Trešdiena, 24. aprīlis

Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +6 °C, D/DA vējš, 4m/s
LSM Bērnistaba

Zane Brikmane

LTV kultūras žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Kur pazūd skolotāji jeb Latvijas izglītības sistēmas «melnais caurums»
Kur pazūd skolotāji jeb Latvijas izglītības sistēmas «melnais caurums»
Interneta vietnes esiskolotajs.lu.lv dati liecina, ka tikai dažas dienas pirms jaunā mācību gada sākuma valstī trūkst vairāk nekā 360 skolotāju. Skolu direktoru vidū valda "izmisums", jo pedagogu atrašana nu jau kļūst par teju neiespējamo misiju pat labākajām skolām un bagātākajām pašvaldībām. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka augstskolās sagatavoto jauno skolotāju skaits ir pietiekams. Taču pašu augstskolu novērojumi liecina, ka jaunais pedagogs, kura sagatavošanā valsts ieguldījusi gandrīz 9000 eiro, ilgāk par 3 līdz 5 gadiem skolā nenoturas un turpina karjeru citur.
Vai pie mums taps «kases grāvēji»? Pietrūkst 3,5 miljonu eiro ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā
Vai pie mums taps «kases grāvēji»? Pietrūkst 3,5 miljonu eiro ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā
Latvijai ir visas iespējas kļūt par spēcīgu konkurentu vismaz Eiropas līmenī, lai ārvalstu filmu producenti izvēlētos savas filmas uzņemt šeit. Par to ir pārliecināti vietējie kino producenti un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas kopš pavasara organizē konkursus, lai ārvalstu studijas gūtu atbalstu filmu uzņemšanai mūsu valstī. Arī pieprasījums no ārvalstīm ir pieaugošs. Šīs nozares attīstība lielā mērā atkarīga arī no politiķu izpratnes, jo šobrīd pietrūkst 3,5 miljonu eiro, kurus ieguldot, līdzekļus varētu atgūt ar četrkārtīgu uzviju.
Iznāk Dzintara Tilaka vasaras brīvlaika stāsts bērniem «Raibi labā nometne»
Iznāk Dzintara Tilaka vasaras brīvlaika stāsts bērniem «Raibi labā nometne»
Autors, kuram bērni raksta vēstules ar idejām grāmatai un vaicā pēc jauniem izdevumiem. Latvijas Radio žurnālists un Radioteātra raidlugu dramatizējumu veidotājs Dzintars Tilaks izdevis deviņpadsmito grāmatu "Raibi labā nometne", kas ir pēc kārtas astotā skolas vecuma auditorijai adresētā lasāmviela. Visa centrā – notikumi vasaras nometnē Viļakā, un autoram par pārsteigumu – iesākumā izdomātais piepildījies arī dzīvē.
Vīlandes folkmūzikas festivālā Latviju pārstāvēs apvienība «Raxtu raxti»
Vīlandes folkmūzikas festivālā Latviju pārstāvēs apvienība «Raxtu raxti»
Četras dienas, trīs naktis, 9 skatuves, 60 mākslinieki no 19 dažādām valstīm vienuviet un ļoti, ļoti daudz tradicionālās mūzikas. 28. jūlijā mūsu kaimiņzemē Igaunijā atklās Vīlandes folkmūzikas festivālu, kas daudzu gadu garumā pie sevis uzstāties ielūdzis arī Latvijas mūziķus. Šogad ar mūsu senču mantojumu klausītājus Vīlandē priecēs apvienība "Raxtu raxti". Festivāls norisināsies līdz 31. jūlijam.
Pieskarties mūzikas neizsmeļamībai. Ģitārists un komponists Matīss Čudars koncertē Latvijā
Pieskarties mūzikas neizsmeļamībai. Ģitārists un komponists Matīss Čudars koncertē Latvijā
Aizvadījis pirmo studiju gadu prestižajā Jeila universitātes Mūzikas skolā ASV, uz brīdī mājās un pie saknēm atgriezies ģitārists Matīss Čudars, kurš 19. jūlijā ar sava trio kolēģiem klausītājus priecēja vairāk nekā pusotru stundu garā muzikālā ceļojumā. Čudars stāsta, ka otrpus okeāna ģitārai pieķerties laika nesanāk. Un komponēšanu citiem viņš turpmāk redz kā līdzās pastāvošu muzicēšanai.
Dziedātāja Aminata izdod minialbumu «Savvaļas pusē»
Dziedātāja Aminata izdod minialbumu «Savvaļas pusē»
No šodienas mūzikas pasaule par vienu albumu bagātāka. Mežonīgāks, pirmatnīgāks, instinktīvāks un latvisks. Īsi pirms paredzētā solo koncerta dziedātāja Aminata laidusi klajā pēc kārtas ceturto, tiesa, mini albumu "Savvaļas pusē".
Šeit un tagad. Mākslas stacija «Dubulti» kļuvusi par deviņu jaunu mākslinieku darbnīcu
Šeit un tagad. Mākslas stacija «Dubulti» kļuvusi par deviņu jaunu mākslinieku darbnīcu
Deviņi jauni un plašākai publikai nezināmi Latvijas mākslinieki, kas ienāk nevis tukšā izstāžu zālē, bet visdažādākajos veidos papildina jau iepriekš tapušu darbu – mākslas stacijā "Dubulti" iespējams klātienē un attālināti ieskatīties mākslinieku radošajos procesos un tajā, kā tie rod iedvesmu no nesen stacijā notikušā šveiciešu mākslinieka Tomasa Hiršhorna projekta "Māksla=Patvērums".
FOTO: Sarunas par mentālo veselību, meditācijas, mūzika un pat bildinājums – aizvadīts festivāls «Og...
FOTO: Sarunas par mentālo veselību, meditācijas, mūzika un pat bildinājums – aizvadīts festivāls «Ogle»
Ar mērķi līdz 2030. gadam samazināt pašnāvību riska izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū par 25% un novērst mentālās veselības problēmu parādīšanos, aizvadītajā nedēļas nogalē divu dienu garumā Siguldas pils kvartālā norisinājās trešais labdarības festivāls "Ogle". Festivāla ideja radās pēc piedzīvotas ģimenes traģēdijas, lai, piesaistot dažādu žanru mūziķus, māksliniekus un speciālistus, par mentālajām problēmām runātu plašāk un skaļāk. Daudziem "Ogle" palīdzējusi ne tikai atgūt prieku dzīvē un spert pirmo soli pretim risinājumam, bet kļuvusi arī par liktenīgas satikšanās vietu. 
Izveidoti septiņi maršruti Latvijas bagātību jaunatklāšanai
Izveidoti septiņi maršruti Latvijas bagātību jaunatklāšanai
Vairāk nekā 80% iedzīvotāju vismaz reizi gadā apmeklē apskates vietas Latvijā, un puse šovasar jau ieplānojusi doties ekskursijā pa dzimteni. Tā secināts aptaujā par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem. Ticams, ka šos rādītājus varētu iespaidot Kultūras ministrijas informatīvā kampaņa un tikko dienasgaismu ieraudzījušais izdevums "Atrastā Latvija", kas aicina apmeklēt vairāk nekā 60 Latvijas kultūras un dabas vērtības.
Neizlēmīgā «princese» Kultūras ministrija un Laikmetīgās mākslas muzejs. Nespēja pieņemt lēmumus apd...
Neizlēmīgā «princese» Kultūras ministrija un Laikmetīgās mākslas muzejs. Nespēja pieņemt lēmumus apdraud muzeja tapšanu
Kultūras ministrija uz nenoteiktu laiku apturējusi darba grupas darbību, kuras uzdevums bija izvērtēt, vai valsts ir spējīga pieņemt Teterevu fonda un "ABLV" labdarības fonda 4 miljonus vērto dāvanu – Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projektu un to īstenot dzīvē. Ministrija pauzi skaidro ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, kā rezultātā kāpušas būvniecības izmaksas, tikmēr Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ir atklāts – Rīga savu kredītlīnijas limitu iztērējusi ar akustisko koncertzāli un ar vēl vienas valsts mēroga kultūras būves celtniecību Kultūras ministrijai nespēj līdzēt.
Laikmetīgās dejas tornado – Olgas Žitluhinas un Valērija Oļehno izrāde
Laikmetīgās dejas tornado – Olgas Žitluhinas un Valērija Oļehno izrāde
Četras stundas ilga laikmetīgās dejas, mūzikas un gaismas performance "Tornado" 15. jūnijā notika "Hanzas peronā". Skatītāji varēja kļūt ne tikai par iespaidīgā uzveduma vērotājiem, bet arī par līdzdalībniekiem. Performances autori ir horeogrāfi Olga Žitluhina un Valērijs Oļehno, kas pie "Tornado" kustības metaforas atgriežas ar aizvien lielāku un lielāku vērienu. "Tornado" ir  starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla "Laiks dejot" viens no iespaidīgākajiem notikumiem.
Vai JRT aktieri uz savas skatuves atgriezīsies ar spieķīšiem rokās? Birokrātija kavē ēkas pārbūvi
Vai JRT aktieri uz savas skatuves atgriezīsies ar spieķīšiem rokās? Birokrātija kavē ēkas pārbūvi
No Jaunā Rīgas teātra (JRT) pārbūvei piešķirtajiem līdzekļiem – 37,3 miljoniem eiro – apgūta tikai puse naudas. Birokrātiskie šķēršļi, kas saistīti ar tāmju saskaņošanu, liek objektu pamest celtniecības apvienības "SBSC" apakšuzņēmējiem, kuriem šāda muļļāšanās nav ekonomiski izdevīga, un būvlaukumā 150 celtnieku vietā strādā 55. Lai varētu turpināt darbu objektā, apvienības dalībnieks – "Skonto būve" ieguldījis savus līdzekļus – 4 miljonus eiro.
Daba vai māksla? Vakarbuļļu skulptūru parka iecerēm ceļā stājas vides aizstāvji
Daba vai māksla? Vakarbuļļu skulptūru parka iecerēm ceļā stājas vides aizstāvji
Starptautiski atzītā latviešu tēlnieka Paula Jaunzema mūža darbam – akmens skulptūru parkam Vakarbuļļos – ierēdniecība vairs neredz tālāku turpinājumu. Vairāk nekā 4 tūkstošu hektāru lielā dabas parka “Piejūra” administrācija neatbalsta mākslinieka lūgumu pat par 30 metriem palielināt skulptūrām atvēlēto laukumu Buļļupes krastā. Parka dabas aizsardzības plāna projekta vadītāja Ilze Priedniece norāda, ka tālāka parka attīstība gar upes krastu nav pieļaujama, jo dabiskais krasts tā teritorijā ir iznīcināts, kā arī tur vairs neaugot ļoti retas sugas augs – jūrmalas armērija.
«Kultūršoks»: Vai «Okupācijas pieminekļa» gāšana vajadzīga tautas pašcieņai?
«Kultūršoks»: Vai «Okupācijas pieminekļa» gāšana vajadzīga tautas pašcieņai?
Labdarības organizācijai "Ziedot.lv" kopš 11. maija ir izdevies savākt vairāk nekā 250 tūkstošus eiro Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanai. Rīgas pilsētai savu palīdzību kā ziedojumu pieminekļa likvidēšanā piedāvājuši arhitektu, būvuzņēmēju un juristu biroji, un Rīgas mērs Mārtiņš Staķis prognozē, ka līdz gada beigām Uzvaras parka laukumā zaļos zālīte. Tikmēr Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns norāda, ka, demontējot pieminekli, jāapzinās, ka vēsturiskā taisnīguma sajūtu no tā neiegūsim, tāpat kā visi Latvijas krievvalodīgie pēkšņi nekļūs par organisku un saliedētu sabiedrības daļu.
Dabas zinības krievu valodas vietā? Citām izvēles svešvalodām trūkst pedagogu
Dabas zinības krievu valodas vietā? Citām izvēles svešvalodām trūkst pedagogu
Turpinoties Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, atsevišķi vecāki sākuši protestēt pret krievu valodas stundām skolās un vērsušies arī Izglītības un zinātnes ministrijā ar iesniegumiem. Lai gan valsts pamatizglītības standarts nosaka, ka skolēni no 4. klases kā otro svešvalodu var izvēlēties krievu, vācu vai franču valodu, realitātē lielākajā daļā skolu var apgūt tikai krievu valodu. Cēsu vecāku pārstāvis Māris Kalniņš interneta vietnē "ManaBalss.lv" sācis parakstu vākšanu, lai krievu valoda no obligātās svešvalodas kļūtu par izvēles priekšmetu.
Pašvaldības atbrīvojas no Padomju armijas pieminekļiem. Ko ar tiem iesākt pēc nojaukšanas?
Pašvaldības atbrīvojas no Padomju armijas pieminekļiem. Ko ar tiem iesākt pēc nojaukšanas?
Karadarbība Ukrainā jau vairākas pašvaldības Latvijā ir pamudinājusi atbrīvoties no Padomju armiju slavinošiem pieminekļiem. Pēc Brāļu kapu komitejas aplēsēm visā Latvijā ir ap 313 Padomju armijai veltītu pieminekļu, zem kuriem nav apbedījumu un kurus varētu demontēt, ieskaitot pieminekli Uzvaras parkā Rīgā. Kamēr Latvijas Krievu savienības aktīvisti izsludinājuši brīvprātīgo pieteikšanos piemiņas vietu apsardzei, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns uzskata, ka nekādi kompromisi pieminekļu jautājumā nav pieļaujami, un tie ir jānovāc.
Arī pornogrāfiskai literatūrai atrod vietu valsts finansēto grāmatu plauktā. Ekspertu skaidrojumi
Arī pornogrāfiskai literatūrai atrod vietu valsts finansēto grāmatu plauktā. Ekspertu skaidrojumi
Gada sākumā klajā nākusī Dzintara Pētera Veita grāmata "SP" dienasgrāmatas formā detalizēti apraksta kāda pusmūža vīrieša seksuālo pieredzi. Darbs izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piešķirto finansējumu, kas daļā sabiedrības raisījis diskusijas par to, kāda veida kultūru ir vērts finansēt par nodokļu maksātāju naudu. VKKF eksperti LTV raidījumā "Kultūršoks" skaidro, ka Veita darbs atbilst fonda uzstādījumam – veicināt kultūras atjaunotnes un mākslas jaunrades procesu un sekmēt tā daudzveidību.
Konfekte vai baisa kakofonija? Eksperti kritizē Liepājas koncertdārza «Pūt, vējiņi!» pārbūvi
Konfekte vai baisa kakofonija? Eksperti kritizē Liepājas koncertdārza «Pūt, vējiņi!» pārbūvi
Latvijas koncertdzīves organizētājus ir satriekusi leģendārā koncertdārza "Pūt, vējiņi!" pārbūve Liepājā. Ar 2,44 miljonu eiro budžetu ir bijis par maz, lai izbūvētu pietiekošā skaitā pastāvīgās tualetes, taču citiem arhitektūras "brāķiem" īsta izskaidrojuma nav. Gan projekta autori – SIA "Lejnieku projektēšanas birojs", gan pasūtītāji – Liepājas dome ar paveikto ir apmierināti. Arhitekts Andis Sīlis atzīst, ka koncertdārza "Pūt, vējiņi!" rekonstrukcija kārtējo reizi parāda, ka Latvijas nelaime ir vispārēja valsts pārvaldes nekompetence kultūras būvju investīciju menedžmentā. 
«Kultūršoks»: Vai kritīs piemineklis Uzvaras parkā?
«Kultūršoks»: Vai kritīs piemineklis Uzvaras parkā?
Kamēr Tieslietu ministrija meklē risinājumu tiesiskai pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanai, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pieļauj, ka vēl pirms tā atrašanas Rīgas domei nāksies pieņemt lēmumu par pieminekļa teritorijas nožogošanu, jo objekts tehniski ir ļoti sliktā stāvoklī. Latvijas Krievu savienības (LKS) priekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs brīdina, ka nekādi liegumi nekavēs daļu sabiedrības plūst uz šo vietu 9. maijā. Taču šajā dienā gaidāmais haoss esot nieks salīdzinājumā ar iespējamām sadursmēm, kas varētu sākties, kad tiks pieņemts lēmums par pieminekļa demontāžu. Sabiedrības pētnieki uzskata, ka laiks diskusijai, ko gribam panākt, pieminekli izņemot no Rīgas ainavas.
Purvīti vai Rozentālu? Kuras kultūrvēsturiskās vērtības un kā Latvija glābtu X stundā
Purvīti vai Rozentālu? Kuras kultūrvēsturiskās vērtības un kā Latvija glābtu X stundā
Latvijas nozīmīgākie kultūrvēsturiskā mantojuma glabātāji sākuši pārskatīt savas bagātības, kuras prioritāri glābt X stundā. Pagaidām Kultūras ministrijas izveidotajai darba grupai vēl nav skaidra risinājuma, ko kara apstākļos darīt ar Latvijas kultūrvēsturisko vērtību "Noasa šķirstu". Pašas kultūras mantojumu sargājošās iestādes uzskata, ka visdrošāk dārgumus slēpt savās mājās, nodrošinoties ar atbilstošām glabātuvēm. 
Ar mākslu vēlas uzrunāt kara atbalstītājus. Vai cīņa pret Krievijas propagandu nav nokavēta?
Ar mākslu vēlas uzrunāt kara atbalstītājus. Vai cīņa pret Krievijas propagandu nav nokavēta?
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs nolēmis cīnīties ar Krievijas propagandas sekām, ar māksliniecisku vēstījumu starpniecību uzrunājot kara atbalstītājus Rīgas mikrorajonos. Eksperti atzinīgi novērtē mākslinieku centienus uzrunāt krievvalodīgo auditoriju. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Sergejs Kruks uzskata, ka ne pētnieki, ne valdība īsti nezina, kāda ir Latvijas krievvalodīgo sabiedrība un kas notiek galvās, kas gadiem bijušas pakļautas Krievijas propagandai bez jebkādas kontrapropagandas.
«Komunisma rēgs» pārvērties par spoku. Bijusī Centrālkomitejas ēka varētu ilgi stāvēt tukša
«Komunisma rēgs» pārvērties par spoku. Bijusī Centrālkomitejas ēka varētu ilgi stāvēt tukša
Pēc valdības lēmuma par labu Nacionālajai akustiskajai koncertzālei Rīgas Kongresu namā jaunas dzīves gaidās ir bijusī Centrālkomitejas ēka Elizabetes ielā 2. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" apsver iespēju iespaidīgajā namā, kuru jau pirms gada atbrīvoja no īrniekiem, centralizēt valsts iestāžu birojus. Politiska atbalsta šai iecerei vēl nav. Tikmēr tukšās ēkas uzturēšanas izdevumi sasniedz 300 tūkstošus eiro gadā. 
Skolas grib ātrāk ieviest obligāto valsts aizsardzības mācību, taču trūkst sagatavotu instruktoru
Skolas grib ātrāk ieviest obligāto valsts aizsardzības mācību, taču trūkst sagatavotu instruktoru
Karš Ukrainā mainījis izpratni par izglītības prioritātēm. Skolu vadītāji vērsušies pie valsts atbildīgajām amatpersonām, lai panāktu, ka pēc iespējas ātrāk vidējās izglītības mācību iestādēs ievieš obligāto valsts aizsardzības mācību. Aizsardzības ministrija tomēr negrasās ar risinājumu steigties, jo trūkst atbilstoši sagatavotu instruktoru, un valsts aizsardzību kā obligātu mācību priekšmetu skolā ieviesīs no 2024. gada.
Režisors Alvis Hermanis: Ukrainā notiekošais izmainījis standartus, kā uzvesties un rīkoties katram...
Režisors Alvis Hermanis: Ukrainā notiekošais izmainījis standartus, kā uzvesties un rīkoties katram valsts pilsonim
"Tas, kas tagad notiek Ukrainā jau vairāk nekā nedēļu, ir pilnībā izmainījis standartus, kā vajag uzvesties un kā vajag rīkoties katram, katram valsts pilsonim," režisors Alvis Hermanis ir pārliecināts, ka šis ir brīdis, kad katram personīgi jāuzņemas atbildība. Arī režisore Māra Ķimele ir pārliecināta, ka šobrīd robežas nevajag vilkt un katram jāatbild par savu domu un rīcību: "Mēs esam tieši pie šīs robežas nonākuši, kad mūsu liktenis šobrīd šūpojas. Nevis Ukrainas liktenis šūpojas, bet pasaules liktenis šūpojas." 
Dziesmu svētku priekšvakarā daļa Rīgas kolektīvu vadītāju palikuši bez algām
Dziesmu svētku priekšvakarā daļa Rīgas kolektīvu vadītāju palikuši bez algām
Daļa Rīgas koru un deju kolektīvu vadītāju no pašvaldības nav saņēmusi algu par janvārī novadītajiem mēģinājumiem. Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite prognozē, ka trešo personu dibināto amatierkolektīvu vadītāji naudu varētu atsākt saņemt tikai maijā, jo domei līdz maka atvēršanai jātiekot galā ar birokrātiskajām procedūrām, kas saistītas ar jauno saistošo noteikumu izstrādi un stāšanos spēkā. Dziesmu svētku rīkotāji – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – uz necienīgo attieksmi pret Dziesmu svētku gara uzturētājiem noraugās no malas un nekādu reālu atbalstu kolektīvu vadītājiem nesola. 
Starp politkorektumu un pieradumu – kādiem vārdiem ir vieta mūsdienu saziņā?
Starp politkorektumu un pieradumu – kādiem vārdiem ir vieta mūsdienu saziņā?
Demokrātiskā sabiedrībā nav iespējams aizliegt atsevišķu vārdu lietošanu politkorektuma vārdā. Par to ir pārliecināti eksperti saistībā ar Saeimas deputātu diskusijām, ko iesākt ar vārdu "nēģeris". Kā alternatīva tiek piedāvāta sabiedrības empātijas un iecietības vairošana, lai līdzcilvēkus, pašiem negribot, neaizvainotu.
Rīgas kultūras dzīve pārmaiņu priekšā. Tūkstošus vērta uguņošana un līgošana krastmalā kļūs par vēst...
Rīgas kultūras dzīve pārmaiņu priekšā. Tūkstošus vērta uguņošana un līgošana krastmalā kļūs par vēsturi
Rīgas dome atspērusies nopietnām pārmaiņām kultūras dzīves organizēšanā galvaspilsētā. Mainīsies ne tikai naudas sadales principi, bet arī kultūras norišu saturs, kas tiks atzīts par labu esam, finansējuma saņemšanai. Kultūras dzīves organizētāji ir nikni, jo izmaiņas nav sagatavotas laicīgi un šogad apdraudēta daudzu Rīgas kultūras kalendārā jau ierasto festivālu un pasākumu norise.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti