Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Latvijas autoru filmas Riga IFF programmā

«Āzijas mākslas stāsts» par Ķīnas tējas traukiem

Ķīnas tējas trauku stāsts muzejā «Rīgas Birža»

Mākslas muzejs “Rīgas Birža”, turpinot izstāžu ciklu “Āzijas mākslas stāsti”, starmešu gaismās izlicis porcelāna Ķīnas tējas trauku komplektu.

To savulaik muzejam dāvinājis kāds Šanhajā dzīvojošais latvietis, un tā atvešana uz Rīgu ir atsevišķa stāsta vērta. To pašu var teikt arī par mītiskajiem tēliem, kas attēloti uz traukiem un to nozīmi Austrumu un Rietumu kultūrās.

Mākslas muzeja “Rīgas Birža” izstāžu kuratore Kristīne Milere stāsta: “Uz viena no traukiem šeit, mazā stūrītī, ir iespējams izlasīt to, ka šis trauks ir apgleznots Dzjansi provincē 1934. gadā. Šajā laika posmā tā bija province, kur bija visvairāk porcelāna un keramikas darbnīcu.”

Pagājušā gadsimta 30. gados, kad porcelāna dzimtenē Ķīnā noslēdzās imperiālo dinastiju ēra, plosījās kari un nemieri, un tā kļuva par republiku, Šanhajā dzīvojošais latvietis Vilis Uzeliņš toreizējam Valsts mākslas muzejam Rīgas pilī līdzās citiem priekšmetiem uzdāvināja arī šo porcelāna Ķīnas tējas trauku komplektu.

Melnbaltās fotogrāfijas, notikuma atspoguļojums tā laika presē un vēsturiskais konteksts veido atsevišķu izstādi muzeja “Rīgas Birža” ciklā “Āzijas mākslas stāsti”.

 “Šo priekšmetu nonākšanas vēsture muzejā ir ļoti interesanta, tas saistīts ar latviešu kopienu, kas dzīvoja Ķīnā, Japānā, 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā, tur bija vairāki simti tūkstoši latviešu šajā reģionā,” uzsver muzeja “Rīgas Birža” Dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja Baiba Uburģe. “Stāsts ir interesants ar to, ka – kad nodibināja Latvijas valsti, daudzi atgriezās un daudzi cilvēki dāvināja priekšmetus jaunajam muzejam.

Kopumā latvieši uzdāvināja šajā laikā, sākot no 1920. gada, vairāk nekā 100 lietišķās mākslas izstrādājumu, un tas kļuva par pamatu mūsu Austrumu mākslas nodaļai muzejā.”

Baiba Uburģe arī norāda: “Ar kuģi vairāki mēneši pagāja, lai nogādātu šos priekšmetus Rīgā, iesaistījās Somijas ģenerālkonsuls, un, lai nebūtu jākārto Vācijas muita, viņi šos priekšmetus nodeva kuģa ārstam, izlika medicīnas telpā, un, kad nonāca Hamburgā, tad visu sasaiņoja un paziņoja Valsts mākslas muzeja direktoram Dzenim, viņš ar pateicību saņēma.”

Tējas traukus rotā ar roku smalki izzīmēti nozīmīgi tēli Ķīnas un Āzijas kultūrā – pūķis un fēnikss. Un izstādes veidotāji iepriekš solījuši, ka apmeklētāji varēs uzzināt, ko tie simbolizē attēloti pārī.

Kristīne Milere skaidro: “Kas ir interesanti ar abiem šiem tēliem – gan pūķis, gan fēnikss Āzijas kultūrā ir nedaudz savādāki, nekā tos mēs saprotam Rietumos. Rietumu kultūrā pūķis ir kaut kas ļauns, pat negatīvs, bet Āzijas kultūrā tieši pretēji, oriģināli pūķis bija saistīts ar ūdeni un viņu pielūdza, ja bija ļoti sauss laiks un vajadzēja lietu. Tas pats arī ar fēniksu – ja Rietumu kultūrā mēs uzskatām, ka fēnikss atdzimst no pelniem, tad Āzijas kultūrā un arī Ķīnas fēnikss neatdzimst no pelniem – tas vienkārši ir visu putnu apvienojums, visu putnu imperators.”

Šis ir trešais “Āzijas mākslas stāsts”, kas tapis, lai muzeja “Rīgas Birža” apmeklētājiem pastāstītu vairāk par Āzijas kultūras niansēm. Tas Austrumu galerijā būs lūkojams līdz 6. decembrim, un šī stāsta cikla veidotāji apgalvo, ka gada nogrieznī jau zināms plāns arī turpmākajiem stāstiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt