ĪSUMĀ:
- 119 pašvaldību vietā būs 43, vai reforma veicinās aktivitāti – grūti prognozēt.
- Pēdējo 15 gadu laikā aktivitāte vēlēšanās bijusi no 45% līdz 53%.
- Politoloģe: Dalība vēlēšanās – iespēja savam novadam nekļūt par apvienotās vietvaras nomali.
- CVK aicina vēlētājus, piedaloties vēlēšanās, izmantot savu ietekmi.
- CVK: Covid-19 nav iemesls nedoties balsot – iecirkņos ir visi drošības pasākumi.
43 pašvaldības 119 vietā, daudzviet atjaunojot kādreizējo rajonu robežas. Pašlaik ir grūti prognozēt, vai Latvijas kartes pārzīmēšana varētu veicināt vēlētāju aktivitāti. Pēdējo 15 gadu laikā tā pašvaldību vēlēšanās bijusi no 45% līdz 53%.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja Iveta Reinholde norāda – aizbildinājumus neaiziet uz vēlēšanām vienmēr viegli atrast, taču nav pareizi domāt, ka katra vēlētāja individuālam balsojumam nav nozīmes.
„Te var nostrādāt iekšējā neticība, ka visi lielā novadā pazudīs, var nostrādāt Covid-19 ierobežojumi iecirkņos ar domu, ka labāk no mājas ārā nesperšos. Var nostrādāt arī dārza darbu faktors, saulaina laika faktors vai arī lietaina laika faktors. Vai arī viss kopā,” pieļāva eksperte.
Piedalīšanās vēlēšanās ir arī iespēja savam tagadējam novadam nekļūt par apvienotās pašvaldības nomali, uzsver politoloģe.
“Lai izvairītos no tā nomales efekta un sajūtas, ka mēs esam bārabērni un mūs vairs neviens neuzklausīs, šajā brīdī vienīgais veids, kā no tā izvairīties, ir iet un nobalsot, un izvēlēties to kandidātu, par kuru vēlētājs ir pārliecināts, ka šis patiešām ir tas kandidāts, kurš pārstāvēs mana pagasta vai vairāku pagastu intereses. Tas ir ļoti pragmatisks lēmums šajās vēlēšanās, un nevajag paļauties uz to, ka apvienotajā domē varbūt būs mazāk mūsu deputātu un mēs neko nevarēsim ietekmēt. Nē, ir, bet ir jāizdara mazais mājasdarbs!” uzsvēra politoloģe.
Līdzīgi to vērtēja arī sociālās psiholoģijas un politikas psiholoģijas pētnieks Latvijas Universitātes profesors Ģirts Dimdiņš, kurš norādīja – iedzīvotāja iesaiste pašvaldības darbā neaprobežojas tikai ar dalību vēlēšanās, bet arī ar tiešiem jautājumiem pašvaldībai pēc tām.
Lēmums iet balsot vai palikt mājās ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā cilvēks identificējas ar vietu, kurā dzīvo un kuras nākotnes vārdā gatavs izmantot pilsoniskās aktivitātes iespēju un balsot. Tas, vai vēlētājs saredz iespēju ar savu balsi ietekmēt politiskos procesus pašvaldībā vai valstī kopumā, saistīts ar uzticēšanos politiskajai sistēmai un konkrētām politiskajām institūcijām. Pašvaldībām tradicionāli uzticas vairāk, bet vienalga pārāk maz. Vēl veicinošs faktors var būt netaisnības sajūta, ka administratīvi teritoriālā reforma notikusi pretēji viņu vēlmēm, norādīja profesors.
“Ja mēs nezinām, vai kāds no mūsu pašvaldības būs ievēlēts vai ne, tad mēs vienkārši atmetam ar roku un klusi rūgstam savā noslēgtajā vidē. Savukārt, ja izveidojusies izjūta, ka es ar savu balsi vēlēšanās vai savu aktivitāti pēc tām varu gūt panākumus, tad – gluži pretēji – novadu apvienošana var nospēlēt pretēju lomu, ka mēs tajā mazākajā pašvaldībā jūtamies tā, ka mūs var nesadzirdēt, ja viens mēs nemobilizēsimies un neizdarīsim visu, lai mēs būtu maksimāli pārstāvēti. Tāda netieša, bet būtiska ietekme var būt uzticēšanās momentam. Ja cilvēki jutīsies nesadzirdēti vai šī tereforma kopumā nav saprotama, kas pazemina uzticēšanos politiskajai sistēmai kopumā, tam atkal, protams, var būt demotivējošs efekts uz piedalīšanos vēlēšanās,” klāstīja Dimdiņš.
Administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz aktivitāti vēlēšanās grūti prognozēt, atzina arī Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Skeptiskos vai neizlēmušos vēlētājus viņa mudina aizdomāties, kā tautas priekšstāvjus izraudzītu tad, ja nebūtu demokrātiskās iespējas nobalsot.
“Tas ir aicinājums vēlētājiem, piedaloties vēlēšanās, izmantot savu ietekmi. Cik gan bieži mēs ikdienā domājam, ka mūs neuzklausa, neņem vērā. Vēlēšanas ir tā iespēja, kurā tiešām katra balss tiek uzskaitīta, ņemta vērā un veido kopējo rezultātu, kāda būs jūsu pašvaldība. Vēlēšanu process nav nemaz tik sena lieta. Liela daļa no mums šo iespēju nenovērtē, nepiedalās vēlēšanās, jo tas neliekas svarīgi. Tad varbūt šis ir brīdi iztēloties, kāda būtu mūsu valsts un pašvaldības, ja nebūtu iespējas piedalīties demokrātiskās vēlēšanās,” sacīja Bērziņa.
Viņa atgādināja, ka arī epidemioloģiskā situācija nav iemesls nedoties uz vēlēšanām, jo iecirkņos ir padomāts par Covid-19 diktētajiem drošības pasākumiem – roku dezinfekciju, iespēju ievērot distanci, turklāt nobalsošanai nepieciešams mazāk laika nekā ikdienas iepirkumiem pārtikas veikalā.
