Lemjot par Kohēzijas fondu sadali nākamajam periodam, pašvaldībām būtu jādod lielāka rīcības brīvība ar līdzekļiem, turklāt papildu finansējums būtu jāatvēl tiem reģioniem Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas tuvumā, kuru attīstību patlaban bremzē Krievijas agresija Ukrainā, – to Kohēzijas forumā Briselē viedokli pauda Latvijas pašvaldību pārstāvji.
Cēsu novads
Dotācijas (vai iemaksas) izlīdzināšanas fondā 2020.g
Daugavpils
27 500 292 €
Liepāja
17 506 891 €
Rēzeknes nov.
12 989 920 €
Jēkabpils nov.
12 644 239 €
Talsu nov.
10 518 508 €
Augšdaugavas nov.
10 471 088 €
Tukuma nov.
10 298 469 €
Dienvidkurzemes nov.
9 586 742 €
Cēsu nov.
9 536 286 €
Kuldīgas nov.
9 527 379 €
Valmieras nov.
9 492 654 €
Krāslavas nov.
9 342 343 €
Bauskas nov.
9 143 284 €
Madonas nov.
8 893 346 €
Ludzas nov.
8 783 927 €
Rēzekne
8 320 538 €
Jelgava
8 112 533 €
Balvu nov.
7 576 893 €
Saldus nov.
7 289 372 €
Aizkraukles nov.
7 124 248 €
Limbažu nov.
6 736 345 €
Preiļu nov.
6 070 842 €
Gulbenes nov.
5 843 986 €
Ogres nov.
5 657 720 €
Dobeles nov.
5 350 749 €
Jelgavas nov.
5 324 548 €
Alūksnes nov.
5 066 492 €
Smiltenes nov.
5 010 358 €
Līvānu nov.
3 556 806 €
Ventspils nov.
3 486 850 €
Siguldas nov.
3 121 976 €
Valkas nov.
2 103 949 €
Olaines nov.
1 584 330 €
Salaspils nov.
1 399 071 €
Saulkrastu nov.
889 930 €
Ventspils
797 334 €
Varakļānu nov.
-
Ādažu nov.
-3 062 924 €
Ķekavas nov.
-4 369 035 €
Ropažu nov.
-4 430 827 €
Mārupes nov.
-7 625 773 €
Jūrmala
-9 392 022 €
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 29 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 29 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
10 vietas
Jaunā VIENOTĪBA
3 vietas
"LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"
2 vietas
VIDZEMES PARTIJA
2 vietas
"Latvijas attīstībai"
1 vieta
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
1 vieta
"Kustība "Par!"",
"PROGRESĪVIE"
Kandidāti
Kas solīts pirms 4 gadiem
Ko pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā toreizējie pašvaldību vadītāji intervijās LTV Ziņu dienestam atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un ko solīja darīt četru gadu laikā.
Zinta Pavāre ir zvērināta advokāte un juriste, kura pirms 17 gadiem Cēsu novada Līgatnes pagastā nopirka māju "Zīlītes". Šobrīd viņa strādā par lauksaimniecības zemju pārvaldnieci Cēsīs, bet algotu darbu apvieno ar darbu piemājas saimniecībā. Nelielā platībā – 1,2 hektāros Zinta audzē bioloģiskos dārzeņus un darbojas kooperatīvā "Zaļais grozs". Zinta arī saņēmusi Eiropas atbalstu mazās lauku saimniecības attīstībai, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Jaunu saimnieku meklē viena no Latvijas unikālākajām muižām ar 300 gadu senu vēsturi – Ungurmuiža Cēsu novadā. Šobrīd muiža pieder pašvaldībai, bet vairāku apsvērumu dēļ februārī Cēsu novada domes deputāti balsoja par apsaimniekotāja – pašvaldībai piederošās SIA "Ungurmuiža" – likvidāciju. Apsverot vairākus turpmākās apsaimniekošanas modeļus, lemts izsludināt muižas nomas tiesību izsoli.
Mākslas darbs – tā var saukt 18. gadsimtā būvēto Ungurmuižu, kas ik gadu piesaista vairākus tūkstošus tūristu no Latvijas un ārzemēm. Pirmās rakstu liecības par šo muižu parādās jau 14. gadsimtā. Patlaban muiža ir pašvaldības īpašumā, taču pēdējos gados apsaimniekošana nes zaudējumus, tāpēc vietvara nu jau likvidējusi kapitālsabiedrību SIA "Ungurmuiža" un izsolē meklē nomniekus, kuriem būs ne tikai jāturpina muižas restaurācija, bet arī tā jāuztur un jāspēj nopelnīt.
Kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Cēsīs sūdzas par grauzējiem, kas lielā skaitā tiek turēti privātīpašumā un neciešami smako. Iedzīvotāju saucieni pēc palīdzības ne pašvaldības, ne valsts iestādēs nav rezultējušies ar panākumiem. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vērtē dzīvnieku turēšanas apstākļus, bet regulējuma, kas attiektos uz grauzēju turēšanu dzīvojamās mājās un to skaita ierobežošanu, šobrīd Dzīvnieku aizsardzības likumā nav.