Piektdiena, 19. aprīlis

Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +1 °C, ZR vējš, 4m/s
LSM Bērnistaba

Zane Brikmane

LTV kultūras žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Beigusies nauda Tabakas fabrikas radošā kvartāla attīstībai
Beigusies nauda Tabakas fabrikas radošā kvartāla attīstībai
Tabakas fabrikas radošā kvartāla turpmāko attīstību apdraud finansiālas problēmas. Lai gan jau rudenī uz Miera ielu varēs pārcelties daļa no Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), šobrīd nav skaidrs, vai un kad būs līdzekļi projekta otrās kārtas īstenošanai un kuras no sākotnējām iecerēm būs jāaizmirst pavisam.
«Kultūršoks»: Vai medijiem kā demokrātijas sargsunim sāk izlūzt zobi?
«Kultūršoks»: Vai medijiem kā demokrātijas sargsunim sāk izlūzt zobi?
Mediju eksperti tiešus draudus preses brīvībai šobrīd nesaskata, taču aicina celt profesionālo latiņu un audzēt muskuļus pret jebkādu politisko spiedienu. Lai gan nedēļas sākumā Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pie sevis aicināja mediju pārstāvjus, lai izrunātu presi uztraucošos jautājumus, diskusija iezīmēja dažādās realitātes, kurās dzīvo politiķi un sabiedrība.
Jo mazāk iesaistīto, jo vieglāks darbs – Dziesmu svētku organizācijā gaidāmas pārmaiņas
Jo mazāk iesaistīto, jo vieglāks darbs – Dziesmu svētku organizācijā gaidāmas pārmaiņas
Pēc nākamā gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, visticamāk, Izglītības un zinātnes ministrija turpmākos svētkus ļaus organizēt Kultūras ministrijai. Pagājušajā vasarā pavisam klusi Izglītības un zinātnes ministrija noraidīja Finanšu ministrijas ieteikumu, kā ietaupīt naudu, jau no šī gada janvāra svētku organizēšanu nododot Kultūras ministrijas pārziņā esošajam Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC). Dziesmu svētku procesa dalībnieki atzīst, ka, tikai no malas raugoties, tas izskatās ātrs un viegli realizējams lēmums.
Mežotnes pilij draud pārdošana
Mežotnes pilij draud pārdošana
Ja līdz 4. aprīlim nepieteiksies nomas izsolei neviens Mežotnes pils potenciālais nomnieks, "Valsts nekustamie īpašumi" gatavi valsts nozīmes arhitektūras pieminekli pārdot. To raidījumam "Kultūršoks" apliecina VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes loceklis Andris Vārna.
Kultūras ministrija grib Stūra māju pārdot
Kultūras ministrija grib Stūra māju pārdot
Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") uzskata, ka vienīgā iespēja saglabāt Stūra mājas ekspozīciju autentiskajā vidē ir Brīvības ielas 61 nama pārdošana. Jau nākamnedēļ ministre gatavojas aizstāvēt savu viedokli valdībā. Pagaidām nav skaidrības, vai Okupācijas muzeja Stūra mājas ekspozīcija apmeklētājiem būs atvērta arī pēc 7. maija, kad beigsies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) noteiktais termiņš neatliekamo darbu veikšanai. Nama pašreizējiem apsaimniekotājiem – "Valsts nekustamajiem īpašumiem" – naudas šim mērķim nav.
«Kultūršoka» rīcībā nonāk sarakste starp Mūzikas akadēmijas pasniedzēju un studenti
«Kultūršoka» rīcībā nonāk sarakste starp Mūzikas akadēmijas pasniedzēju un studenti
Studente, kuras prasību par Mūzikas akadēmijas pasniedzēja nepieņemamu uzvedību janvārī izskatīja augstskolas Ētikas komisijā, ir vīlusies par rezultātu. Pasniedzējs, kurš jaunieti nelika mierā ar seksuāla rakstura īsziņām, joprojām drīkst strādāt ar studentiem. Juriste Linda Lielbriede norāda, ka akadēmijas mācībspēkiem, iespējams, ir jārīko mācības. Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") atzīst, ka akadēmijas gadījumā izpratnes trūkums par to, kādas robežas ir jāievēro pasniedzējiem, kuri ir varas attiecībās ar studentiem, ir viena no svarīgākajām problēmām.
Vai viedierīcēm skolās gaidāms aizliegums? IZM rosinās skolas pieņemt lēmumu (precizēts)
Vai viedierīcēm skolās gaidāms aizliegums? IZM rosinās skolas pieņemt lēmumu (precizēts)
Saeimā iesniegti vairāk nekā 10 tūkstoši vietnē manabalss.lv savāktie paraksti, lai aizliegtu viedierīču lietošanu sākumskolā un pamatskolā. Neatkarīgi no parakstu vākšanas kampaņas grozījumus Izglītības likumā par viedtālruņiem skolās sāka gatavot Izglītības un zinātnes ministrija. Grozījumi, kuri nodoti izskatīšanai atbildīgajai komisijai Saeimā, dos pilnvaras pašai izglītības iestādei noteikt, kā skolā tiek izmantotas digitālās tehnoloģijas.  
Ukrainas bēgļu bērniem no 1. septembra rosina obligāti mācīties Latvijas skolās
Ukrainas bēgļu bērniem no 1. septembra rosina obligāti mācīties Latvijas skolās
No nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem būs jāapmeklē Latvijas izglītības iestādes. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kuri drīzumā tiks virzīti izskatīšanai valdībā. Politikas maiņa nozīmētu, ka jau rudenī Latvijas skolās varētu ienākt par trešdaļu vairāk jeb vēl 2625 bērni. Viņu izglītošanai no budžeta tiks papildu prasīti 4 miljoni eiro.
Mazo skolu pļauja – bez lielas iedziļināšanās to piedāvātajā izglītības kvalitātē
Mazo skolu pļauja – bez lielas iedziļināšanās to piedāvātajā izglītības kvalitātē
Lai gan pēdējo 25 gadu laikā Latvijā ir likvidētas vairāk nekā 400 skolas, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav pētījumu par to, kāds ir bijis ieguvums no mazo skolu slēgšanas un vai izglītības kvalitāte valstī ir palielinājusies. Tieši izglītības kvalitāte un vienādu iespēju nodrošināšana katram bērnam ir galvenais sauklis, ministrijai izveidojot jauno reorganizējamo mācību iestāžu sarakstu, kurā iekļautas 73 skolas. Ata Kronvalda fonds, kas jau gadiem veido skolu reitingus, apliecina, ka tā rīcībā nav pietiekošu datu, lai apgalvotu, ka mazajās lauku skolās izglītības līmenis ir ievērojami zemāks.
Ogres teātris pārtop par neatkarīgu pašvaldības iestādi
Ogres teātris pārtop par neatkarīgu pašvaldības iestādi
Ogres teātris, kurā savulaik skatuves gaitas sāka Gunārs Cilinskis, no 1. februāra ir kļuvis par neatkarīgu pašvaldības iestādi. Pirms četriem gadiem tas ar domes lēmumu tapa par profesionālu teātri un tālākā nākotnē ogrēnieši labprāt sacenstos arī par "Spēlmaņu nakts" Skatuves naglām.
Cik solidāras ar Ukrainu ir Latvijas kultūrvietas?
Cik solidāras ar Ukrainu ir Latvijas kultūrvietas?
Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā publiska Aleksandra Mirska filmas "Gūtmaņa alternatīva" demonstrēšana pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos neveicina Latvijas sabiedrības saliedētību. Valsts drošības dienestā ar aicinājumu izvērtēt filmas atkārtotu parādīšanos uz lielajiem ekrāniem vērsās Kultūras ministrija. Filmas "Gūtmaņa alternatīva" iekļaušana kinoteātra "Splendid Palace" repertuārā nav vienīgais gadījums, kas raisījis sabiedrības neizpratni par saturu, kāds parādās Latvijas kultūrvietās Ukrainas kara ēnā. 
400 ēku saglabāšana un autentiska restaurācija nav pārvērtusi Kuldīgas vecpilsētu par muzeju
400 ēku saglabāšana un autentiska restaurācija nav pārvērtusi Kuldīgas vecpilsētu par muzeju
20 gadu darbs Kuldīgas vecpilsētas atjaunošanā kādreizējās Zemgales un Kurzemes hercogistes centru nav pārvērtis muzejā. Lai gan pēc pilsētas iekļaušanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā nekustamā īpašuma cenas Kuldīgā ir cēlušās, visi vietējie nesteidz izdevīgi pārdot īpašumus, bet dara vēl vairāk, lai pilsētu padarītu skaistāku. Kuldīgas Restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa atzīst, ka svarīgāks par UNESCO atzinību bijis ceļš līdz tai, jo pūles mainījušas kuldīdznieku attieksmi pret vērtībām. Mantojuma saglabāšana un atjaunošana Kuldīgā kļuvusi teju par pilsētas pamatnodarbošanos. 
Latvijas virtuve negaršīgāko topā – vai sklandrausis kļūs par tūristu «magnētu»?
Latvijas virtuve negaršīgāko topā – vai sklandrausis kļūs par tūristu «magnētu»?
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) grasās ar reklāmas rullīšiem sociālajos tīklos reaģēt uz interneta vietnes "TasteAtlas" publicētajiem topiem, kuros sklandrausis atzīts par piekto negaršīgāko ēdienu pasaulē, bet latviešu virtuve par vienu no sliktākajām Eiropā. Aģentūra aizvien turpina Latviju reklamēt kā gastronomijas galamērķi, kamēr sabiedrisko attiecību un reklāmas eksperts Ainārs Ērglis ir pārliecināts, ka tā ir vējā izsviesta nauda. Viņaprāt, vispirms mums jāsaprot, kas patiesībā esam šajos globalizācijas apstākļos un kas ir tās vērtības, ar ko savā valstī lepojamies un varam piedāvāt kā Latvijas pienesumu pasaulei.    
2023. gada izvēle – pārtapt vai nošķūrēt
2023. gada izvēle – pārtapt vai nošķūrēt
Latvijas sabiedrība veido jauno ideoloģisko meikapu. Tā aizvadītā gada notikumus saistībā ar vēstures pārskatīšanu un visa krieviskā izskaušanu no mūsu ikdienas vērtē LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Process, kas aizsākās pērn pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, būs ilgs. Komunikācijas pētnieks prognozē, ka būs vajadzīgas trīs četras paaudzes, lai ar padomju atstāto mantojumu tiktu galā.
Zinātņu akadēmijā dīkstāvē esošo koncertzāli «Rīga» sāk klāt pelējums (precizēts)
Zinātņu akadēmijā dīkstāvē esošo koncertzāli «Rīga» sāk klāt pelējums (precizēts)
Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās atjaunoto koncertzāli "Rīga" sācis klāt pelējums. Par to pārliecinājušies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperti, kuri apsekoja zāli, kas jau astoņus gadus netiek apkurināta un slīgst tumsā. Zāles īpašnieki – Latvijas Zinātņu akadēmija – apgalvo, ka šobrīd strādājot pie zāles tālākas attīstības projekta, tikmēr zāles agrākais nomnieks Juris Millers turpina tiesāšanos ar īpašniekiem par kultūrtelpā ieguldīto līdzekļu atgūšanu.
Vai rakstnieks Vilis Lācis joprojām ir politiskais ierocis jeb ko iesākt ar padomju okupācijas kolab...
Vai rakstnieks Vilis Lācis joprojām ir politiskais ierocis jeb ko iesākt ar padomju okupācijas kolaboranta kapa vietu?
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāts Valdis Gavars (Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība) prognozē, ka jau nākamgad varētu pārvietot Viļa Lāča pieminekli, kas daļēji aizsedz skatu uz Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietu Meža kapos. Tiesa, Rīgas domes Kapsētu pārvalde norāda, ka šobrīd šajā lietā viss ir nulles punktā, bet rakstnieka ģimenē, kurai būtu jādod atļauja Viļa Lāča pīšļu pārbedīšanai, pagaidām nav vienprātības, vai to vajadzētu pieļaut.
Vai Stūra māja ir iedzīta «stūrī»? Bažas par slēgšanu neizplēn
Vai Stūra māja ir iedzīta «stūrī»? Bažas par slēgšanu neizplēn
Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība opozīcijā esošās Nacionālās apvienības virzīto likumprojektu uzskatīja par pēdējo iespēju novērst draudošo Stūra mājas ekspozīcijas slēgšanu nākamā gada maijā. Ceturtdien, 30. novembrī, Saeima pēc "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītāja Andra Šuvajeva ierosinājuma noraidīja likumprojektu, ar kuru tiktu garantēta nauda Būvniecības valsts kontroles biroja konstatētās bīstamības novēršanai Stūra mājā, lai tā nebūtu jāslēdz publiskai piekļuvei.
Okupācijas muzejs iesūdzēts tiesā par ekspozīcijas saturu
Okupācijas muzejs iesūdzēts tiesā par ekspozīcijas saturu
Zvērināts advokāts Renārs Briedis iesūdzējis tiesā Okupācijas muzeju, jo uzskata, ka muzeja ekspozīcija satur melus. Briedis pieprasa muzejam arī atmaksāt piecus eiro, ko iztērējis par ieejas biļeti. Okupācijas muzejs Brieža prasību uzskata par absurdu un cer, ka tiesa to neapmierinās. Latvijas Muzeju biedrība domā, ka šis precedents varētu pavērt slūžas prasību gūzmai pret jebkuru autordarba saturu.
Raiņa raganu medības Dailes teātrī – skatītāju vērtējumam nodota «Spīdolas nakts»
Raiņa raganu medības Dailes teātrī – skatītāju vērtējumam nodota «Spīdolas nakts»
Kā Rainis rīkotos šodien, no kā viņš baidījās, kāpēc nepabeidza "Uguns un nakts", "Imanta" un "Rīgas ragana" triloģiju? – jautājumi, kurus risina režisora Viestura Kairiša jaunākais iestudējums "Spīdolas nakts" Dailes teātrī. Režisors sevi sauc par rainistu un uzskata, ka šis ir īstais brīdis, kad ar Raiņa darbiem atgriezt zudušo sapni par valsti un kad no tumsas jātop cerībai. "
Jaunajā Rīgas teātrī skatītāju vērtējumam nodots iestudējums «Kurlmēmo zeme»
Jaunajā Rīgas teātrī skatītāju vērtējumam nodots iestudējums «Kurlmēmo zeme»
Jaunajā Rīgas teātrī skatītāju pārdomām un vērtējumam nodots režisora Alvja Hermaņa jaunākais iestudējums "Kurlmēmo zeme". Tas šī teātra aktrisei Čulpanai Hamatovai ir ceļojums laikā uz 1998. gadā uzņemto filmu "Kurlo zeme", ar kuru sākās aktrises starptautiskā slava. 14. novembrī pirmizrādē klāt bija un stāstu jaunā kontekstā ieraudzīja arī romāna autore un filmas režisors.
Ķengas un draudi virtuālajā vidē ir noziegums, nevis demokrātijas cena
Ķengas un draudi virtuālajā vidē ir noziegums, nevis demokrātijas cena
Robeža starp vārda brīvību un reālu verbālu uzbrukumu, par ko jāsaņem sods, ir ļoti skaidra. Par to pārliecināts zvērināts advokāts Andris Tauriņš, kurš aicina interneta ķengu un draudu upurus neklusēt un vērsties tiesībsargājošās iestādēs. Pētnieki atzīst, ka kara radītais fons palielinājis agresivitāti interneta vidē un valsts pārvaldes institūcijām to nevajadzētu "atstāt pašplūsmā". 
Kā pārliecināt deputātus, ka kultūra ir pelnījusi vairāk?
Kā pārliecināt deputātus, ka kultūra ir pelnījusi vairāk?
Nespējot samierināties ar Kultūras ministrijas sagatavoto nākamā gada budžetu, Dziesmu svētku virsdiriģenti un profesionālo mūziķu apvienību pārstāvji sistemātiski sākuši apstaigāt visas Saeimā ievēlētās frakcijas. Viņu mērķis ir viens – pārliecināt politiķus, ka esošā atalgojuma sistēma grauj visu, kas nozarē sasniegts. Pašreizējā budžeta projektā profesionālajiem mūziķiem paredzētais algu palielinājums ir 6%, kamēr amatieru koru diriģentiem, pretēji solījumiem, algu palielinājums nav paredzēts.
Sākusies komunistu citadeles – Elizabetes ielas 2 ēkas «augšāmcelšana»
Sākusies komunistu citadeles – Elizabetes ielas 2 ēkas «augšāmcelšana»
Žurnāla "Rīgas Laiks" biedrība pulcējusi aktīvistus sociālam eksperimentam, lai atgrieztu dzīvību pamestajā Elizabetes ielas 2 namā. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" šobrīd strādā pie vīzijas, ko iesākt ar bijušo komunistu partijas Centrālkomitejas ēku, kuras uzturēšana bez dzīvības nodokļu maksātājiem izmaksā virs 300 tūkstošiem eiro gadā. Kamēr īpašuma pārvaldītāji grib Elizabetes ielā 2 ietilpināt trīs ministrijas, eksperimentā iesaistītajiem māksliniekiem un domātājiem ir savs redzējums par telpas izmantošanu, kas dotu "kopēju labumu" visai valstij.
Jauna kino valoda Kultūras akadēmijas režisoru filmu skatēs
Jauna kino valoda Kultūras akadēmijas režisoru filmu skatēs
Turpinoties Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivālam "Patriarha rudens", trīs vakarus pēc kārtas ikvienam ir iespēja novērtēt jauno režisoru radītos darbus. Skatītāji uz lielajiem ekrāniem ieraudzīs absurdu traģēdiju, stāstu par Latvijas politiķi, kurš vienā dienā zaudē visu, bēgšanu no realitātes un daudz ko citu.
Vai aktierim jākļūst par «sezonālu darbinieku»? Argumenti par un pret
Vai aktierim jākļūst par «sezonālu darbinieku»? Argumenti par un pret
Latvijas Teātra darbinieku savienība aicina Kultūras ministriju sākt darbu pie jauna teātra likuma, kurā būtu paredzētas tiesības ar aktieriem slēgt terminētus darba līgumus. Dailes teātra direktora Jura Žagara iniciatīvai par terminētajiem darba līgumiem ir atbalsts teātru vadītāju vidū, bet atšķirīgi ir redzējumi, cik ilgam jābūt terminētam darba līgumam un cik reizes pieļaujami pagarinājumi, līdz tas kļūst par beztermiņa līgumu.
Šveices puse noliedz runas par Raiņa un Aspazijas ekspozīcijas slēgšanu Kastaņolā
Šveices puse noliedz runas par Raiņa un Aspazijas ekspozīcijas slēgšanu Kastaņolā
Raiņa un Aspazijas pētnieki noraizējušies par abu dzejnieku piemiņas ekspozīcijas nākotni Kastaņolā. Atbildīgie funkcionāri nenoliedz iespēju, ka 2025. gadā piemiņas istaba Rainim un Aspazijai Lugāno tiks slēgta, bet tajā nesaskata lielas problēmas, jo zaudēto vietu varot aizstāt ar virtuālo piedāvājumu. Šveices puse LTV raidījumam "Kultūršoks" apgalvo, ka plāna slēgt ekspozīciju nav, radot jautājumus, vai slēgšanu par labāko risinājumu nav izvēlējusies Latvijas puse.
Kaislības ap Ogres muzeju Kaligulas gaumē – vai muzeju var vadīt jebkurš?
Kaislības ap Ogres muzeju Kaligulas gaumē – vai muzeju var vadīt jebkurš?
Jaunā Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Ilze Zariņa grib popularizēt Ogri un glabāt pagātnes liecības nākotnei. To viņa atklāja savā pirmajā darba dienā, sniedzot interviju LTV raidījumam "Kultūršoks". Lai gan Ilzei Zariņai nebija konkursa nolikumā pieprasītās triju gadu pieredzes muzeju darbā, pašvaldība uz jauno muzeja direktori liek lielas cerības. Muzeju nozare joprojām ir aizvainota par Ogres pašvaldības lēmumu uzticēt Ogres kultūrvēsturiskā mantojuma vākšanu un glabāšanu cilvēkam, kura profesionālā dzīve ar to līdz šim nav bijusi saistīta, kā arī par Ilzes Zariņas lēmumu neierasties uz Muzeju padomes sēdi, lai iepazītos ar saviem jaunajiem kolēģiem.
LTV «Kultūras ziņas» svin desmitgadi! Kāda ir raidījuma vēsture un ietekme?
LTV «Kultūras ziņas» svin desmitgadi! Kāda ir raidījuma vēsture un ietekme?
Pirms desmit gadiem Latvijas Televīzijas ēterā pirmo reizi izskanēja "Kultūras ziņas", un šajā laikā pie skatītājiem nonākuši jau 2500 "Kultūras ziņu" izlaidumi, bet ik vakaru "Kultūras ziņas" desmit gadu laikā vidēji skatījušies 73 373 skatītāji. Mēs esam bijuši klāt svarīgākajos kultūras notikumos, skandālos, priekos un problēmās. Ar mums kopā esat bijuši arī jūs, dārgie skatītāji – paldies jums par uzticību!
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti