Sadaļas Sadaļas

Kā uz turpmāko Varakļānu un Rēzeknes novadu darbību raugās ievēlētie deputāti?

Sestdien Rēzeknes un Varakļānu novados norisinājās pašvaldību vēlēšanas. To rezultāti ir apstiprināti, un politiķi jau sākuši sarunas par koalīciju veidošanu. Kā uz turpmāko Varakļānu un Rēzeknes novada darbību raugās ievēlētie deputāti? 

Varakļānu novadam jāpierāda – arī maza vietvara var strādāt efektīvi

Aktīvāki vēlētāji bija Varakļānu novadā, kur vēlēšanās piedalījās teju 60% no visiem balsstiesīgajiem. Varakļānu novads šobrīd ir mazākais novads Latvijā. Vēlēšanās kandidēja četri politiskie spēki. Kopumā jaunajā domē ievēlēti 15 deputāti no trim sarakstiem. Ar pārliecinošu balsu pārsvaru uzvarējis līdzšinējā novada priekšsēdētāja Māra Justa saraksts "Latvijas attīstībai". Par šo sarakstu balsoja teju 65%, kas nodrošina desmit deputātu vietas domē. Justs atzīst, ka šie četri gadi būs izaicinājums novadam.

Kā uz turpmāko Varakļānu un Rēzeknes novadu darbību raugās ievēlētie deputāti?Karina Važnaja

“Valsts politika šobrīd ir vērsta uz to, ka novadiem jābūt lielākiem un ar attīstības centriem, bet katrā ziņā šie četri gadi ir liels izaicinājums Varakļāniem, lai pierādītu, ka arī nelielāks novads var efektīvi strādāt, piesaistīt finanšu līdzekļus un iedzīvotājiem sniegt kvalitatīvus pakalpojumus,” norādīja Justs.

Taujāts, kā redz sadarbību ar vēl divām partijām (Latvijas Zemnieku savienība un politiskā partija "Latvijas Reģionu apvienība", Nacionālā apvienība), kas ievēlētas Varakļānu novada domē, Justs norādīja, ka varētu rasties sarežģījumi attiecībā uz apvienošanās jautājumu ar kādu no kaimiņu novadiem.

“Līdz šim esam atraduši iespēju sadarboties, un mums nav bijusi pozīcija vai opozīcija. Varbūt saistībā ar apvienošanās jautājumu Nacionālās apvienības sarakstam ir radikālākas metodes, un tā sadarbība vismaz sākotnēji varētu kaut kur klibot, bet, es domāju, ka tas ir laika jautājums,” viņš atzīmēja.

Daudzi vietējie iedzīvotāji ir apmierināti ar lēmumu, ka Varakļānu novads paliek kā atsevišķa pašvaldība, tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norādīja, ka Varakļāni kā atsevišķs novads varēs pastāvēt vien līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas, iespējams, pašiem Varakļānu novada iedzīvotājiem nemaz nebūs izdevīgi.

Ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša skaidroja: “Ja vien pati pašvaldība kādā brīdī, un tādas tiesības pašvaldībai ir, nelems par iespēju runāt ar kaimiņu pašvaldību par kādu sadarbību vai apvienošanos. Tas būtu likumsakarīgi, ka pašvaldība un iedzīvotāji, strādājot un dzīvojot šādā izmērā, sapratīs, ka ir daudzas realizējamas ieceres, ko daudz lielākā novadā būtu izdevies realizēt veiksmīgāk. Vai arī gluži vienkārši šādu iespēju realizēt ieceres nav maza budžeta vai maza finansējuma dēļ.”

Līdz 27. septembrim Varakļānu novada iedzīvotājiem publiskajā apspriešanā ir iespēja izteikt savu viedokli par novada apvienošanos ar kaimiņu Rēzeknes un Madonas novadiem.

Rēzeknes novadā pie domes galda jāsēž visiem ievēlētajiem politiskajiem spēkiem

Savukārt kaimiņos esošajā Rēzeknes novadā, kuram teritoriālās reformas gaitā pievienots bijušais Viļānu novads, ievēlēti 19 deputāti. Iedzīvotāji varēja izvēlēties no astoņiem kandidātu sarakstiem. Šajā novadā iedzīvotāju aktivitāte bija zema – balsot devās vien 25,92% vēlētāju. 

Rēzeknes novada domē iekļuvuši seši politiskie spēki. Ar nelielu balsu pārsvaru ir uzvarējis līdzšinējā priekšsēdētāja Monvīda Švarca saraksts, kurā apvienojusies "Jaunā vienotība", "Kustība ''Par!"'' un Latgales partija. Par šo sarakstu nobalsojuši 28,92% vēlētāju.

“Šobrīd ir uzdevums sanākt visiem kopā pie viena galda, un joprojām man ir tāda ticība, ka pie galda jāsēž visiem, ko novada cilvēki ievēlējuši,” tā izteicies Rēzeknes novada pašvaldības līdzšinējais priekšsēdētājs Švarcs.

Viņš norādīja, ka, lai arī vēlētāju aktivitāte nebija liela, viņa partija ir apmierināta ar balsošanas rezultātiem, iegūstot sešas deputātu vietas.

“Bet, protams, tā bāzes darbība notiks ar visām arī iepriekš mūsu sadarbībā esošam partijām – tās ir gan Jaunā konservatīvā partija, gan Nacionālā apvienība, politiskā partija "Latvijas Reģionu apvienība", gan Zaļo un Zemnieku savienība, gan arī “Latvijas attīstībai”. Tie ir pirmie mūsu sadarbības partneri, kas ir cieņpilni arī iepriekšējā periodā strādājuši, un es saprotu, ka ir arī gatavi turpināt šo sadarbību,” sacīja Švarcs.

Tikpat – sešas – deputātu vietas ir arī "Saskaņai", par kuru balsojuši 27,34% vēlētāju; tās līdere ir bijusī Viļānu novada domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova. Viņa pagaidām atturas no prognozēm par iespējamo sadarbību jaunajā pašvaldībā.

Ivanova norādīja: “Par sadarbību es pagaidām neko nekomentēšu, tikai pirmā diena, vēl nav par to domāts. Jūs jau redzat, ka maza vēlētāju aktivitāte, un sešas deputātu vietas tik lielā novadā, tas ir maz. Bet Viļānos daudzi cilvēki arī nesaprata, kas un kā būs. Tā reforma izsita no sliedēm.”

Tāpat Ivanova pauda bažas par turpmāko Viļānu attīstību, kļūstot par vienu no Rēzeknes novada apvienībām.

“Saprotiet, agrāk mums bija centrs, visu ko darījām, darījām savai pilsētai. Tagad mēs esam tādi paši kā Kaunatas pagastu apvienība, Maltas pagastu apvienība un citas. Un tas citādāk, visi lielajā barā. Katram pa drusciņai,” sacīja Ivanova.

Iespējams, ka pēc četriem gadiem arī Rēzeknes novadu sagaida pārmaiņas. VARAM rosinājusi 2025. gadā piecas valstspilsētas apvienot ar tām līdzās esošajiem novadiem. Tas nozīmētu Rēzeknes novada apvienošanu ar Rēzeknes valstspilsētu.

KONTEKSTS:

Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei. Tomēr Saeimas deputātu vairākums Varakļānus Madonas novada sastāvā nevēlas redzēt. Kā kompromisa variantu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliek kā atsevišķa pašvaldība

Tāpēc atšķirībā no pārējiem 40 novadiem Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas tika rīkotas šā gada 11. septembrī.

Pašvaldību vēlēšanās, kas 5. jūnijā notika pārējās Latvijas vietvarās, tika reģistrēts zemākais aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Savukārt pašvaldību vēlēšanās Varakļānu novada vēlētāji uzrādīja augstāko aktivitāti 2021. gada vietvaru vēlēšanās – piedalījās 59,43% balsstiesīgo, bet Rēzeknes novadā – 25,92%. Pašvaldību vēlēšanās Rēzeknes un Varakļānu novados pie vēlēšanu urnām kopumā novados devās 29,02% balsstiesīgo.

Atbilstoši Varakļānu novada vēlēšanu komisijas apkopotajiem rezultātiem 5% barjeru iekļūšanai novada domē ir pārvarējuši un deputātu mandātus ieguvuši trīs kandidātu saraksti. Starp tiem lielāko vēlētāju atbalstu guva "Latvijas attīstībai" saraksts, kura līderis ir novada līdzšinējais priekšsēdētājs Māris Justs.

Tikmēr Rēzeknes novada domē iekļuvuši seši deputātu kandidātu saraksti. Lielāko vēlētāju atbalstu ieguva līdzšinējā priekšsēdētāja Monvīda Švarca pārstāvētais saraksts jeb “Jaunās Vienotības”, “Kustības “Par!”” un Latgales partijas apvienotais saraksts. Tomēr CVK apkopotie dati liecina, ka gan Švarca pārstāvētajam politiskajam spēkam, gan otro vietu ieguvušajai “Saskaņai” domē pienākas 6 deputātu vietas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt