Varakļānu novadā pieteikti četri kandidātu saraksti ar kopumā 64 deputātu kandidātiem, bet Rēzeknes novadā – astoņi saraksti ar 162 deputātu kandidātiem. Satversmes tiesas atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam kā neatbilstību valsts pamatlikumam, pēc kā notika vēlēšanu pārcelšana šajos novados uz 11. septembri.
Pēc Saeimas lēmuma par novadu atstāšanu esošajās robežās kandidāti ir sarosījušies, apstiprināja Varakļānu vēlēšanu komisijas vadītāja Aija Ščucka.
"Krietni, krietni augstāka, jā. Atceros, ka uz 5. jūnijā paredzētajām vēlēšanām Rēzeknes novadā bija tikai ap četriem deputātu kandidātiem, kuri deklarēti Varakļānu novadā. Toreiz tā arī teica, ka Varakļānu novada iedzīvotāji nevēlas kandidēt Rēzeknes novadā. Šobrīd es varu teikt, ka situācija ir pilnīgi otrāda. Aktivitāte ir liela," viņa skaidroja.
Varakļānu novadā vēlme startēt vēlēšanās bija maza arī 2017. gadā, kad sākotnēji pieteicās kandidāti tikai no viena tolaik vēlētāju apvienības saraksta un nācās pagarināt pieteikšanās termiņu.
Savukārt šogad plašu ažiotāžu raisījuši notikumi, kuru rezultātā salīdzinoši nelielais Varakļānu novads palicis patstāvīgs. Te jāievēl 15 deputāti. Uz šīm vietām kandidē no partijas "Latvijas attīstībai", Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības kopīgā saraksta un apvienības "Iedzīvotāji".
Interese esot loģiska
Interesi par vēlēšanām kā loģisku nosauca "Latgaliešu kultūras biedrības" vadītājs Juris Viļums, kurš pārstāv Latvijas Reģionu apvienību un pats strādā Krāslavas novada domē.
"Manuprāt, gan Varakļānu, gan Rēzeknes novadā joprojām ir nedaudz apjukums, jo vēlēšanas pēdējā brīdī tika pārceltas. Šobrīd, ja vēlēšanas notiek Varakļānu novada robežās ar domu: labi, startēsim uz vietas un ievēlēsim vairāk vai mazāk vietējos iedzīvotājus vai tos, kuriem šeit ir īpašums. Šie tad arī būs tie cilvēki, kuri pārstāvēs tieši Varakļānu novadu."
Konkurence uz vienu pašvaldības deputāta vietu Varakļānu novadā ir vidēji četri deputātu kandidāti, bet Rēzeknes novadā – astoņi kandidāti. Kandidātu vidū ir daudz vietējo uzņēmēju, skolu darbinieku, bijušie pagastu pārvalžu vadītāji. Rēzeknes novadā uz 19 deputātu vietām no astoņiem sarakstiem pretendē 162 kandidāti.
Nepareizi aizpildīta pieteikuma dēļ pēdējā brīdī reģistrēties nepaguva vēl viena saraksta kandidāti. Maksimālais kandidātu skaits jeb 22 ir partijai "Saskaņa", Jaunajai konservatīvajai partijai, Zaļo un zemnieku savienībai, Latvijas Reģionu apvienībai kopā ar Nacionālo apvienību, kā arī "Jaunās Vienotības", kustības "Par" un Latgales partijas kopīgajā sarakstā. Mazāk ir "Latvijas attīstībai", Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai un Latvijas Krievu savienībai.
Līdzšinējie mēri jau iepriekš Latvijas Radio prognozēja, ka arī vēlētāju aktivitāte šajos novados notiekošajās vēlēšanās 11. septembrī varētu būt augstāka.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa (ST) atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei. Tomēr Saeimas deputātu vairākums Varakļānus Madonas novada sastāvā nevēlas redzēt. Kā kompromisa variantu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliek kā atsevišķa pašvaldība.
Tāpēc atšķirībā no pārējiem 40 novadiem Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas tiks rīkotas šā gada 11. septembrī.
