Kultūras ziņas

Noskaidroti rudens balsojuma uzvarētāji

Kultūras ziņas

Kādus nodokļus piemēros autoratlīdzībām?

Izvēlēta 2023. gada Deju lieluzveduma koncepcija

Par cilvēkiem, kuriem nekad nav miera – taps Deju svētku lieluzvedums «Mūžīgais dzinējs»

“Mūžīgais dzinējs” – tā sauc nākamo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma māksliniecisko koncepciju, kas konkursā starp septiņām idejām atzīta par labāko. Komandā ir gan radošie prāti, kuriem šī būs debija Deju svētku arēnā, gan tie, kuriem ir iepriekšējo svētku pieredze.

Iesākumā bija Imanta Kalniņa un Ainara Mielava dziesma, divi radoši tandēmi, un tad dzima ideja, kas pirmizrādi piedzīvos nākamajos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos 2023. gada jūlijā Daugavas stadionā. No septiņu komandu iesniegtajām deju lieluzveduma koncepcijām konkursā divās kārtās žūrija par labāko atzina piedāvājumu “Mūžīgais dzinējs”. Tā mākslinieciskie vadītāji ir horeogrāfi Jānis Ērglis un Jānis Purviņš, kuri veidoja arī iepriekšējo svētku koncepciju.

“Runājot par šiem svētkiem, šobrīd gribētos akcentēt divas lietas. Viena lieta – ar cieņu pret visiem žanriem, kuri ir iesaistīti Dziesmu svētku procesā, mēs deju lieluzvedumā esam paredzējuši katrā no intermedijām īpaši akcentēt kādu no Dziesmu svētku procesā iesaistītajiem žanriem,” skaidroja Jānis Purviņš.

“Gan kori, gan folkloras kopas, gan kokles, gan simfoniskais, pūtēju orķestris, galu galā Dziesmu svētkiem 150 gadi.”

Repertuārs plānots plašs – iekļaujot gan zelta fonda darbus, gan nesenos jaunrades deju konkursos tapušos darbus.

Koncepcijas autori un režisori ir Madara Gruntmane un Kaspars Bērziņš. Viņi kopā strādājuši pie 4. maija, 18. novembra pasākumiem un notikuma “Kuģa “Saratov” sagaidīšanai Liepājā – 100”. “Mūžīgais dzinējs” būs abu radošā debija Deju svētkos.

Kaspars Bērziņš stāstīja: “Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuriem nekad nav miera un paldies Dievam, ka tā.

Tikai tas mums liek kustēties un maina gan pasauli apkārt, gan mūs pašus.”

“Mēs atskatīsimies ne tikai vēsturē, būsim arī mūsdienās. Īstais mūžīgais dzinējs būs dejotāji, kuri to stāstu iznesīs,” skaidroja Madara Gruntmane. “Starp tām divām jostām ir ekrāns, tur tiks rādīti video materiāli, ko sagatavoja [Katrīna] Neiburga.”

Vēl radošajā komandā darbojas Rihards Zaļupe, kuram uzticēta uzveduma muzikālā vadība, scenogrāfiju veido Didzis Jaunzems, un inscenējumus izprātos režisors Kārlis Krūmiņš.

Paredzams, ka pirmās repertuāra skices dejotāji saņems nākamā gada rudenī, un repertuāra gala varianta radīšanā sola iesaistīt deju kolektīvu vadītājus.

Uzreiz pēc tam, kad tapa zināmi konkursa rezultāti, bija lasāmi arī pārmetumi no Dziesmu un Deju svētku ļaužu vides. Diriģents Ints Teterovskis rakstīja: “[..] nesaprotu, kad un kāpēc notika tas pavērsiens, ka pašiem svētku dalībniekiem ir tik maza teikšana par to, kas svētkos būs... ne jau koncepcijas tiek dejotas un dziedātas, bet DEJAS un DZIESMAS! [..] Saprotu, ka būs “pasākums”, kura saturu nosaka šo 7 cilvēku dažādība. Varbūt varētu tā, ka koncepcijas, ja tādas vispār vajadzīgas, nodod kolektīvu vadītāju un dalībnieku vērtēšanai, jo tad varētu runāt par visas dejotāju un dziedātāju saimes izvēli svētkiem.”

Deju lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš šo viedokli komentēja kā ne līdz galam pamatotu. Viņš uzsvēra: “Pagājušā gada 7. novembrī Ķīpsalā notika latviešu skatuviskās tautas dejas nozares pārstāvju liels seminārs, kur piedalījās, sākot no dejotājiem, virsvadītāju pārstāvji, deju svētku virsvadītāji, goda virsvadītāji, augstskolu docētāji, tika izanalizēti iepriekšējie svētki un dotas pamatnostādnes, kam vajadzētu būt nākošajos svētkos, un šis ir bijis par pamatu un iestrādāts konkursa nolikumā un, veidojot šo piedāvājumu, mēs tās respektējām.”

Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadskārtas svētkos solās dejā apceļot Latvijas novadus, iepazīt vietējo tradīcijas, paražas un atklāt katras vietas unikālo dzīvesziņu un galu galā noskaidrot – kas padara mūs tik īpašus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt