Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Īrijas ministrs: Lukašenko rīcība ir absolūti nepieņemama

Panorāma

Panorāma

Varakļānos velētājus motivēja novadu reforma

Varakļānos ievēlētie deputāti: Cilvēkus vēlēt motivēja vietvaras nākotne pēc novadu reformas

Novadu reformas gaitā Varakļānus – pretēji iedzīvotāju viedoklim – bija plānots pievienot Rēzeknes novadam. Satversmes tiesa šo Saeimas lēmumu atzina par prettiesisku. Tāpēc Saeima izlēma, ka vismaz līdz 2025. gadam Varakļāni būs atsevišķs novads. Taču daļa domē ievēlēto deputātu vēl aizvien redz Varakļānus kopā ar Rēzeknes novadu. Varakļānu novadā fiksēta lielākā vēlētāju aktivitāte šā gada pašvaldību vēlēšanās. Novada nākotne pēc pašvaldību reformas bija tieši tas jautājums, kas iedzīvotājiem lika doties balsot, uzskata politiķi.

“Ja šie novadi ir tik lieli, iespējams, ka arī cilvēki nezina, par ko īsti balsot. Varbūt arī mūsu līdzekļi nav tik viegli izsekojami, kas ar viņiem notiek,” tā Latvijas Televīzijai norādīja Ieva. Viņa ir viena no Varakļānu vēlētājiem, kas neatbalsta novada pievienošanu Rēzeknes novadam.

Lielā mērā tieši novada nākotnes jautājums motivēja cilvēkus doties pie vēlēšanu urnām. 

Varakļānu novada domes deputāte Janīna Grudule (Latvijas Zemnieku savienība) norādīja: “Tieši šis ir tas jautājums, kur cilvēki ir ļoti sarosījušies, jo viņi visi grib redzēt mūsu nākotni tā, kā mēs gribam, un līdz ar to viņi visi ir devušies uz vēlēšanām.”

Kā liecina pagājušā gada februārī pašvaldības rīkotā iedzīvotāju aptauja, absolūtais vairākums varakļāniešu vēlas apvienoties ar Madonas novadu. Politiski šādu redzējumu atbalsta Latvijas Zemnieku savienība un vēlēšanās uzvarējusī “Latvijas attīstībai”. 

Līdzšinējais domes vadītājs Māris Justs (“Latvijas attīstībai”) sacīja: “Tas var būt ir viens no retajiem jautājumiem, kur šīs atšķirības vai viedokļi varētu būt stipri atšķirīgi, bet kopumā –  strādāsim. Un, kā es reiz arī teicu, laiks un kopīgs darbs izlabo visu.”

Atšķirīgas domas jautājumā par novada nākotni ir Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta deputātiem. Pagaidām viņi ir par to, lai Varakļāni būtu atsevišķa pašvaldība, bet nākotnē Varakļānus tomēr redz kopā ar Rēzeknes novadu. 

“Tāpat mēs esam visi pazīstami un neesam sveši. Esam gan sēdējuši pie viena galda ar citu partiju pārstāvjiem, gan kopā mācījušies, gan uz ballēm gājuši. Tāpēc jau neiesim, kā saka, cits pret citu. Es domāju, ka spēsim atrast kopsaucēju dažādos jautājumos,” atzīmēja sarakstu pārstāvošais Māris Višķers.

Visi LTV aptaujātie politiķi uzvēruši, ka šķēršļus sadarbībai pašvaldības saimnieciskajos jautājumos neredz. 

Deputātu vietu sadalījums Varakļānu novada domē:

10 vietas "Latvijas attīstībai"
3 vietas "LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"
2 vietas Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

KONTEKSTS:

Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei. Tomēr Saeimas deputātu vairākums Varakļānus nevēlas redzēt Madonas novada sastāvā. Kā kompromisa variantu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliek kā atsevišķa pašvaldība

Tāpēc atšķirībā no pārējiem 40 novadiem Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas tika rīkotas šā gada 11. septembrī.

Pašvaldību vēlēšanās, kas 5. jūnijā notika pārējās Latvijas vietvarās, tika reģistrēts zemākais aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Savukārt pašvaldību vēlēšanās Varakļānu novada vēlētāji uzrādīja augstāko aktivitāti 2021. gada vietvaru vēlēšanās – piedalījās 59,43% balsstiesīgo, bet Rēzeknes novadā – 25,92%. Pašvaldību vēlēšanās Rēzeknes un Varakļānu novados pie vēlēšanu urnām kopumā novados devās 29,02% balsstiesīgo.

Atbilstoši Varakļānu novada vēlēšanu komisijas apkopotajiem rezultātiem 5% barjeru iekļūšanai novada domē ir pārvarējuši un deputātu mandātus ieguvuši trīs kandidātu saraksti. Starp tiem lielāko vēlētāju atbalstu guva "Latvijas attīstībai" saraksts, kura līderis ir novada līdzšinējais priekšsēdētājs Māris Justs.

Tikmēr Rēzeknes novada domē iekļuvuši seši deputātu kandidātu saraksti. Lielāko vēlētāju atbalstu ieguva līdzšinējā priekšsēdētāja Monvīda Švarca pārstāvētais saraksts jeb “Jaunās Vienotības”, “Kustības “Par!”” un Latgales partijas apvienotais saraksts. CVK apkopotie dati liecina, ka gan Švarca pārstāvētajam politiskajam spēkam, gan otro vietu ieguvušajai “Saskaņai” domē pienākas sešas deputātu vietas. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt