Zane Brikmane

LTV kultūras žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Paziņoti balvas «Lielais Kristaps» nominanti. Par mūža ieguldījumu godinās Vari Braslu
Paziņoti balvas «Lielais Kristaps» nominanti. Par mūža ieguldījumu godinās Vari Braslu
Latvijas Kinematogrāfistu savienība 3. oktobrī preses konferencē paziņoja šī gada Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominantus sešās filmu kategorijās un 17 kinoprofesijās. Balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā saņems kinorežisors Varis Brasla, kurš saņēmis četras - līdz šim vislielāko skaitu -  "Lielā Kristapa" balvas spēlfilmas kategorijā.
Dailes teātrī ar muzikālu atmiņu kolāžu godina Viju Artmani
Dailes teātrī ar muzikālu atmiņu kolāžu godina Viju Artmani
Divus vakarus pēc kārtas – 1. un 2. oktobrī – Dailes teātrī atmiņās, laikabiedru stāstos un dziesmās iespējams satikt skatuves karalieni Viju Artmani. Leģendārās aktrises kādreizējie kolēģi radījuši muzikālu atmiņu kolāžu, lai godinātu spožo teātra personību, kuras mūžs un tā skaistākās lomas saistītas tieši ar šo teātri.
Ķekavā aizvadīta pirmā «Rijas balle»
Ķekavā aizvadīta pirmā «Rijas balle»
Ar mērķi kļūt par Latvijas danču galvaspilsētu sevi pieteicis pirmais 20. gadsimta sākuma tradicionālo deju festivāls “Rijas balle”, kas septembra pēdējā nedēļas nogalē notika Ķekavā. Balles dalībniekiem dzīvās mūzikas pavadījumā bija iespēja ļauties agrāko laiku deju soļiem, kā arī piedalīties meistarklasēs.
«Smieklu sasaukšanās» - izrāde bērniem ar Kaupera mūziku un Zanderes stāstiem
«Smieklu sasaukšanās» - izrāde bērniem ar Kaupera mūziku un Zanderes stāstiem
Uz Valmieras Drāmas teātra skatuves 26. septembrī pirmizrādīta režisores Ineses Mičules izrāde “Smieklu sasaukšanās” ar Ineses Zanderes stāstiem un Renāra Kaupera mūziku, kura daudziem pazīstama no albuma bērniem “Sasauc smieklus izklīdušus”. Izrādē Kaupers lomu mij ar mūziķi Goran Gora.
Latvijā radītas tehnoloģijas izmanto pasaules lielākajos kultūras notikumos
Latvijā radītas tehnoloģijas izmanto pasaules lielākajos kultūras notikumos
Kultūras notikumu vietā “Hanzas perons” 23. septembrī teātru, koncertzāļu un televīzijas profesionāļu un radošo industriju pārstāvju forumā “Kultūra. Industrija. Tehnoloģija” iespējams noklausīties trīskārtējas “Tony” balvas laureātes – amerikāņu gaismu un skatuves dizaina mākslinieces Pegijas Eizenhauveres lekciju. Eizenhauvere stāsta, ka aprīkojums, ko izmanto Ņujorkā uz Brodvejas skatuvēm un arī filmu industrijā, ir ražots Latvijā.
Pirmizrādi piedzīvojis Hermaņa iestudējuma «Vēlā mīla» pārcēlums dzimtenē
Pirmizrādi piedzīvojis Hermaņa iestudējuma «Vēlā mīla» pārcēlums dzimtenē
Pirms desmit gadiem Alvis Hermanis izrādi “Vēlā mīla” ar vācu aktieriem iestudēja Minhenes kamerteātrī, kur tā repertuārā ar nosaukumu “Vēlie kaimiņi” noturējās rekordilgu laiku. Vēlāk to pārpirka Hamburgas teātris. Jau tolaik, strādājot pie materiāla pirmoreiz, režisors esot zinājis, ka šo izrādi, kuras centrā ir veci un vientuļi cilvēki, vēlas iestudēt arī dzimtenē, un padomā bijuši konkrētie aktieri, ar kuru dalību “Vēlā mīla” 12. septembrī iesākusi arī Jaunā Rīgas teātra jauno sezonu. 
«Splendid Palace» radošajā vakarā – režisores Ilonas Brūveres daiļrade
«Splendid Palace» radošajā vakarā – režisores Ilonas Brūveres daiļrade
Latvijas Kinematogrāfistu savienības rīkotajā radošajā vakarā kinoteātrī "Splendid Palace" 10. septembrī režisores Ilonas Brūveres radošajā vakarā vairāk nekā divas stundas bija skatāma tikai un vienīgi viņas daiļrade. Tā bija izraudzīta pēc iespējas dažādāka, izsijājot no 40 gadu radošās darbības periodā paveiktā.
Kustību teātra režisora Rūtentāla mīlestība visiem galerijā «Istaba»
Kustību teātra režisora Rūtentāla mīlestība visiem galerijā «Istaba»
Galerijā “Istaba” līdz 12. oktobrim skatāma mīma, pedagoga un Kustību teātra režisora Anša Rūtentāla piemiņas izstāde “Es mīlu jūs visus”. Tajā apmeklētāji var arī apgulties uz skatuves un klausīties viņa mūzikas kolekciju, lai atrastu īsto sajūtu un uztvertu mākslinieku un viņa atstāto mantojumu.
«Kultūršoks»: Vai Nacionālās koncertzāles epopejā atkal sāks visu no nulles?
«Kultūršoks»: Vai Nacionālās koncertzāles epopejā atkal sāks visu no nulles?
Latvijas nacionālajai akustiskajai koncertzālei rezervētos 23 miljonus eiro no Eiropas Savienības struktūrfondiem plānots izmantot citām vajadzībām, tikmēr Kultūras ministrija un kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) neizslēdz jaunu koncertzāles arhitektūras ideju konkursu un meklē citu finansēšanas modeli.
«Jūras vārtos» atklās izstādi «#zvejniekadels»
«Jūras vārtos» atklās izstādi «#zvejniekadels»
30.augustā Ventspilī, "Jūras vārtos" plašākas publikas vērtējumam tiks nodots radošās trijotnes – mākslinieces Sandras Krastiņas, aktiera Viļa Daudziņa un fotogrāfa Jāņa Deinata – kopdarbs “#zvejniekadels”.
Pianiste Juidzja Vana – mūziķe, kura ļauj noticēt brīnumiem
Pianiste Juidzja Vana – mūziķe, kura ļauj noticēt brīnumiem
Nevaldāms spēks un apbrīnojams klavierspēles tehniskais vieglums. Mūziķe, kura liek noticēt brīnumiem. Tā par 32 gadus veco Pekinā dzimušo un šobrīd Ņujorkā mītošo mūsdienu pianisma zvaigzni Juidzju Vanu raksta prese. Savukārt mūzikas kritiķi viņu nereti vērtē ar sešām zvaigznītēm piecu iespējamo vietā. Juidzja, kura pie klavierēm pirmoreiz piesēdās sešu gadu vecumā un 13 gados pārcēlās uz Kanādu, lai mācītos meistarklasēs, joko, ka kritiķiem neiebilst.
«Splendid Palace» atklāj sezonu ar filmu «Aktrise un laiks. Vija Artmane»
«Splendid Palace» atklāj sezonu ar filmu «Aktrise un laiks. Vija Artmane»
Nekronētā karaliene. Teātra un kino dīva. Leģenda. Zvaigzne. Latvijas Katrīna Denēva. Spēcīga personība un šarmanta sieviete. Dzīves laikā piedzīvojusi visu, ko dod un ņem slava, bet bērnību un mūža nogali vadījusi trūkumā. Tas viss ir par šīs dienas jubilāri – kino un teātra aktrisi Viju Artmani. Tieši aktrises 90.jubilejas dienā, 21. augustā, savu kino sezonu ar dokumentālās filmas “Aktrise un laiks” pirmizrādi atklāj kinoteātris “Splendid Palace”.
Ezers, mūzika, metafizika. Izskanējušas «Ezera skaņas»
Ezers, mūzika, metafizika. Izskanējušas «Ezera skaņas»
Bez oficiālām uzrunām, noteikumiem un uzvārdiem. Sākumā piķa melnā tumsā ar mūzikas uzplaiksnījumiem kompasa vietā, tad saullēkta sagaidīšana un muzikālā kulminācija. Ko tādu nedēļas nogalē Madonas novada Vestienas pagastā esošajā Kāla ezerā jau septīto reizi varēja piedzīvot pasākumā “Ezera skaņas”. Šogad tas norisinājās ar saukli „Ceļš sākas šonakt. Es dodos mainīties” un tematiski pētīja zemūdens dzīles, pielīdzinot tās cilvēka zemapziņas plašumiem.
Meža meitas atklāj savus stāstus Stūra mājas pagalmā
Meža meitas atklāj savus stāstus Stūra mājas pagalmā
Speciāls bunkurs teātrī zem lielās skatuves un īsts meža biezoknis – tās ir vietas, kur līdz šim satikšanos ar skatītāju piedzīvojis Mārtiņa Eihes dokumentālais iestudējums par padomju varai nevēlamajām meža meitām. Šajās dienās, kad Valmieras teātris ciemojas Rīgā ar viesizrādēm, sešas no Sanitas Reinsones grāmatas varonēm savus stāstus auditorijai atklāj Stūra mājas pagalmā.
Iecere par Nacionālā teātra piebūvi – viedokļu krustugunīs
Iecere par Nacionālā teātra piebūvi – viedokļu krustugunīs
Tenisa kortu vietā, kas atrodas pie Latvijas Nacionālā teātra, nākotnē taps teātra piebūve. Šī iecere nokļuvusi viedokļu krustugunīs, jo laikā, kad nevar vienoties par Rīgas akustiskās koncertzāli vai kultūras nozarē strādājošo atalgojumu, daudzus vienaldzīgus neatstāja ziņa, ka piebūves izmaksas būs ne mazākas par 30 miljoniem eiro.
«Supernovai» līdzvērtīga cīņa jeb kā iekļūt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
«Supernovai» līdzvērtīga cīņa jeb kā iekļūt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Lielāka Rundāles pils vēsturiskā apbūves kompleksa starptautiskā atpazīstamība ar mērķi iekļūt prestižākajā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – šādas nākotnes ambīcijas izskanēja jau pirmajās Rundāles pils jaunās vadītājas Lauras Lūses darba dienās. Līdz šim sarakstā no Latvijas iekļautas divas vietas – Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskais loks. Savukārt ceļu līdz pasaules prestižākajam mantojuma sarakstam varētu salīdzināt ar cīņu par ceļazīmi uz Eirovīzijas dziesmu konkursu, kurā pretendentus vispirms vērtē nacionālā mērogā, šajā gadījumā – UNESCO Latvijas Nacionālā komisija.
«Tautumeitas» latviešu vēstnešu godā Vīlandes folkfestivālā
«Tautumeitas» latviešu vēstnešu godā Vīlandes folkfestivālā
Sestā lielākā Igaunijas pilsēta Vīlande uz folkmūzikas festivālu kartes sevi pieteica 1993. gadā ar cēlo mērķi parādīt, cik saistoša var būt dažādu tautu tradicionālā mūzika. Pirmajā gadā tam atsaucās vien 200 klausītāju, taču jau pavisam drīz tas sasniedza šī brīža teju maksimumu 26 000. Šogad Latvijas, latviešu tautasdziesmu un dzīvesspēka vēstnešu godā starp apmēram 25 citām valstīm festivāla debitantes – grupa “Tautumeitas”, ko publika Igaunijā uzņēma ar neviltotiem sajūsmas spiedzieniem.
Sācies 13. «Positivus» festivāls
Sācies 13. «Positivus» festivāls
Salacgrīvā sācies ikgadējais festivāls “Positivus”. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz tas ilgs tikai divas dienas un naktis.
E-bibliotēkai jau 4000 lietotāju
E-bibliotēkai jau 4000 lietotāju
Jau pusgadu Latvija kļuvusi par vienu bibliotēku bagātāka, turklāt tā apmeklējama jebkurā diennakts laikā, neizejot no mājas. Šobrīd tā lepojas ar gandrīz 4000 lielu reģistrēto lietotāju skaitu. E-bibliotēka sāka ar 100 grāmatām pūrā, tagad to ir divtik vairāk – pārsvarā latviešu autoru oriģinālliteratūra un tulkojumi. Interesanti, ka pieprasītāko e-grāmatu vidū ir tās pašas, kas atrodas grāmatnīcu un fizisko bibliotēku topu augšgalā.
Eda Šīrana koncerts Rīgā sakrīt ar jaunā albuma iznākšanu
Eda Šīrana koncerts Rīgā sakrīt ar jaunā albuma iznākšanu
Ar vienīgo koncertu Baltijas valstīs 12. jūlijā Lucavsalā uzstājas šobrīd komerciāli visveiksmīgākais mūziķis pasaulē – angļu dziesminieks Eds Šīrans, kuram šī ir otrā vizīte mūsu valstī. Turklāt tieši šodien visa pasaule ar aizturētu elpu seko mūziķa jaunākā albuma “No.6 Collaborations Project” iznākšanai.
«microRIBOCA» ved urbānās pētniecības tūrē «Braunijs no Bruņinieku ielas»
«microRIBOCA» ved urbānās pētniecības tūrē «Braunijs no Bruņinieku ielas»
Ko pilsētvidē sauc par braunijiem? Kurās vietās iepriekš gribēja būvēt Dailes teātri, un cik daudz koka māju nojauca, lai uzbūvētu teātra ēku? Kā tur izskatījās, pirms tika realizēts arhitektes Martas Staņas projekts – to visu 10. jūlijā bija iespēja uzzināt urbānās pētniecības tūrē – pastaigā kopā ar Kasparu Vanagu un Ievu Zībārti. Pastaiga notika mākslas programmas "microRIBOCA" ietvaros, kuras centrā šogad Rīga un tās iedzīvotāji.
Liela interese par Nacionālā teātra piebūves metu konkursu
Liela interese par Nacionālā teātra piebūves metu konkursu
Jūnija sākumā izsludinātais metu konkurss Latvijas Nacionālā teātra piebūvei vietā, kur pagaidām vēl atrodas tenisa korti, raisījis lielu arhitektu interesi. 9. jūlijā atkārtoti teātra vadība aci pret aci tikās ar potenciālajiem konkursa dalībniekiem, lai izskaidrotu savas vēlmes, atbildētu uz jautājumiem un iepazīstinātu ar teātra ēkas specifiku.
Nacionālais simfoniskais orķestris ceļ trauksmi par Lielās ģildes katastrofālo stāvokli
Nacionālais simfoniskais orķestris ceļ trauksmi par Lielās ģildes katastrofālo stāvokli
Trauksmi par Lielās ģildes stāvokli ceļ Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), kas vienā no senākajām Rīgas koncertzālēm mitinās kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus. Orķestra darbinieki saka, nav jānotiek traģēdijai, lai atrastu naudu kapitālajam remontam. Šobrīd kā vienīgo izeju orķestranti redz novirzīt Lielajai ģildei piecus miljonus no koncertzālei paredzētā Eiropas struktūrfondu finansējuma.
Koris «Maska» gatavojas koru Eirovīzijai
Koris «Maska» gatavojas koru Eirovīzijai
Teju bez brīvdienām šobrīd iztiek Babītes novada jauktais koris “Maska”, kam mazāk nekā pēc mēneša būs jākāpj uz starptautiskā konkursa “Eirovīzijas koris” skatuves Gēteborgā, Zviedrijā, pārstāvot mūsu valsti desmit Eiropas koru konkurencē. Koris pavisam nesen izdevis arī trešo studijas albumu un gatavojas apjomīgai Japānas tūrei. Dalība konkursā “Eirovīzijas koris” maskiešiem esot viens no lielākajiem izaicinājumiem, un uz skatuves atvēlētajās minūtēs dziedātāji vēlas muzikāli parādīt par Latviju tik daudz, cik vien iespējams, jo koru Eirovīzija tiks translēta 11 valstīs.
Džons Klīrijs sniedz iedvesmojošu meistarklasi Latvijas Radio 1. studijā
Džons Klīrijs sniedz iedvesmojošu meistarklasi Latvijas Radio 1. studijā
“Grammy” balvas laureāts, funk, R&B komponists, multiinstrumentālists un vokālists Džons Klīrijs no džeza dzimtenes Ņūorleānas ir viens no pieredzējušākajiem šī gada festivāla “Rīgas ritmi” māksliniekiem. Lai arī Klīrijs biežāk muzicē, nekā runā par mūziku, 3. jūlijā mūziķi bija iespēja sastapt meistarklasē Latvijas Radio 1. studijā. Viņš meistarklasi salīdzina ar automašīnas motora pārsega pacelšanu.
Ar pērn piešķirto miljonu eiro pieticis 28 dievnamu glābšanai
Ar pērn piešķirto miljonu eiro pieticis 28 dievnamu glābšanai
Pērn Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) pirmo reizi īstenoja Sakrālā mantojuma finansēšanas programmu. Tās apjoms – 1 miljons eiro, ar ko pieticis, lai glābšanas darbi notiktu pusē pieteikto baznīcu jeb 28 dievnamos. Ceturtdien, 27. jūnijā, kultūras mantojuma eksperti un konfesiju pārstāvji izvērtēja pērn paveikto.
Gaismas pils būvniecības strīdā nepieņem būvnieku prasību noraidīt tiesnesi
Gaismas pils būvniecības strīdā nepieņem būvnieku prasību noraidīt tiesnesi
Rīgas apgabaltiesa šonedēļ turpina skatīt Kultūras ministrijas (KM) strīdu ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniekiem par būvniecības izmaksām. Tiesas sēdē otrdien, 25. jūnijā, būvnieku pārstāvis pieprasīja noraidīt vienu no tiesnešiem, taču šī prasība tika noraidīta. Ministrijas advokāti pārliecināti – būvnieki šobrīd mēģina novilcināt laiku.
Lietuva – soli tuvāk Nacionālajai koncertzālei
Lietuva – soli tuvāk Nacionālajai koncertzālei
Kamēr mūsu valstī atkal esam atgriezušies pie diskusijām, būt vai nebūt nacionālajai koncertzālei vai varam to atļauties, un vēl aizvien nespējam vienoties par labāko atrašanās vietu, kaimiņi, lietuvieši, jau noteikuši provizorisko savas Nacionālās koncertzāles atklāšanas laiku un šobrīd rit pēdējās arhitektu ideju konkursa dienas.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd