“Ja šie novadi ir tik lieli, iespējams, ka arī cilvēki nezina, par ko īsti balsot. Varbūt arī mūsu līdzekļi nav tik viegli izsekojami, kas ar viņiem notiek,” tā Latvijas Televīzijai norādīja Ieva. Viņa ir viena no Varakļānu vēlētājiem, kas neatbalsta novada pievienošanu Rēzeknes novadam.
Lielā mērā tieši novada nākotnes jautājums motivēja cilvēkus doties pie vēlēšanu urnām.
Varakļānu novada domes deputāte Janīna Grudule (Latvijas Zemnieku savienība) norādīja: “Tieši šis ir tas jautājums, kur cilvēki ir ļoti sarosījušies, jo viņi visi grib redzēt mūsu nākotni tā, kā mēs gribam, un līdz ar to viņi visi ir devušies uz vēlēšanām.”
Kā liecina pagājušā gada februārī pašvaldības rīkotā iedzīvotāju aptauja, absolūtais vairākums varakļāniešu vēlas apvienoties ar Madonas novadu. Politiski šādu redzējumu atbalsta Latvijas Zemnieku savienība un vēlēšanās uzvarējusī “Latvijas attīstībai”.
Līdzšinējais domes vadītājs Māris Justs (“Latvijas attīstībai”) sacīja: “Tas var būt ir viens no retajiem jautājumiem, kur šīs atšķirības vai viedokļi varētu būt stipri atšķirīgi, bet kopumā – strādāsim. Un, kā es reiz arī teicu, laiks un kopīgs darbs izlabo visu.”
Atšķirīgas domas jautājumā par novada nākotni ir Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta deputātiem. Pagaidām viņi ir par to, lai Varakļāni būtu atsevišķa pašvaldība, bet nākotnē Varakļānus tomēr redz kopā ar Rēzeknes novadu.
“Tāpat mēs esam visi pazīstami un neesam sveši. Esam gan sēdējuši pie viena galda ar citu partiju pārstāvjiem, gan kopā mācījušies, gan uz ballēm gājuši. Tāpēc jau neiesim, kā saka, cits pret citu. Es domāju, ka spēsim atrast kopsaucēju dažādos jautājumos,” atzīmēja sarakstu pārstāvošais Māris Višķers.
Visi LTV aptaujātie politiķi uzvēruši, ka šķēršļus sadarbībai pašvaldības saimnieciskajos jautājumos neredz.
Deputātu vietu sadalījums Varakļānu novada domē:
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei. Tomēr Saeimas deputātu vairākums Varakļānus nevēlas redzēt Madonas novada sastāvā. Kā kompromisa variantu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliek kā atsevišķa pašvaldība.
Tāpēc atšķirībā no pārējiem 40 novadiem Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas tika rīkotas šā gada 11. septembrī.
Pašvaldību vēlēšanās, kas 5. jūnijā notika pārējās Latvijas vietvarās, tika reģistrēts zemākais aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Savukārt pašvaldību vēlēšanās Varakļānu novada vēlētāji uzrādīja augstāko aktivitāti 2021. gada vietvaru vēlēšanās – piedalījās 59,43% balsstiesīgo, bet Rēzeknes novadā – 25,92%. Pašvaldību vēlēšanās Rēzeknes un Varakļānu novados pie vēlēšanu urnām kopumā novados devās 29,02% balsstiesīgo.
Atbilstoši Varakļānu novada vēlēšanu komisijas apkopotajiem rezultātiem 5% barjeru iekļūšanai novada domē ir pārvarējuši un deputātu mandātus ieguvuši trīs kandidātu saraksti. Starp tiem lielāko vēlētāju atbalstu guva "Latvijas attīstībai" saraksts, kura līderis ir novada līdzšinējais priekšsēdētājs Māris Justs.
Tikmēr Rēzeknes novada domē iekļuvuši seši deputātu kandidātu saraksti. Lielāko vēlētāju atbalstu ieguva līdzšinējā priekšsēdētāja Monvīda Švarca pārstāvētais saraksts jeb “Jaunās Vienotības”, “Kustības “Par!”” un Latgales partijas apvienotais saraksts. CVK apkopotie dati liecina, ka gan Švarca pārstāvētajam politiskajam spēkam, gan otro vietu ieguvušajai “Saskaņai” domē pienākas sešas deputātu vietas.