Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir redzes problēmas, šobrīd var nopirkt ne tikai pasaulē zināmu briļļu zīmolu rāmjus, bet arī Latvijā radīta dizaina brilles. 2019. gada vasarā pirktāko briļļu modeļu vidū “Pasaules optikas” jeb „Vizionetti” veikalos bija divu pašmāju dizaineru zīmoli - „Cvantus” un modes mākslinieces Agneses Narņickas „One Wolf” radītās saulesbrilles.
Autora ziņas
Lietuva nolēmusi sekot Igaunijas piemēram un arī ieviest e-rezidenta statusu, lai ļautu ārvalstniekiem, izmantojot internetu, Lietuvā dibināt uzņēmumus un veicināt ārvalstu investīcijas. Igaunijai piecus gadus pēc programmas dibināšanas ir vairāk nekā 60 000 digitālo rezidentu, daudzi dibinājuši firmas. Valsts kasei programma devusi 25 miljonus eiro, bet vēl lielāks ieguvums ir starptautiskā atpazīstamība un zīmols, norāda paši igauņi. Kāda ir Igaunijas pieredze, un kādi ir plāni Latvijai?
Energoapgādes drošība un vēja enerģijas projektu attīstība ir divi galvenie atslēgas vārdi īstenotajam apjomīgajam projektam "Kurzemes loks". Elektropārvades stiprināšanas projektu AS "Augstsprieguma tīkls" svinīgi atklāja septembra sākumā, to nodeva pagaidu ekspluatācijā, un tuvāko divu mēnešu laikā plāno pabeigt dokumentācijas sakārtošanu, lai līnija oficiāli varētu uzsākt darbu.
Latvijas viesnīcu nozarei lielas galvassāpes rada daudzie nezināmas kvalitātes apartamenti, kas tiek piedāvāti tūristiem, atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, norādot, ka kopā ar valsts un pašvaldību iestādēm sākts darbs, lai šajā sektorā ievestu kārtību. Tāpat nozare turpina sarunas par samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) sabiedriskajā ēdināšanā.
Lielbritānijai no Eiropas Savienības (ES) jāizstājas tieši pēc septiņām nedēļām – 31. oktobrī. Bet patlaban valda neskaidrība – nav skaidrs, kas tieši notiks. Vai "Brexit" atkal atliks vai tomēr būs vienošanās? Vai galu galā piepildīsies sliktākais scenārijs – Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās? Kam jābūt gataviem uzņēmējiem un eksportētājiem uz Lielbritāniju bezvienošanās "Brexit" gadījumā – kā tas ietekmēs piegādes ķēdes, ko nozīmēs britu mārciņas vērtības svārstības, un vai bizness tam ir gatavs?
Latvijā top likumprojekts par Fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Atšķirībā no jau esošā maksātnespējas procesa tas paredzēts iedzīvotājiem, kas saņem minimālo algu un kuru parādsaistības ir no 2000 līdz 5000 eiro. Latvijā ir ap 40 000 tā dēvēto mazo parādnieku, sacīja Finanšu nozares asociācijā, kas vienlaikus uzsvēra, ka nedrīkstētu parādniekus pilnībā atbrīvot no saistībām – vajadzētu būt simboliskai parādnieka līdzdalībai, sedzot 10%-15% aizdevuma.
Latvijā ceturto gadu turpinās Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai". Tā ietvaros tiek īstenoti divi pasākumi. Apmācības pēc darba devēja pieprasījuma, kad bezdarbnieks profesiju apgūst darba devēja izvēlētā izglītības iestādē. Otrs ir apmācības pie darba devēja – tā ir iespēja strādāt un vienlaikus mācīties darba vietā, un šis pasākums ar katru gadu kļūst populārāks.
ASV salīdzinājumā, piemēram, ar eirozonu pēc globālā finanšu krīzes atguvās salīdzinoši ātri, un ekonomika augusi stabili. Tomēr pēdējā laikā ASV arvien biežāk runā par tuvojošos recesiju. Ekonomisti saskata brīdinājuma signālus, turpinās bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa izvērsto tirdzniecības karu ar Ķīnu, kur likmes arvien palielinās. Svarīgs ir arī politiskais faktors – nākamgad rudenī būs ASV prezidenta vēlēšanas, kurās Tramps cīnīsies par otro termiņu amatā. Ekonomikas palēnināšanās vai pat recesija var graut viņa izredzes.
Lai veicinātu piena patēriņu un veselīgus ēšanas paradumus, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek īstenota atbalsta programma piena, augļu un dārzeņu piegādei izglītības iestādēm. Latvijā skolēni bezmaksas pienu dzer no 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, bet augļus un dārzeņus skolēni saņem no 2010. gada. Šo gadu laikā Latvijas skolās izdzerts 35 000 tonnu piena un apēsts 6000 tonnu augļu un dārzeņu.
Lai atbalstītu reemigrantus, kuri pēc darba ārvalstīs atgriežas Latvijā, Ministru kabinets pērn nolēma atbalstīt saimnieciskās darbības uzsākšanu, vienam projektam piešķirot 9000 eiro. Projekta kopējais finansējums bija 180 000 eiro, un tas ļautu visā Latvijā atbalstīt 20 projektus. Tomēr nauda piešķirta tikai deviņiem projektiem.
Tumši mākoņi atkal savilkušies pār Argentīnu, kam vēl pavisam nesenā pagātnē bijusi smaga pieredze ar defoltiem. Valsts ekonomika cīnās ar recesiju, augstu inflāciju un valūtas peso svārstībām un ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vienojusies par aizdevuma programmu. Tomēr situācija kļuvusi nestabilāka pēc šomēnes notikušajām prezidenta priekšvēlēšanām. To rezultāti liecina, ka rudenī par nākamo prezidentu varētu kļūt kreisi noskaņotais opozīcijas līderis Alberto Fernandess, vēlētājiem sodot līdzšinējo valsts galvu Mauriso Makri par taupības pasākumiem un nespēju atdzīvināt ekonomiku.
Izdevumi, kas saistīti ar darbanespējas lapu apmaksu, speciālajā budžetā pieaug. Tāpēc gan Labklājības ministrija, gan darba devēji aicina slimības lapu izsniegšanas un apmaksas kārtību koriģēt. Uzņēmēji jau sen stāsta par to, ka darbinieku regulārā slimošana negatīvi ietekmē biznesa izaugsmes iespējas.
Cūkaudzētāji var ievilkt elpu, jo cūkgaļas cena šobrīd sasniegusi to līmeni, kad cūkkopji var kaut nedaudz nopelnīt un atgūt zaudējumus. Tā pašreizējo situāciju tirgū raksturo Latvijas Cūku audzētāju asociācijā (LCAA). Cūkgaļas cenu ietekmē pasaules, jo īpaši Eiropas tirgus tendences, un tās šobrīd cūkkopjiem ir pozitīvas, tāpat kā lopbarības graudu cenas.
Augusta sākumā ASV oficiāli pasludināja Ķīnu par "valūtas manipulatori". Tirdzniecības konflikts starp abām valstīm eskalējies valūtas vērtības līmenī. Vašingtona apsūdz Pekinu par juaņas vērtības apzinātu vājināšanu, lai palīdzētu Ķīnas eksportam un mazinātu arvien pieaugošo muitas tarifu ietekmi. Turpina augt bažas, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karš kļūst arvien intensīvāks. Tas draud ar negatīvām sekām arī Eiropai un līdz ar to Latvijai.
Latvijas kokrūpniecībai šis ir grūts gads, atzīst Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss, vērtējot pēdējos ārējās tirdzniecības datus. Galvenais iemesls tam esot ārvalstu tirgu sašūpošanās, tostarp cenu kritums eksporta tirgos pēdējos mēnešos. Nozare cer atgūties nākamā gada pirmajā pusē līdz ar būvniecības sezonas sākumu citviet Eiropā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izstrādājis īpašu rīku, kurā patērētāji var salīdzināt komercbanku biežāk lietoto pakalpojumu izmaksas. Piemēram, noskaidrot, cik maksā konta atvēršana vai skaidras naudas izņemšana bankomātā un bankas filiālē, cik mēnesī jāmaksā par maksājumu karti vai kāda ir komisijas maksa par naudas pārskaitījumiem.
Divas trešdaļas jeb 64% Latvijas iedzīvotāju ir personiski saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem e-pastā, telefoniski vai sociālajos tīklos, bet 20% krāpnieku noskatīto upuru arī iekrituši viņu tīklos, piedzīvojot finansiālus zaudējumus, tā liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptauja. Pēdējā laikā izplatītais krāpnieku paņēmiens ir aicinājumi iesaistīties biržas un kriptovalūtas darījumos.
Pēc pagājušā gada sausuma jūtami lielāku graudu ražu sagaida visā Eiropā, kas ļaus segt vismaz daļu pērn radušos zaudējumu. Latvijā nozares zinātāji ražu no hektāra patlaban vērtē kā diezgan viduvēju, taču prognozes ir optimistiskas. Lielākā daļa Latvijā izaudzēto graudu aiziet eksportā – izaudzējam četrreiz vairāk, nekā spējam patērēt šeit pat uz vietas.
Biedrība "Zemnieku saeima" vēlas izmaiņas likumdošanā, kas ļautu pagarināt jauniešu nodarbinātības laiku. Pašlaik likums liedz jauniešus iesaistīt, piemēram, zemnieku saimniecībās vai arī ražošanas uzņēmumos uz pilnu slodzi. Tas neveicina jauniešu iesaisti darba tirgū, uzsver biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.
Latvijas ekonomiskā izaugsme otrajā ceturksnī ir bijusi negaidīti zema – tā pagājušajā nedēļā nācās atzīt Finanšu ministrijai. Mūsu ekonomika ir augusi divas reizes lēnāk nekā pērn – par 2,1 procentu. Tikmēr Lietuvā piedzīvota divas reizes jaudīgāka izaugsme. Saskaņā ar banku analītiķu vērtējumu Latvijas ekonomiku visvairāk ir bremzējis kritums celtniecībā un finanšu pakalpojumu nozarēs.
Uzņēmums „Liepājas papīrs” spēris platāku soli, ieviešot mūsdienīgas tehnoloģijas, kas ļauj strādāt ātrāk, kvalitatīvāk un taupot resursus. Liepājā atklāta pirmā hibrīddrukas iekārta Baltijā. Jaunā iekārta ļaus nodrošināt pieprasījumu un klientu vēlmes pēc jauniem produktiem mazas un vidējas tirāžas drukas darbiem.
Pirmo reizi septiņos gados sarukusi pasaules miljonāru bagātība, liecina šomēnes publicēts ziņojums par pagājušo gadu. Pirmo reizi kopš globālās finanšu krīzes samazinājies arī miljonāru skaits. Neskatoties uz to, pasaules bagātākajiem pēdējos septiņos gados tik un tā izdevies par vairāk nekā 60% palielināt savu turību līdz 68 triljoniem ASV dolāru. Starptautiskais Valūtas fonds brīdina par ienākumu pieaugošo nevienlīdzību un aicina uz kapitālisma kursa maiņu.
Jauno uzņēmēju atbalsta programmas kļuvušas par nozīmīgu uzņēmēju atspēriena punktu biznesa ideju īstenošanai, uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai un eksporta spējas celšanai. Latgalē pēdējos gados joprojām aktīvi uzņēmējdarbībā iesaistās jaunie lauksaimnieki, taču parādījušas arī jaunas tendences, kad jaunā uzņēmuma atrašanās vieta vairs nav tas būtiskākais faktors, kas var ietekmēt biznesu.
Eiropas Savienības (ES) ekonomika šogad turpinās augt septīto gadu pēc kārtas. Par to liecina jaunākās Eiropas Komisijas (EK) prognozes. Tomēr izaugsmes tempus bremzēs globālie tirdzniecības strīdi, neskaidrība ap "Brexit", kā arī saspīlējums Tuvajos Austrumos. Tie ir faktori, ar kuriem jārēķinās arī Latvijas ekonomikai, norāda ekonomisti.
Latvijā turpina palielināties cilvēku skaits, kas vēlas iegādāties vegānisku pārtiku. Tā ir tāda, kuras sastāvā nav dzīvnieku produktu vai tās radīšanai nav izmantoti dzīvnieki. Vegāni neēd gaļu, piena produktus, arī medu ne. Un gan lielajos, gan mazajos Latvijas veikalos specializētais piedāvājums kļūst lielāks. Vai ir pietiekami? Lai to noskaidrotu, Latvijas Radio devās uz veikalu kopā ar vegānu.
Tā dēvētā "simtlatnieku" programma ieviesta pirms desmit gadiem kā krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākums, kas turpinās joprojām un kas ir vairāk pieprasīts Latgalē. Tur šis pasākums ir īpaši nepieciešams, uzsver Latgales pašvaldībās. Tikmēr Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais uzskata, ka ir "jāpārtrauc krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākumi un jādomā par jaunām strukturālām reformām".
Arī finanšu ministriem ir jāzina, kā rīkoties hibrīduzbrukuma laikā. Tā uzskata Somijas valdība, kas šomēnes uz pusgadu ir pārņēmusi Eiropas Savienības (ES) Padomes vadību. Tādēļ jau rudenī ES valstu finanšu ministru sanāksmē Helsinkos notiks īpašās apmācības. Kādēļ tās ir nepieciešamas, un kā tās notiks?