas nedrīkst būtiski apdraudēt ES vides mērķu izpildi.

Kā skaidroja EK prezidente Urzula fon der Leiena – reformu plāni aptver plašu jautājumu loku, sākot no valsts finanšu ilgtspējas un beidzot ar nodokļiem, sociālo drošību un valsts iepirkuma noteikumiem.

To, cik tālu katra valsts tikusi, EK pārstāve gan neminēja. Tomēr ir zināms, ka plānu projektus vai lielu daļu no šo plānu punktiem uz šo brīdi ir iesniegušas Leienas februāra vidū jau pieminētās 19 valstis, kuru vidū ir arī Latvija. Bet, piemēram, mūsu kaimiņvalstis, vēl iepaliek. Informāciju par saviem plāniem ir iesniegusi arī Spānija, kas ir otra lielākā fonda līdzekļu saņēmēja un iegūs 140 miljardus eiro.

Brisele Spānijas un arī citu valstu plānos vēlas saredzēt apņēmību īstenot reformas. Runājot par Spāniju, šo reformu vidū ir, piemēram, darba tirgus un pensijas reformas.

Spānija vēlas modernizēt ekonomiku, trīs gadu laikā iekšzemes kopproduktam pieaudzējot vēl 2,5%. Kā iepriekš atzina premjers Pedro Sančess, 37% tiks izlietoti zaļajās investīcijās, bet 33% digitālajā transformācijā.

Vislielāko fonda līdzekļu daļu, vairāk nekā 200 miljardus eiro, saņems pandēmijas smagi skartā Itālija. Šīs valsts plāna izstrāde izrādījusies liels pārbaudījums un daļēji šī plāna dēļ valstī pat jau mainījusies valdība. Tomēr arī jaunajai valdībai būs jāīsteno reformas, kas var izrādīties grūti paveicamas un nepopulāras. Jaunais premjers Mario Dragi solījis ar fonda līdzekļiem veikt reformas, kas saistītas ar Itālijas birokrātiju, nodokļiem un gauso tiesu sistēmu, kā arī koncentrēties uz izglītību, novērst plaisu nelielajā sieviešu nodarbinātībā un apkarot klimata pārmaiņas.

Arī citām valstīm, ja tās vēlas, lai to plāni tiek apstiprināti, jāpieturas pie spēles noteikumiem un liela daļa jāatvēl digitalizācijai un klimata mērķiem. Piemēram, Grieķija iepriekš norādīja, ka no 32 miljardiem eiro vairāk nekā 8 vēlas tērēt atjaunojamās enerģijas projektos, piemēram, salu savienošanā ar iekšzemes elektrotīklu, 5G infrastruktūrā un elektrisko automašīnu infrastruktūrā. Aptuveni tikpat daudz līdzekļu bija plānots tērēt nodarbinātības atbalstam, prasmju attīstīšanai un privāto ieguldījumu finansēšanai. Par vairāk nekā 12 miljardiem Grieķijas ekonomiku plānots padarīt zaļāku un vairāk orientētu uz eksportu.

Savukārt Polija vismaz 30% tērēšot “zaļā kursa” projektiem, uzlabojot energoefektivitāti, videi draudzīgas enerģijas ražošanu, viedo tīkla infrastruktūru, atkritumu apsaimniekošanu un transporta un pilsētas mobilitāti, bet digitalizācijai tiks tērēti 25% no pieejamās naudas. Somija kurai būs pieejami vairāk nekā 2 miljardi eiro, naudu plāno tērēt sešos galvenajos virzienos - izglītības un pētniecības atbalstīšanā, oglekļa emisiju samazināšanā, konkurētspējas, kā arī sociālās un veselības aprūpes pieejamības uzlabošanā, darba tirgus atbalstīšanā, kā arī digitalizācijas un infrastruktūras veicināšanā.

KONTEKSTS:

Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. 

Finanšu ministrija norādījusi, ka finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.

Latvija šā gada 9. februārī iesniedza izskatīšanai EK Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu. Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē. Tikmēr Latvijas valdības sociālie un sadarbības partneri kritizējuši, ka uz EK nosūtīts nekvalitatīvs Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt