Sadaļas Sadaļas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Vai e-formāts nosargās tradīciju?

Vai dziesmu svētku e-formāts nosargātu tradīciju?

27. maijs ir datums, kurā valdība solīja pieņemt lēmumu par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi, taču šīs dienas darba kārtībā jautājums netika iekļauts. Lēmuma pagaidām nav, un to gaida gan tie, kuri ir par svētku pārcelšanu, gan tie, kuri ir par e-svētku rīkošanu. Pēdējie par labu e-svētkiem bieži piesauc tradīcijas apdraudējumu, kas ir dzīva teju pusotru gadsimtu – arī pēc diviem pasaules kariem, padomju okupācijas un dažādiem juku laikiem.

Vai virtuālie dziesmu svētki ir vai nav svētki – par to pēdējā laikā lauzts ne mazums šķēpu. Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels, kurš par šo gandrīz pusotru gadsimtu seno tradīciju rakstījis arī Nacionālajā enciklopēdijā, saka: e-formāts var palīdzēt to nosargāt.

“Šai tradīcijai ir ļoti svarīga regularitāte; tādā ziņā, ka šis ikdienas darbs, ka tas laiku pa laikam rezultējas tādā kulminācijā, un jau kopš pašiem dziesmu svētku pirmsākumiem tā regularitāte ir iezīmējusies, izņemot divas reizes – un tās reizes bija pasaules kari. Tikai karš var izjaukt šo regularitāti, līdz ar to jautājums – vai tiešām šī brīža situācija ir pielīdzināma karam? Es domāju, ka ne,” vērtē Muktupāvels.

Horeogrāfs Agris Daņiļevičs savukārt spriež – tradīcija nav apdraudēta – un norāda: “Ir vienkārši ļoti žēl, ka kaut kāda paaudze, runa ir par skolas vecuma dejotājiem un dziedātājiem, un, ja tā pavisam tieši runā, tad 11.–12. klasēm, kurām reāli šie svētki iet secen, jo viņi beidz skolu, viņi kaut kādā veidā izkrīt.” Komentējot svētku e-formātu, horeogrāfs atzīmē: “Es vienkārši apbrīnoju tos cilvēkus, kas to dara, jo es to nemāku, es to nevarētu dabūt gatavu, es māku strādāt tikai kontaktā ar dzīviem cilvēkiem tā, kā tas ir bijis visu laiku.

Bet es domāju – ja arī 10 gadus nenotiktu svētki, tad vienpadsmitajā gadā latvieši tāpat sanāktu kopā un dziedātu un dejotu.”

Bērniem, lai ar kaut ko nodarbotos, ir vajadzīga motivācija, un dziesmu svētki ir liela motivācija – tā uzskata etnomuzikoloģe, mūziķe Asnate Rancāne. “Mēs esam pa šo gadu dzirdējuši no amatieru kolektīvu vadītājiem, bērnu kolektīvu vadītājiem, ka tā ir liela problēma, ka situācija ir tāda, ka kolektīvi izjūk, un man liekas, ka šis būtu kaut kas, kas noturētu tos kolektīvus kopā,” norāda Rancāne. “Es tā padomāju par folkloru un to, kas varbūt šobrīd notiek visaktīvāk tādā folkloras laukā, un tā ir digitalizēšana. Lai vai cik tas nebūtu jocīgi, bet digitālajam laikmetam ir liela loma tradīcijas saglabāšanā. Arī man ir divējādas sajūtas par šo e-formātu vispār kopumā, taču būsim godīgi, skatoties arī uz mēģinājumu procesu, ir tas mēģinājums “Zoom”, varbūt tas nav tas, ko gribētos tajā vakarā darīt, taču pēc šī mēģinājuma pārņem ļoti laba, gandarījuma sajūta. Un es domāju, ka tas ir arī tas, pēc kā mēs varētu tiekties arī šajos dziesmu svētkos, kas būtu savā ziņā e-formātā, taču svarīgākais, lai mūs visus pēc tam pārņem šī gandarījuma sajūta.”

Profesors Valdis Muktupāvels uzskata, ka “Zoom” laikmets, ļoti iespējams, atstās vēl kādu nospiedumu nākotnes Dziesmu svētkos: “Skatos, cik daudz dažādas teātra izrādes, koncerti notiek jau virtuāli, un neizskatās, ka pēc visu pandēmijas ierobežojumu atcelšanas, ka tas vairs tā nebūs. Es domāju, ka tā veidojas tāda paralēlā realitāte un, ļoti iespējams, kaut kāda virtuāla paralēlā norise saglabāsies arī vēlāk. Arī Dziesmu svētkos.”

Svētku norises piedāvājums vēl jāskata valdībai.

Kā 27. maija preses konferencē informēja ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), to plānots darīt otrdien, 1. jūnijā.

KONTEKSTS:

Ticis izstrādāts skolēnu dziesmu un deju svētku norises scenārijs, kurā kā pamatprincips piedāvāts e-dziesmusvētku koncepts. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Svētku rīcības komiteja ir atbalstījusi šo modeli, uzsverot brīvprātības principa un epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu.

19. maijā svētku risinājumu prezentēja Dziesmu un deju svētku padomei, kura to atbalstīja. Risinājuma piedāvājumu vēl skatīs Ministru kabinets.

Tikmēr vairākas pašvaldības jau paziņojušas, ka saistībā ar nedrošo epidemioloģisko situāciju svētkos nepiedalīsies. Arī premjers Krišjānis Kariņš paudis, ka svētki e-formātā nav nekādi svētki un būtu jāpieņem lēmums par to pārcelšanu uz nākamo gadu.

Sākotnēji XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise bija plānoti 2020. gadā no 6. līdz 12. jūlijam, taču Covid-19 izplatības dēļ pērn marta beigās nolemts svētkus par gadu atlikt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt