Kultūršoks

Kultūršoks: «Autoriem pieaugs nodokļu slogs»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Cik drošos apstākļos glabājas Latvijas Nacionālā arhīva dokumenti?»

Kultūršoks

Kāpēc valsts vēl nav pieņēmusi dāvinājumā Laikmetīgās mākslas muzeja projektu?

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds paudis gatavību valstij atdāvināt būvniecībai gatavo Laikmetīgās mākslas muzeja projektu, kurā līdz šim ieguldīti apmēram 4 miljoni eiro. Piecu mēnešu laikā valsts nav sniegusi atbildi, vai dāvinājumu pieņems, šajā laikā analizējot, kādi varētu būt iespējamie piesaistāmā finansējuma avoti. Turklāt lēmums pieņemt dāvinājumu, kura sniedzēji saistīti ar likvidējamo "ABLV Bank", kamēr nav noslēgusies izmeklēšana, var būt risks gan projekta reputācijai, gan tā īstenošanai.

ĪSUMĀ:

  • Muzeju bija paredzēts celt par “ABLV Bank” labdarības fonda un Teterevu fonda dibinātā Laikmetīgās mākslas muzeja fonda līdzekļiem.
  • Arī turpinoties izmeklēšanai par iespējamu naudas atmazgāšanu “ABLV Bank”, 2018. gadā fondā ieguldīja naudu, lai pabeigtu muzeja projekta izstrādi.
  • Maijā Laikmetīgās mākslas fonds piedāvāja apstiprināto muzeja projektu dāvināt valstij.
  • Vasarā valdība tomēr lēma attīstīt otru no vēl neuzceltajiem “Jaunajiem trim brāļiem” – akustisko koncertzāli.
  • Zeme, uz kuras iecerēts muzejs, pieder ar "ABLV Bank" saistītajai "Pillar" grupai.
  • Atklāts jautājums – vai līdz ar projektu valsts dāvanā varētu saņemt arī zemi.
  • Arhitekts: Būtu sarežģīti projektam atrast citu atbilstošu vietu.
  • KM: Pieņemot dāvinājumu, projekts jāattīsta iecerētajā vietā.
  • Rīga ir gandrīz vienīgā galvaspilsēta Eiropā, kurā nav laikmetīgās mākslas muzeja.
  • Pieņemot dāvinājumu, pirms noslēgusies “ABLV Bank” izmeklēšana, pastāv risks zaudēt gan zemi, gan kolekciju.
  • Topošā muzeja kolekcijā ir arī likvidējamās bankas iegādātie darbi, kas šobrīd ir iesaldēti.

“Protams, ļoti daudz atkarīgs no lēmuma, kas būs ar banku pēc mēneša, gada. Bet esmu pārliecināts, ka būsim spējīgi pabeigt visus tos projektus.” Tā bankas pašlikvidācijas priekšvakarā preses konferencē 2018. gada februārī žurnālistiem sacīja “ABLV Bank” līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Viņa vadītās bankas labdarības fonds “ABLV Bank Charitable Foundation” un Borisa un Ināras Teterevu fonds pirms sešiem gadiem nodibināja Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu. Par šī fonda līdzekļiem bija paredzēts celt muzeju, kam pēc iepriekšējām prognozēm Hanzas un Skanstes ielu stūrī jāver durvis jau nākamgad.

“ABLV Bank” nedienas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojuma noteikt sankcijas bankai par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Izmeklēšana arvien turpinās, un tiesībsargājošās iestādes neatklāj, cik plašas izmeklēšanas darbības tiek veiktas un kuras ar “ABLV Bank” saistītas organizācijas tiek pētītas, un kuru līdzekļi vēl var tikt arestēti.

Neskatoties uz to, 2018. gadā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda dibinātāji nolēma ieguldīt fondā vēl vairāk nekā 1 miljonu eiro, lai pabeigtu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta izstrādi, un pagājušā gada beigās muzeja ēkas tehniskais projekts apstiprināts.

Cer projektu dāvināt valstij

Šī gada 21. maijā Latvijas Laikmetīgās mākslas fonds kultūras ministram Naurim Puntulim (Nacionālā apvienība) nosūtīja fonda valdes priekšsēdētāja un divu valdes locekļu parakstītu vēstuli par ieceri dāvināt muzeja projektu Latvijai, valdībai apņemoties nodrošināt tā būvniecības realizāciju. Vēstulē minētie iemesli – smagais mecenāta Borisa Tetereva zaudējums un sarežģītie finansiālie apstākļi, ko radījusi “ABLV Bank” likvidācija.

Dažas dienas vēlāk kultūras ministra “Facebook” kontā sekoja ieraksts un fotogrāfija no ministra un mecenātes Ināras Teterevas tikšanās, un poētisku vārdu virknējumā bija lasāms: “Ir pienācis brīdis beidzot atdot parādu mūsu kultūras nozarēm un izveidot vienotu kultūrtelpas infrastruktūru – nacionālo akustisko koncertzāli Rīgā un laikmetīgās mākslas muzeju, kas ļautu pilnībā atklāt Latvijas mākslinieku talantu. [..]

Tagad tas ir iespējams vairāk kā nekad, pateicoties arī mecenātu atbalstam. Jau pavisam skaidras ir iezīmējušās Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja aprises.”

Simboliskas atvadas no iecerētā muzeja?

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule atzina, ka uzzinot par šo “pavērsienu”, radušās lielas cerības: “Tā ir liela cerība, bet, protams, tas ir politisks lēmums, kas ir jāpieņem valsts vadītājiem, ņemot vērā ļoti daudzus un dažādus aspektus, kā jūs ļoti labi ziniet.”

Latviešu mākslas vēsturnieks, gleznotājs Imants Lancmanis ieceri valstij uzdāvināt projektu vērtēja kā skaistu žestu, norādot gan: “Bet baidos, ka tas drīzāk tāds simbolisks atvadu žests,

jo man neliekas, ka pašreizējā situācijā būtu iespējams, ka valsts ieguldītu tik lielu naudu, lai šo muzeju uzceltu.”

Savukārt Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese uzskata, ka valstij dāvinājumu vajadzētu pieņemt: “Man liekas, ka tā ir lieliska iespēja valstij turpināt šo Laikmetīgās mākslas muzeja ideju attīstīt. Manuprāt, valsts pārāk maz iesaistās šī muzeja īstenošanas idejā.”

Citas prioritātes

16. jūnijā valdība tomēr lēma attīstīt otru no vēl neuzceltajiem “Jaunajiem trim brāļiem” – akustisko koncertzāli, nevis Laikmetīgās mākslas muzeja projektu, kas ir Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņots un gatavs būvniecības konkursa izsludināšanai.

Arhitekts, uzvarējušā Laikmetīgā mākslas muzeja projekta līdzautors Juris Mitenbergs atzīmēja: “Tas, ka zeme šobrīd nepieder valstij, līdz ar to tas ir atkal šī projekta sarežģījums, bet, protams, ka realizēt gatavu, izstrādātu, saskaņotu projektu būtu saprātīgāk.”

Ka Laikmetīgās mākslas muzejam būtu jābūt augstāk prioritāšu sarakstā, uzskata arī Solvita Krese, uzsverot:

“Manuprāt, situācija ar Laikmetīgās mākslas muzeju ir tiešām akūti sasāpējusi, un tā ir daudz neatliekamāka, salīdzinot ar koncertzāli.”

Tikmēr Kultūras ministrijā piecos mēnešos kopš dāvinājuma piedāvājuma analizēts, kādi varētu būt iespējamie piesaistītā finansējuma avoti, lai valsts dāvinājumu varētu ne tikai saņemt, bet projektu arī īstenot. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone skaidroja, ka ministrijā secināts –

process nevar būt pilnvērtīgs bez Rīgas pilsētas iesaistes.

“Jo mēs zinām to, ka arī šis Laikmetīgās mākslas muzeja objekts ir viens no tiem, kuru mēs saredzam kā Rīgas – kā Ziemeļeiropas metropoles – vienu no sastāvdaļām, līdz ar to mums bija jāsagaida jaunā Rīgas dome, lai mēs uzsāktu sarunas arī ar jauno Rīgas domes vadību un diskutētu par to, kā šis projekts būtu attīstāms,” norādīja Vilsone.

Jaunā Rīgas dome darbu nu ir sākusi, taču, kā atzīmē Vilsone, “nopietnas sarunas” par šo tēmu vēl nav bijušas.

Zeme pieder ar "ABLV Bank" saistītai grupai

Jāatgādina, ka pērn izskanēja, ka valstij dāvināt zemi koncertzāles būvniecībai Andrejostā bija gatavs ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni cieši saistīts uzņēmums. No šī piedāvājuma Kultūras ministrija atteicās, izvēloties koncertzāles celtniecībai vietu Elizabetes ielā, nojaucot bijušo Kompartijas Centrālkomitejas ēku.

“Zemesgabals, uz kura iecerēts muzejs, pieder ar "ABLV Bank" saistītajai "Pillar grupai". Zeme rezervēta muzejam, taču – kādā veidā viss tiks atrisināts, ir diskusiju un pārrunu ceļā risināms jautājums. Šobrīd mēs esam nogaidošā pozīcijā.” Tā LTV raidījumam “Kultūršoks” īsziņā pauda "Pillar grupa”.

Vai līdz ar projektu valsts dāvanā varētu saņemt arī zemi – pagaidām ir atklāts jautājums.

Vaicāts, vai izstrādāto projektu būtu iespējams attīstīt arī citā vietā, projekta līdzautors Juris Mitenbergs norādīja: “Arhitektūra parasti top ar specifisku programmu specifiskai vietai. Protams, ka nevar izslēgt tīri teorētiski, iespējams, ka var atrast kādu vietu, kas varētu atbilst šai ēkai, bet, raugoties uz notikumiem ap koncertzāli un tās novietnes meklējumiem, tīri praktiski es izteiktu diezgan lielas šaubas par iespēju veiksmīgi novietot citā vietā.”

Arhitekts arī uzsvēra:

“Sarežģītākais ir atrast atbilstošu vietu, jo ēka ir projektēta specifiskā zemes gabalā, šaurā, garā. Šajā vietā ir saprotams, kāpēc tā ēka ir tieši tāda un citādāka.”

Kā norāda Kultūras ministrijā – dāvinājumā tiek piedāvāts konkrēts projekts, kurš piesaistīts konkrētam zemesgabalam, kas nozīmē – lai attīstītu projektu un īstenotu dāvinājumu, tas jāīsteno tā sākotnējā iecerē.

“Ja izrādīsies, ka tas nav darāms, tad acīmredzot valdībai būs jāpieņem kaut kādas nākamās konsekvences, kā rīkoties,” atzina Dace Vilsone.

Cik ilgi Latvijā nebūs muzeja?

Dace Vilsone uzsvēra – mecenāti ministrijai nav devuši termiņu, līdz kuram jāsniedz atbilde par dāvinājuma pieņemšanu: “Līdz ar to mēs varam saprātīgā termiņā meklēt risinājumu, godprātīgi izvērtēt attīstības iespējas.”

Vilsone arī atteicās prognozēt, kad Latvijā beidzot varētu tikt atklāts Laikmetīgās mākslas muzejs.

Latvijas Laikmetīgās mākslas fonds uz “Kultūršoka” jautājumu, vai gadījumā, ja valsts dāvinājumu nepieņem vai ilgstoši vilcinās ar tālāku īstenošanu, vai tad investīcijas 4 miljonu eiro apmērā nebūs zemē nomesta nauda, atbildēja, ka šādām spekulācijām nav pamata.

Taču konkrētas atbildes, vai ar šo dāvinājumu no projekta izstājas mecenāti – Teterevu fonds un konkrēti Ināra Tetereva – nav.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda statūtos noteiktā darbība ir saistīta tikai ar muzeja attīstību, attiecīgi, dāvinot muzeja projektu, tālāk to īstenotu dāvinājuma saņēmēji. 

Rīga ir gandrīz vienīgā galvaspilsēta Eiropā, kurā nav laikmetīgās mākslas muzeja, uzsvēra Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese: “Mēs turpinām vilkties astē, un vienmēr, kad satieku savus starptautiskos kolēģus, man ir neērtības sajūtu, jo viņi vienmēr uzdod šo jautājumu –

kad tad jums arī beidzot būs šis muzejs?”

Pamats piesardzībai

Neoficiālā informācija liecina, ka Kultūras ministrija lēmumā par dāvinājuma pieņemšanu ir piesardzīga, kamēr nav noslēdzies bankas likvidācijas process.

Lēmums pieņemt dāvinājumu, kura sniedzēji saistīti ar likvidējamo "ABLV Bank", kamēr nav noslēgusies izmeklēšana, var izrādīties pārsteidzīgs – tas var būt risks gan reputācijai, gan projekta īstenošanai, jo iespējams, ka tiek zaudēta gan zeme, uz kuras būvēt muzeju, gan arī kolekcija.

Kā norāda Eiropas Parlamenta deputāte un bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība): “Jautājums par Laikmetīgās mākslas muzeja dāvinājumu Latvijas valstij nav viennozīmīgi vērtējams. Šī projekta visdedzīgākais virzītājs bija Boriss Teterevs, kurš daudz darījis Latvijas sabiedrības un kultūras labā, un, godinot viņa piemiņu, būtu tikai atbalstāmi šo projektu turpināt. Tāpat par labu dāvinājumam runā ļoti kvalitatīvi organizētais arhitektūras projektu konkurss, kurā uzvarēja viens no 21. gadsimta arhitektūras ikonām sers Deivids Adžejs. Bet diemžēl visu šo procesu aizēno “ABLV Bank” lieta, kur lietvedība turpinās, un nevienam līdz galam nav skaidra atbilde, kā tiks vērtēti “ABLV Bank” līdzekļi, kuri arī veido daļu no projekta.”

Melbārde vērtēja – ja dāvinājums tiek pieņemts un beigās tomēr izrādās, ka “ABLV Bank” ieguldītā nauda ir gana netīras izcelsmes, lielākie izaicinājumi būs saistīti tieši ar reputāciju.

Neskaidra arī muzeja kolekcijas nākotne

Topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekciju veido gan valsts daļa, gan arī likvidējamās bankas iegādātie darbi, kas šobrīd ir iesaldēti. Valsts iegādātā kolekcijas daļa glabājas krātuvē Pulka ielā.

Arī atsevišķi likvidējamās bankas kolekcijas eksemplāri glabājas Pulka ielā. Topošajam  Laikmetīgās mākslas muzejam paredzētās kolekcijas lielāko daļu veido bankas nopirktie mākslas darbi.

Likvidējamās “ABLV Bank” likvidators Andris Kovaļčuks e-pasta vēstulē raksta:

“Mākslas kolekcija joprojām ir neskarta un nav pārdota. Kolekcija glabājas telpās, kas piemērotas šādu mākslas darbu glabāšanai.

Izprotot šīs kolekcijas nozīmi ne tikai mākslas ekspertu vidū, bet sabiedrībai kopumā, risināsim šo jautājumu īpaši uzmanīgi. Lēmumi par kolekciju šobrīd vēl nav izskatīti, taču tiks ņemti vērā visi aspekti, tai skaitā šīs kolekcijas nozīme Latvijas laikmetīgajā mākslā. Par šo bankas aktīvu domāsim tad, kad būsim atguvuši pārējos aktīvus un nodrošinājuši visus nepieciešamos līdzekļus kreditoru prasību apmierināšanai.”

Valstij vajadzētu iestāties par šīs kolekcijas saglabāšanu, uzskata Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese. Viņa atzīmēja: “Man liekas –  ļaunākais, kas var notikt, šī kolekcija izšķīst un pazūd nezināmos virzienos, jo tur ir ļoti, ļoti daudz vērtīgu darbu iepirkti.”

Dace Vilsone skaidroja, ka Kultūras ministrija ir aicinājusi kolekciju nesadalīt: “Un tajā brīdī, kad banka nonāks līdz tēmai, kad jāskatās, ko darīt ar kolekciju, tad noteikti sazināties ar ministriju, lai mēs varētu šo jautājumu risināt.”

Kolekcijā ir arī Imanta Lancmaņa astoņu gleznu cikls “Piektais bauslis” un divi darbi no cikla “Kalētu klēts”. Gleznotājs atzina:

“Grūti iedomāties, ka tas viss tiktu izpārdots un izklīstu pa pasauli.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt