Latvijas Kinematogrāfistu savienība 3. oktobrī preses konferencē paziņoja šī gada Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominantus sešās filmu kategorijās un 17 kinoprofesijās. Balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā saņems kinorežisors Varis Brasla, kurš saņēmis četras - līdz šim vislielāko skaitu - "Lielā Kristapa" balvas spēlfilmas kategorijā.
Autora ziņas
Divus vakarus pēc kārtas – 1. un 2. oktobrī – Dailes teātrī atmiņās, laikabiedru stāstos un dziesmās iespējams satikt skatuves karalieni Viju Artmani. Leģendārās aktrises kādreizējie kolēģi radījuši muzikālu atmiņu kolāžu, lai godinātu spožo teātra personību, kuras mūžs un tā skaistākās lomas saistītas tieši ar šo teātri.
Ar mērķi kļūt par Latvijas danču galvaspilsētu sevi pieteicis pirmais 20. gadsimta sākuma tradicionālo deju festivāls “Rijas balle”, kas septembra pēdējā nedēļas nogalē notika Ķekavā. Balles dalībniekiem dzīvās mūzikas pavadījumā bija iespēja ļauties agrāko laiku deju soļiem, kā arī piedalīties meistarklasēs.
Kultūras notikumu vietā “Hanzas perons” 23. septembrī teātru, koncertzāļu un televīzijas profesionāļu un radošo industriju pārstāvju forumā “Kultūra. Industrija. Tehnoloģija” iespējams noklausīties trīskārtējas “Tony” balvas laureātes – amerikāņu gaismu un skatuves dizaina mākslinieces Pegijas Eizenhauveres lekciju. Eizenhauvere stāsta, ka aprīkojums, ko izmanto Ņujorkā uz Brodvejas skatuvēm un arī filmu industrijā, ir ražots Latvijā.
Pirms desmit gadiem Alvis Hermanis izrādi “Vēlā mīla” ar vācu aktieriem iestudēja Minhenes kamerteātrī, kur tā repertuārā ar nosaukumu “Vēlie kaimiņi” noturējās rekordilgu laiku. Vēlāk to pārpirka Hamburgas teātris. Jau tolaik, strādājot pie materiāla pirmoreiz, režisors esot zinājis, ka šo izrādi, kuras centrā ir veci un vientuļi cilvēki, vēlas iestudēt arī dzimtenē, un padomā bijuši konkrētie aktieri, ar kuru dalību “Vēlā mīla” 12. septembrī iesākusi arī Jaunā Rīgas teātra jauno sezonu.
Latvijas Kinematogrāfistu savienības rīkotajā radošajā vakarā kinoteātrī "Splendid Palace" 10. septembrī režisores Ilonas Brūveres radošajā vakarā vairāk nekā divas stundas bija skatāma tikai un vienīgi viņas daiļrade. Tā bija izraudzīta pēc iespējas dažādāka, izsijājot no 40 gadu radošās darbības periodā paveiktā.
Latvijas nacionālajai akustiskajai koncertzālei rezervētos 23 miljonus eiro no Eiropas Savienības struktūrfondiem plānots izmantot citām vajadzībām, tikmēr Kultūras ministrija un kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) neizslēdz jaunu koncertzāles arhitektūras ideju konkursu un meklē citu finansēšanas modeli.
Nevaldāms spēks un apbrīnojams klavierspēles tehniskais vieglums. Mūziķe, kura liek noticēt brīnumiem. Tā par 32 gadus veco Pekinā dzimušo un šobrīd Ņujorkā mītošo mūsdienu pianisma zvaigzni Juidzju Vanu raksta prese. Savukārt mūzikas kritiķi viņu nereti vērtē ar sešām zvaigznītēm piecu iespējamo vietā. Juidzja, kura pie klavierēm pirmoreiz piesēdās sešu gadu vecumā un 13 gados pārcēlās uz Kanādu, lai mācītos meistarklasēs, joko, ka kritiķiem neiebilst.
Nekronētā karaliene. Teātra un kino dīva. Leģenda. Zvaigzne. Latvijas Katrīna Denēva. Spēcīga personība un šarmanta sieviete. Dzīves laikā piedzīvojusi visu, ko dod un ņem slava, bet bērnību un mūža nogali vadījusi trūkumā. Tas viss ir par šīs dienas jubilāri – kino un teātra aktrisi Viju Artmani. Tieši aktrises 90.jubilejas dienā, 21. augustā, savu kino sezonu ar dokumentālās filmas “Aktrise un laiks” pirmizrādi atklāj kinoteātris “Splendid Palace”.
Bez oficiālām uzrunām, noteikumiem un uzvārdiem. Sākumā piķa melnā tumsā ar mūzikas uzplaiksnījumiem kompasa vietā, tad saullēkta sagaidīšana un muzikālā kulminācija. Ko tādu nedēļas nogalē Madonas novada Vestienas pagastā esošajā Kāla ezerā jau septīto reizi varēja piedzīvot pasākumā “Ezera skaņas”. Šogad tas norisinājās ar saukli „Ceļš sākas šonakt. Es dodos mainīties” un tematiski pētīja zemūdens dzīles, pielīdzinot tās cilvēka zemapziņas plašumiem.
Speciāls bunkurs teātrī zem lielās skatuves un īsts meža biezoknis – tās ir vietas, kur līdz šim satikšanos ar skatītāju piedzīvojis Mārtiņa Eihes dokumentālais iestudējums par padomju varai nevēlamajām meža meitām. Šajās dienās, kad Valmieras teātris ciemojas Rīgā ar viesizrādēm, sešas no Sanitas Reinsones grāmatas varonēm savus stāstus auditorijai atklāj Stūra mājas pagalmā.
Tenisa kortu vietā, kas atrodas pie Latvijas Nacionālā teātra, nākotnē taps teātra piebūve. Šī iecere nokļuvusi viedokļu krustugunīs, jo laikā, kad nevar vienoties par Rīgas akustiskās koncertzāli vai kultūras nozarē strādājošo atalgojumu, daudzus vienaldzīgus neatstāja ziņa, ka piebūves izmaksas būs ne mazākas par 30 miljoniem eiro.
Lielāka Rundāles pils vēsturiskā apbūves kompleksa starptautiskā atpazīstamība ar mērķi iekļūt prestižākajā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – šādas nākotnes ambīcijas izskanēja jau pirmajās Rundāles pils jaunās vadītājas Lauras Lūses darba dienās. Līdz šim sarakstā no Latvijas iekļautas divas vietas – Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskais loks. Savukārt ceļu līdz pasaules prestižākajam mantojuma sarakstam varētu salīdzināt ar cīņu par ceļazīmi uz Eirovīzijas dziesmu konkursu, kurā pretendentus vispirms vērtē nacionālā mērogā, šajā gadījumā – UNESCO Latvijas Nacionālā komisija.
Sestā lielākā Igaunijas pilsēta Vīlande uz folkmūzikas festivālu kartes sevi pieteica 1993. gadā ar cēlo mērķi parādīt, cik saistoša var būt dažādu tautu tradicionālā mūzika. Pirmajā gadā tam atsaucās vien 200 klausītāju, taču jau pavisam drīz tas sasniedza šī brīža teju maksimumu 26 000. Šogad Latvijas, latviešu tautasdziesmu un dzīvesspēka vēstnešu godā starp apmēram 25 citām valstīm festivāla debitantes – grupa “Tautumeitas”, ko publika Igaunijā uzņēma ar neviltotiem sajūsmas spiedzieniem.
Jau pusgadu Latvija kļuvusi par vienu bibliotēku bagātāka, turklāt tā apmeklējama jebkurā diennakts laikā, neizejot no mājas. Šobrīd tā lepojas ar gandrīz 4000 lielu reģistrēto lietotāju skaitu. E-bibliotēka sāka ar 100 grāmatām pūrā, tagad to ir divtik vairāk – pārsvarā latviešu autoru oriģinālliteratūra un tulkojumi. Interesanti, ka pieprasītāko e-grāmatu vidū ir tās pašas, kas atrodas grāmatnīcu un fizisko bibliotēku topu augšgalā.
Ar vienīgo koncertu Baltijas valstīs 12. jūlijā Lucavsalā uzstājas šobrīd komerciāli visveiksmīgākais mūziķis pasaulē – angļu dziesminieks Eds Šīrans, kuram šī ir otrā vizīte mūsu valstī. Turklāt tieši šodien visa pasaule ar aizturētu elpu seko mūziķa jaunākā albuma “No.6 Collaborations Project” iznākšanai.
Ko pilsētvidē sauc par braunijiem? Kurās vietās iepriekš gribēja būvēt Dailes teātri, un cik daudz koka māju nojauca, lai uzbūvētu teātra ēku? Kā tur izskatījās, pirms tika realizēts arhitektes Martas Staņas projekts – to visu 10. jūlijā bija iespēja uzzināt urbānās pētniecības tūrē – pastaigā kopā ar Kasparu Vanagu un Ievu Zībārti. Pastaiga notika mākslas programmas "microRIBOCA" ietvaros, kuras centrā šogad Rīga un tās iedzīvotāji.
Jūnija sākumā izsludinātais metu konkurss Latvijas Nacionālā teātra piebūvei vietā, kur pagaidām vēl atrodas tenisa korti, raisījis lielu arhitektu interesi. 9. jūlijā atkārtoti teātra vadība aci pret aci tikās ar potenciālajiem konkursa dalībniekiem, lai izskaidrotu savas vēlmes, atbildētu uz jautājumiem un iepazīstinātu ar teātra ēkas specifiku.
Trauksmi par Lielās ģildes stāvokli ceļ Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), kas vienā no senākajām Rīgas koncertzālēm mitinās kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus. Orķestra darbinieki saka, nav jānotiek traģēdijai, lai atrastu naudu kapitālajam remontam. Šobrīd kā vienīgo izeju orķestranti redz novirzīt Lielajai ģildei piecus miljonus no koncertzālei paredzētā Eiropas struktūrfondu finansējuma.
Teju bez brīvdienām šobrīd iztiek Babītes novada jauktais koris “Maska”, kam mazāk nekā pēc mēneša būs jākāpj uz starptautiskā konkursa “Eirovīzijas koris” skatuves Gēteborgā, Zviedrijā, pārstāvot mūsu valsti desmit Eiropas koru konkurencē. Koris pavisam nesen izdevis arī trešo studijas albumu un gatavojas apjomīgai Japānas tūrei. Dalība konkursā “Eirovīzijas koris” maskiešiem esot viens no lielākajiem izaicinājumiem, un uz skatuves atvēlētajās minūtēs dziedātāji vēlas muzikāli parādīt par Latviju tik daudz, cik vien iespējams, jo koru Eirovīzija tiks translēta 11 valstīs.
“Grammy” balvas laureāts, funk, R&B komponists, multiinstrumentālists un vokālists Džons Klīrijs no džeza dzimtenes Ņūorleānas ir viens no pieredzējušākajiem šī gada festivāla “Rīgas ritmi” māksliniekiem. Lai arī Klīrijs biežāk muzicē, nekā runā par mūziku, 3. jūlijā mūziķi bija iespēja sastapt meistarklasē Latvijas Radio 1. studijā. Viņš meistarklasi salīdzina ar automašīnas motora pārsega pacelšanu.
Pērn Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) pirmo reizi īstenoja Sakrālā mantojuma finansēšanas programmu. Tās apjoms – 1 miljons eiro, ar ko pieticis, lai glābšanas darbi notiktu pusē pieteikto baznīcu jeb 28 dievnamos. Ceturtdien, 27. jūnijā, kultūras mantojuma eksperti un konfesiju pārstāvji izvērtēja pērn paveikto.
Pirms kāda laika LTV raidījums "Kultūršoks" vēstīja par konfliktu, kas radās starp Latvijas Leļļu teātri un režisoru Ģirtu Šoli. Pēc teātra galvenā režisora amata zaudēšanas konflikts nav beidzies un Šolis ir publiskojis vēstuli teātra direktoram.
Rīgas apgabaltiesa šonedēļ turpina skatīt Kultūras ministrijas (KM) strīdu ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniekiem par būvniecības izmaksām. Tiesas sēdē otrdien, 25. jūnijā, būvnieku pārstāvis pieprasīja noraidīt vienu no tiesnešiem, taču šī prasība tika noraidīta. Ministrijas advokāti pārliecināti – būvnieki šobrīd mēģina novilcināt laiku.
Kamēr mūsu valstī atkal esam atgriezušies pie diskusijām, būt vai nebūt nacionālajai koncertzālei vai varam to atļauties, un vēl aizvien nespējam vienoties par labāko atrašanās vietu, kaimiņi, lietuvieši, jau noteikuši provizorisko savas Nacionālās koncertzāles atklāšanas laiku un šobrīd rit pēdējās arhitektu ideju konkursa dienas.