Eiro fokusā

Covid pandēmijas dēļ samazinās arī elektroenerģijas patēriņš

Eiro fokusā

"Dzintars" pārtapis par "H.A. Briegers". Jauno īpašnieku biznesa plāni

Vai lauku veikali Covid laikos ir ieguvēji?

Kā Covid-19 ietekmējis Latgales mazo lauku veikalu darbu?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Sarkanbaltās aizlieguma lentas uz virkni preču vienādās pozīcijās visu šo laiku nostādīja visus veikalus – gan lielveikalus pilsētās, gan mazos veikaliņus laukos. Lauciniekiem nebija jēgas  traukties uz lielveikaliem vai pilsētu, ja jāiepērk pārtika, jo to pašu var iepirkt savā tuvākajā veikaliņā. Iedzīvotāji Latgales laukos to apliecina. Tikai uz mazo lauku veikaliņu apgrozījumu tas īpaši neatsaucas.

Preiļu novada Pelēču pagastā nelielajā lauku veikaliņā rīta pusē pie kases divi cilvēki, īpašas izmaiņas cilvēku plūsmā pandēmijas laikā veikala saimniece un reizē arī pārdevēja Lidija nesaredz.

"Neredzu nekādas izmaiņas, cilvēki gan brauc uz pilsētu un iepērkas tur, gan pērk tepat laukos. Mēs atrodamies ceļa malā, tāpēc piestāj arī garāmbraucēji, visu laiku plūsma ir. Cilvēki visvairāk pērk pārtiku," stāstīja Lidija.

Ivars, kurš iepērkas šajā veikalā, ir vietējais zemnieks, un viņš, tāpat kā daudzi iedzīvotāji, ir neizpratnē par valdošajiem iepirkšanās ierobežojumiem.

"Pērkam visu, ko vajag, jo cilvēkam ir jādzīvo. Pērku gan laukos, gan braucu uz pilsētu. Kā zemnieku saimniecības pārstāvis varu pirkt saimniecības preču veikalos lielākoties visu, ko vajag tehnikas remontiem.

Tu aizbrauc un nevari ieiet veikalā, lai pirktu, nepieciešams to lērumu papīru aizpildīt, sanāk tajā veikalā pavadīt ilgāk nekā agrāk," stāstīja Ivars.

Bet tieši Covid-19 ir tas, kas pircēju plūsmu lauku veikalos ietekmē. Kritums apgrozījumā gada griezumā vismaz par 20%, atzina Daugavpils novada neliela lauku veikala darbiniece.

"No vienas puses, cilvēki baidās iziet, jo koronavīruss, mazāk staigā pa veikaliem.

Mums jau galvenokārt te dzīvo pensionāri, vecīši un viņi baidās, neiziet no mājās, prasa kaimiņiem, kas jaunāki, lai ko nopērk.

No otras puses, cilvēkiem nav arī tās naudas, par ko pirkt. Īpaši mēneša beigās veikalā ir tukšums vai nāk un prasa ko pārdot uz parāda un palīdzēt viņiem izdzīvot," stāstīja veikala darbiniece.

Nadežda no Dubnas pagasta iepērkas tikai apkaimes mazajos veikalos. Tā drošāk, uz pilsētu nebrauc, bet mazāk tērēt šajā laikā veikalos ļauj pašas saimniecībā izaudzētais – ir gan olas, gan dārzeņi.

Višķu pagastā vairāki veikali, līdzās lielāku veikalu  tīkliem arī nelielie. SIA "Višķi" ir divi veikali – pagasta centrā Špoģos un Višķu tehnikumā. Nevienā no tiem  apgrozījums Covid-19 ierobežojumu laikā nav audzis. Lauku veikali nav ieguvēji, stāstīja uzņēmuma pārstāve Elita Orlovska.

"Nav vairāk, ir tikai mazāk pircēju. Varbūt  tāpēc, ka apkārt te daudzi slimo, varbūt negrib arī vairāk staigāt pa veikaliem. Nebrauc arī no citiem apkaimes pagastiem un miestiem, svešu nav, tikai savējie. Bet cik tad to savējo te ir? Maz ļoti. Ir bēdīgi. Šobrīd līdz  plkst. 10 nebija  neviena pircēja. Mēs plkst. 8 veramies vaļā, es nejūtu cilvēku pieplūdumu. Vakarā pēc sešiem, mēs strādājam līdz astoņiem vakarā, arī vairs nav cilvēku. Pat nesaproti, varbūt ir vērts strādāt no 10 līdz 17, vismaz  februārī. 

Skola ir ciet, bērnu nav, līdz ar to arī nekas nav. Mēs jau 30 gadus  te strādājam. Mums vēl otrs veikals ir, un tur ir tāda pati situācija," atzina Orlovska.

Tas labi uzskatāms ciparos, analizēja Orlovska,  ja salīdzina kaut vai ar šo pašu laiku pirms gada.

"Par 20%–30% apgrozījums ir sarucis, ja salīdzina decembra mēnešus, janvāri vēl neskatījāmies. (..) Pārsvarā cilvēki pērk pārtiku un vēl arī degvīnu, kad naudiņa ir, bet pārsvarā pērk maizi, pienu, desu. Ziedus dažreiz pērk, bet tas ir piektdienās un sestdienās, nāk arī citi cilvēki, jo citur tos ziedus tev apkaimē nepārdod.. Jā, vēl pērk barību dzīvniekiem un viss.

Pat nav tā, ka kāds ienāktu veikalā un palūgtu pārdot tās neatļautās preces. Nevajag nevienam.

(..) Protams, gaidām [tirdzniecības ierobežojumu atvieglojumus], bet, vai tas ietekmēs mūs? Nu varbūt to cilvēku plūsmu un pārvietošanos, bet noteikti ne pirktspēju un apgrozījumu. Februāris vienmēr ir bijis bēdīgs. Var būt, kad būs marts, kad sākas dārzu darbi, vairāk pirks zemi un sēklas. Bet februāris kaut kā ir jāpārdzīvo," atzina uzņēmēja.

KONTEKSTS:

Ministru kabinets 21. janvārī apstiprināja līdzšinējo Covid-19 ierobežojumu saglabāšanu līdz 7. februārim, līdz kuram noteikta ārkārtējā situācija. 

Noteikts, ka tirdzniecībā līdz 7. februārim klātienē darbojas tikai:

  • aptiekas (tajā skaitā veterinārās aptiekas);
  • optikas preču veikali;
  • degvielas uzpildes stacijas;
  • tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot šādas preču grupas:
    • pārtikas preces;
    • higiēnas preces;
    • pirmās nepieciešamības saimniecības preces;
    • mobilo telefonu priekšapmaksas kartes;
    • tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus;
    • dzīvnieku barību un preces;
    • preses izdevumus;
    • sabiedriskā transporta biļetes;
    • mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus;
    • mājražotāju lauksaimniecības produkciju;
    • ziedus.

Ekonomikas ministrijā informēja, ka no 12. janvāra paplašināti klātienē nopērkamās saimniecības preces ar:
    • zeķbiksēm, zeķēm, elastīgām zeķēm; 
    • šallēm, lakatiem, kaklautiem, cepurēm;
    • cimdiem;
    • precēm virsmu uzkopšanai (virsmu tīrāmās lupatiņas u.tml.);
    • lāpstām un liekšķerēm (t.sk. sniega lāpstām);
    • elektroierīcēm telpu apsildīšanai.

Valdība otrdien konceptuāli vienojās, ka no nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas. Gala lēmums par to būs piektdien, 5. februārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti