Atteikšanās no nomināciju kategorijām, mainīts balvas dizains un pirmo reizi – galvenā balva vienam uzvarētājam. Latvijas Muzeju biedrības (LMB) ikgadējais Gada balvas konkurss šoreiz notiek ar virkni jauninājumu. Izcilākos muzeju sasniegumus, kas tapuši jau sarežģītajos pandēmijas laikos, noskaidros un apbalvos 28. jūlijā Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.
Autora ziņas
Laternas, dažnedažādi kroņi, koka somas, māla trauki, latvju raksti no klipšiem, ar ko ierasti aizdara tējas vai maizes maisiņus, un turpināt varētu vēl līdz pustūkstotim vienību. VEF Kultūras pilī izbaudāma viena no retajām Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku klātienes norisēm – bērnu un jauniešu darbu izstāde “Radi rotājot”. Tur iespējams pārliecināties, ka radošumam un izdomai robežu nav.
200 kilometrus no Rīgas attālajā Igaunijas pilsētiņā Vīlandē 22. jūlijā bez lieliem ierobežojumiem sākušies četru dienu un trīs nakšu ilgi svētki tradicionālās mūzikas cienītājiem. Pagājušajā gadā pandēmijas dēļ ilggadējais festivāls tā klasiskajā izpratnē nenotika, bet šogad atkal uzņem starptautiskus viesus, tostarp arī Latvijas mūziķus. Vīlande izsenis tiek uzskatīta par tautas mūzikas galvaspilsētu.
Uz AB dambja Rīgā beidzot tapusi koncertzāle, tiesa – virtuāla. Skaņas mākslinieks un mūziķis Andris Indāns dambi pārvērtis par “Sirēnu salu”, kur klausītājam ar mobilā telefona palīdzību iespējams pārvietoties pa 135 virtuāliem “skaņas mākoņiem” un ļauties audiāliem jaunatklājumiem.
Lai arī no 15. jūnija tika atviegloti noteikumi, ļaujot pret Covid-19 vakcinētajiem un vīrusu pārslimojušajiem atkal apmeklēt publiskus kultūras pasākumus, kultūrvietas un organizatori saskaras ar sarežģījumiem – rīkot pasākumus ģimenēm un bērnu auditorijai ir teju neiespējami, tāpat nākas izvēlēties celt biļešu cenas vai atteikties no tiem apmeklētājiem, kas nav vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, bet, apmeklējot norisi, varētu uzrādīt Covid-19 testu.
Sabiedrība no šīs vasaras Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem nesaņems to, ko sagaida, jo “citādo” svētku fokusā ir paši svētku dalībnieki un prieka radīšana viņiem. Par to “100g kultūras diskusijā” “Saule, Pērkons, Daugava, Zooms” paziņoja svētku organizatori. Tāpēc patlaban nav pat svētku programmas. Zināms vien, ka svētku norišu filmēšana iet pilnā sparā un plašāka sabiedrība ieskatu tajās gūs no 18. septembra, kad LTV ekrānā tiks pārraidīti šobrīd topošie videostāsti un koncertieraksti. “Citādo” svētku idejas pretinieki šaubās, vai dalībniekiem plānotās “norises” radīs apziņu, ka viņi piedalījušies dziesmu un deju svētkos un dos vajadzīgo sajūtu dziesmu un deju svētku tradīcijas stiprināšanai.
Piecas dienas, astoņi starptautiski pasniedzēji un 15 pašmāju vokālisti. Pirmo reizi Latvijā “piestājis” starptautiskais džeza meistarklašu festivāls “Voicingers On Tour”, kas iepriekš organizēts tādās valstīs kā Slovākija, Ungārija, Ukraina, Čehija, Francija, Anglija, Dienvidkoreja un Ķīna. 7. jūlijā Latvijas Mūzikas akadēmijā sākās meistarklases un kultūrtelpā “M/Darbnīca” notika pirmais koncerts.
Šajā vasarā savu pirmo dzimšanas dienu svin Rēzijas Kalniņas un Aināra Rubiķa kopīgi radītā satikšanās vieta – mūzikas un drāmas telpa “OratoriO”. Viena gada pastāvēšana un atkalsatikšanās ar skatītājiem tiek atzīmēta ar trīs jauniestudējumu pirmizrādēm. Stāstu par mums visiem, par novecošanu un noiešanu no dzīves skatuves kopā ar Latvijas teātru grandiem iestudējis režisors Rolands Atkočūns.
“Šī ir filma, kura tolaik šķita pārāk sarežģīta, bet šobrīd tai ir īstais brīdis,” tā par režisora Aivara Freimaņa filmas “Dzīvīte” gaidāmo atgriešanos pie skatītājiem restaurētā veidolā saka filmas arheologu komanda. 24. jūnija vakarā LTV1 gaidāma “Filmas arheoloģijas” jaunākā sērija un pēc tās “Dzīvītes” atjaunotā versija.
Turpat 100 miljonu eiro lielas izmaksas un 5 gadi projekta īstenošanai. Tik laikietilpīgs un dārgs ir Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projekts. Būvdarbi ir pabeigti, un 21. jūnijā ar tiem iepazinās Rīgas mērs, kultūras un izglītības un zinātnes ministri, Dziesmu svētku virsdiriģenti, kā arī dziedātāji un mūziķi.
Pirmo divdesmit skatītāju vērtējumam nodota izrāde "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi" Valmieras Drāmas teātrī. Vienlaikus tā ir ilgi gaidītā satikšanās ar skatītājiem un jaunās kārtības testēšana. Radošā komanda iestudējumam Valmierā izvēlējusies portretēt skaudru sociālu problēmu, kas mūsu valsti atmet atpakaļ dziļos padomju gados, un uzdot neērtus jautājumus: “Vai mums ir tiesības būt egoistiem un cīnīties tikai par sevi? Kāpēc mēs vēl aizvien nodarbojamies ar cilvēku šķirošanu? Kāpēc veidojam tādu valsti, kurā cilvēki nejūtas vajadzīgi un gaidīti un aizbrauc prom?”
Lai gan kultūras pasākumi klātienē bija liegti vairāk nekā septiņus mēnešus, uz pirmajiem filmu seansiem, izrādēm un koncertiem, kas norisinājās pilotprojektos, biļetes netika izpirktas. Latvijas Kultūras akadēmijas pētījumi pēc pirmā Covid-19 viļņa jau liecināja, ka cilvēku uzvedība mainās, kultūras patēriņš samazinās un tam par iemeslu ir ne tikai slēgtās kultūrtelpu durvis.
Projekts, kas mazina sociālo nevienlīdzību un pandēmijas laikos radoši iesaista pat ģimenes locekļus un mājdzīvniekus. Runa ir par kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma”, kas trīs mācību gadus nodrošinājusi valsts apmaksātu iespēju regulāri ikvienam skolēnam iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, kļūstot par būtisku mācību procesa sastāvdaļu.
Noslēdzot nosacīto sezonu, Latvijas Leļļu teātra krievu trupa sagatavojusi jaunu iestudējumu "Gudrā sunīte Soņa". Tā pamatā ir Andreja Usačova stāsts bērniem par mazu, ļoti prātīgu un zinātkāru sunīti, kuru nodarbina jautājumi – kā tas ir "būt pieklājīgam", kāpēc ir jāmācās burti un ko darīt, ja es pazaudējies?
27. maijs ir datums, kurā valdība solīja pieņemt lēmumu par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi, taču šīs dienas darba kārtībā jautājums netika iekļauts. Lēmuma pagaidām nav, un to gaida gan tie, kuri ir par svētku pārcelšanu, gan tie, kuri ir par e-svētku rīkošanu. Pēdējie par labu e-svētkiem bieži piesauc tradīcijas apdraudējumu, kas ir dzīva teju pusotru gadsimtu – arī pēc diviem pasaules kariem, padomju okupācijas un dažādiem juku laikiem.
Laba ziņa laikmetīgās mākslas cienītājiem! Pavisam klusu un bez atklāšanas fanfarām Tallinas ielas kvartālā durvis ver jauna izstāžu telpa “Mazā zāle”. To atklāj ar izstāžu cikla “Artefaktu konstrukcijas” pirmo ekspozīciju, kurā skatāmi mākslinieka Miķeļa Mūrnieka veidotie akti un skaistuma jēdziena pētījums.
Starptautiskais fotogrāfijas festivāls “Rīgas Fotomēnesis”, kas Rīgā norisinās kopš 2014. gada, spītējot pandēmijai, notiek arī šogad. Izpaliekot svinīgai atklāšanai, festivāls sākas 24. maija vakarā, un šoreiz tas mēģinās atbildēt uz jautājumiem – kāda būs dzīve pēc Covid-19, kas notiek Baltkrievijā, ko dara fotogrāfi šajā katastrofu laikmetā un vai vizuālajai mākslai ir vieta publiskajā telpā?
Ierobežojumu dēļ šogad 18. novembrī izpalika svētku uguņošana, masu pasākumi un pirmo reizi kopš valsts neatkarības atgūšanas nenotika arī militārās parādes. 18. novembra nenotikušo publisko pasākumu dēļ valsts un pašvaldību budžetos radušos finanšu ietaupījumu plāno izlietot dažādi, piemēram, novirzot to Covid-19 krīzes seku mazināšanai vai pilsētas dekorēšanai svētkos.
Šogad 120. jubilejā pieminam Latvijā zināmāko cilvēku glābēju Žani Lipki. Viņa vārds novembra pirmajā nedēļā daudz tiek locīts Ķīpsalā – Žaņa Lipkes memoriālā, kur ar plašu programmu norisinās viņam veltīts simpozijs. Tā centrā ir trīs notikumi – grāmata “Lipke’s List”, mākslinieces Diānas Dimzas-Dimmes darbu izstāde un “Lipkes bunkurs”, kurā ikviens var ielūkoties ar digitālo tehnoloģiju starpniecību.
Gadījums ar Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) ēkas un tajā esošo VDK (Valsts drošības komitejas) dokumentu applūšanu, liek uzdot jautājumu, cik drošos apstākļos glabājas mūsu vēsture. Arhīva vadība norāda – teju visas 22 pa Latviju izkaisītās arhīva ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Arī dokumentu digitalizācijas process ir lēns – pēc arhīva aprēķiniem, lai digitalizētu 30% no visa krājuma, ar esošajām tehnoloģijām tam būtu nepieciešami vairāki simti gadu. Kultūras ministrijas ieskatā arhīva infrastruktūra jāoptimizē, ieguldot resursus septiņās no 22 LNA saimniecībā esošajām ēkām.
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds paudis gatavību valstij atdāvināt būvniecībai gatavo Laikmetīgās mākslas muzeja projektu, kurā līdz šim ieguldīti apmēram 4 miljoni eiro. Piecu mēnešu laikā valsts nav sniegusi atbildi, vai dāvinājumu pieņems, šajā laikā analizējot, kādi varētu būt iespējamie piesaistāmā finansējuma avoti. Turklāt lēmums pieņemt dāvinājumu, kura sniedzēji saistīti ar likvidējamo "ABLV Bank", kamēr nav noslēgusies izmeklēšana, var būt risks gan projekta reputācijai, gan tā īstenošanai.
“Galvenā jēga vienmēr slēpjas pašā grāmatas lasīšanā, nevis tās saturā,” – tā savam tautietim, žurnālistam saka slavena, bet noslēgta poļu rakstniece ekskluzīvā intervijā. Sarunas formā arī norisinās jaunākā Liepājas teātra izrāde “Saviļņojums”. Tā ir režisores Māras Ķimeles atgriešanās Liepājā, un tas ir mūsdienu Krievijas izcilā dramaturga Ivana Viripajeva lugas pirmuzvedums Latvijā.
Jaunais Rīgas teātris atcēlis biļešu atlaižu programmu, Dailes teātrī maksa uz atsevišķām pirmizrādēm sasniedz pat 70 eiro, savukārt neatkarīgo producentu rīkoto pasākumu biļešu cenas dažviet augušas par 15–20%. Kultūras pasākumu apmeklētāji spriež, ka augstās cenas padarīs kultūru pieejamu tikai šauram, elitāram skatītāju lokam. Tikmēr iestāžu vadītāji norāda – cenu kāpums ir neizbēgams.
Bibliotēka, muzejs, dzimtsarakstu nodaļa un divas koncertzāles – viena ar turpat 500, otra – ar 200 sēdvietām. Tas viss zem viena jumta sadzīvo "Ulbrokas pērlē" jeb Stopiņu novada Kultūras centrā. Sestdien, 26. septembrī, iecerēts tā atklāšanas koncerts, kurā uzstāsies koris "Latvija", grupa "Dagamba" un Daumants Kalniņš.
Godīgi, bez patosa, ļoti emocionāli. Caur personīgajām atmiņām par kolektīvajām. Tie ir Latvijas skatītāju pirmie secinājumi par režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas animācijas dokumentālo spēlfilmu “Mans mīļākais karš”. Trīs mēnešus pēc uzvaras vienā no prestižākajiem pasaules animācijas filmu festivāliem tā piedzīvojusi Latvijas pirmizrādi.
Rīga ir viena no pasaules pilsētām, kas tiek saistīta arī ar Riharda Vāgnera vārdu. Ilgus gadus tie bija neskaitāmi mēģinājumi rast glābšanas plānu brūkošajai Vāgnera zālei, kas skatītājiem tika slēgta 2006. gadā. Šonedēļ Valsts prezidentam ir jāizsludina likums, ka namu bez atlīdzības nodos Rīgas Vāgnera biedrībai, kura sola, ka nams pēc atdzimšanas durvis varētu vērt pēc pieciem gadiem.