Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Darbs attālināti: darba ņēmēja un darba devēja tiesības ārkārtas situācijā

Eiro fokusā

Atsākas lidojumi uz trešajām valstīm. Lidosta lielu pasažieru skaita pieaugumu neplāno

Eksperti lielākās investīcijas nekustamajā īpašumā prognozē arī biroju ēkās

Lai gan strādājam attālināti, lielākās investīcijas nekustamajā īpašumā prognozē arī biroju ēkās

Bez dramatiskām izmaiņām. Tā eksperti novērtējuši investīcijas nekustamajā īpašumā pagājušajā gadā. Lai gan sākotnēji tika prognozēts īpašuma cenu un arī darījumu skaita kritums, investīciju apjoms Baltijā pārsniedzis viena miljarda eiro atzīmi, kas uzskatāms par standartu. Pašsaprotami sliktāk gājis viesnīcām un tiem tirdzniecības centriem, kuros nomnieki netirgo pirmās nepieciešamības preces, kamēr dzīvojamā fonda attīstība gājusi uz augšu. Kurās jomās šogad sagaidīsim investīcijas nekustamajā īpašumā?

Lai gan Covid-19 nenoteiktības apstākļos esam aicināti pēc iespējas strādāt attālināti, "SEB bankas" Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš prognozēja, ka tieši biroji būs viena no jomām, kas Latvijā piedzīvos attīstību

"Primāri redzēsim, ka investīcijas dodas biroja platību virzienā. Ja mēs skatāmies uz Baltijas valstu galvaspilsētām, tie,  kas braukuši caur Viļņai un Tallinai, jūt, ka drīzāk pie mums biroju tirgus ir bijis mazāk attīstīts nekā tajās pilsētās, un, domāju, ir īstais laiks, lai mēs to līmeni pierautu klāt. Tagad Covid-19 pandēmijas ietvaros uzņēmumi sāk izvērtēt, kāds tad viņiem ir tas birojs. Tam būs jābūt tādam, kur cilvēkiem, darbiniekiem ir  patīkami uzturēties.

Birojs noteikti būs nepieciešams, tikai, es domāju, mainīsies tas veids, kā mēs tajā strādājam," klāstīja eksperts.

Ozoliņš teica, ka daudzi projekti jau pašlaik ir tuvu būvatļauju saņemšanai, bet daļa gan tā arī palikšot saprojektēti papīros, jo pastiprināsies konkurence par nomniekiem.

Tikmēr pretējās domās ir Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs un īpašumu tirgus kompānijas «Arco Real Estate» valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits, kurš biroju segmentā izaugsmi neprognozēja.

"Es gan negribētu laikam piekrist, ka tagad Latvijā šausmīgi sāks būvēt birojus. Jo esošā situācija parāda, ka brīvo platību esamība  tirgū ir pietiekami liela. Tiešām man nav izskaidrojuma, kā investori rēķina investīciju atdevi, jo, ja mēs kā vērtētāji saliekam visus ciparus tabulā, tad pret šī brīža būvniecības izmaksām, pret nomas maksu, visi projekti mums sanāk ar mīnusa zīmi. Tad pieļauju, ka tā ir ļoti, ļoti lēta nauda, vai tomēr šī ir izvēle par labu tam, lai šī nauda vispār tiktu ieguldīta, nevis turēta kontā. Tas ir vienīgais mans izskaidrojums, ja ir runa par birojiem," teica Šmits.

Savukārt jaunas dzīvojamās platības gan tirgū turpināšot parādīties, vērtēja Šmits, jo dzīvokļi ir pieprasīti, Rīgā arī bankas dod kredītus, turklāt pašlaik esam visai tālu no nozares bieda – cenu burbuļa. Sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra cena ir virs 800 eiro, kas ir divreiz mazāk nekā «treknajos gados» un pat nesasniedzot būvniecības izmaksas.

Taču līdz ar jauno īres likumu, kas līdzsvaro namsaimnieku tiesības pret īrniekiem, varētu augt investoru interese par Skandināvijā izplatīto īres namu būvniecību.

"Investori jau ir sākuši darbu pie šī segmenta. Ir daži tādi lieli fondi, kas jau ir publiski minējuši par plānu būvēt īres namus. Varu apliecināt, ka darbs jau ir uzsākts, tiek meklētas vietas, tiek meklēti projekti. Jācer, ka būvniecības izmaksas šajā gadā neuzskries debesīs, kā tas bija pagājušajā gadā, kad absolūti neviens nevarēja prognozēt metāla cenu kāpumu par 40%, kas uzreiz sadārdzina būvniecību. Domāju, ka tuvāko divu gadu laikā tirgū noteikti parādīsies pirmie lielie institucionālie izīrētāji. Domāju, ka pirmais parādīsies pat šogad, kas jau ir uzbūvējis," teica Šmits.   

Ozoliņš no "SEB bankas" stāstīja, ka daži skandināvu investori jau izveidojuši īres tirgus portfeļus.

"Tas koncepts, kur ir mazi dzīvokļi, tas ļoti labi ir strādājis. Apdrošināšanas kompānija "BTA" iegādājusies īres dzīvokļu portfeli, tas vienkārši apliecina arī to veidu, ka investori, apdrošinātāji redz to kā labu alternatīvu – ieguldīt īres dzīvokļos, nevis finanšu instrumentos. Tie paši īres dzīvokļi spēj nodrošināt adekvātu ienesīgumu un ir ar salīdzinoši zemu risku, Domāju, ka šis segments noteikti kļūs aktuālāks," sprieda "SEB bankas" eksperts. 

Lai gan dažos īpašuma segmentos jautājumu patlaban ir vairāk nekā atbilžu, ārvalstu investori uz tirgu skatās ļoti ieinteresēti. Tā vērtēja bankas "Luminor" nekustamo īpašumu finansēšanas eksperts Uģis Počs, sakot, ka Baltijas valstīs investīcijas ir ar lielāku atdevi nekā pārējā Centrāleiropā un Skandināvijā.

"Ja iepriekš redzējām, ka investīcijas bija tieši pirkšanas-pārdošanas darījumos, kur jauni investori nopirka jau esošus, funkcionējošus objektus,

redzam, ka šobrīd ir uzsākti atsevišķi lieli projekti biroju tirgū, kur, piemēram, tiek būvētas jaunas ēkas, kas gan pilsētvidei, gan ekonomikai dod papildu plusu.

Dzīvojamā fonda attīstība Latvijā pēdējos desmit gados noteikti atpalika no Igaunijas un Lietuvas, bet tas, ko mēs redzam, – 2020. gads izskatās, ka ir tāds ieskrējiena gads. Šī nozare atkal sāk attīstīties," vērtēja Počs.

Īpašuma tirgus zinātāji stāsta, ka tirdzniecības platību gan vismaz Rīgā ir jau gana, turklāt tirgū baumojot, ka ir vismaz simt tūkstoši kvadrātmetru brīvu tirdzniecības platību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt