Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai Rīga ir graustu lielpilsēta?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Autoriem pieaugs nodokļu slogs»

Kultūršoks: «Vai pandēmijas dēļ kultūras notikumi kļūs par luksusa preci?»

70 eiro par pirmizrādi. Vai kultūra kļūst par luksusa preci?

Jaunais Rīgas teātris atcēlis biļešu atlaižu programmu, Dailes teātrī maksa uz atsevišķām pirmizrādēm sasniedz pat 70 eiro, savukārt neatkarīgo producentu rīkoto pasākumu biļešu cenas dažviet augušas par 15–20%. Kultūras pasākumu apmeklētāji spriež, ka augstās cenas padarīs kultūru pieejamu tikai šauram, elitāram skatītāju lokam. Tikmēr iestāžu vadītāji norāda – cenu kāpums ir neizbēgams.

ĪSUMĀ:

  • Kultūras pasākumu apmeklētāja: Pienāks brīdis, kad zālē sēdēs tikai naudasmaisi.
  • Dailes teātrī izrādes “Smiļģis” pirmizrādes biļešu cena – līdz 70 eiro.
  • Žagars: Ir cilvēki, kas ir gatavi maksāt tieši par to, lai būtu klāt pirmizrādē.
  • Žagars: Kopējais cenu kāpums nav lielāks par 15-20%.
  • Latvijas iedzīvotāji uz vienu ģimenes locekli kultūras notikumiem gadā tērē 40 eiro.
  • Nemainīgas biļešu cenas saglabājis Liepājas teātris, “Lielais dzintars”, LNOB.
  • Cenu atlaižu līmenis samazināts “Gorā”. Valmieras teātrī atceltas atsevišķas atlaides. Pavisam no atlaidēm atteicies JRT.
  • Nacionālajā teātrī biļešu maksa par 10-20% palielināta visiem jauniestudējumiem.
  • Arī neatkarīgie kultūras pasākumu rīkotāji uz pandēmijas laiku paaugstinājuši biļešu cenas.
  • “Hanzas perona” vadītāja: Covid-19 ietekmē attīstās ekskluzīvais segments.
  • Dailes un Nacionālais teātris neapsver iespēju pēc pandēmijas cenas pazemināt.
  • Pētniece: Maksātspējīgāka auditorija pieprasīs arī cita tipa produktu.
  • Kultūras ministrija uzskata, ka biļešu cenu pieaugums ir atbilstošs situācijai.

70 eiro par pirmizrādi

Kopš teātru durvis uz izrāžu zālēm ar krietni izretinātām rindām atkal ir atvērtas skatītājiem, augušas arī kultūras notikumu biļešu cenas – novērojuši bieži teātra viesi, latviešu disidentes Lidijas Lasmanes-Doroņinas radinieki Iveta un Reinis Lasmaņi. Abi strādājošie rīdzinieki teātra pārdzīvojamam ļaujas vienu vai divas reizes mēnesī. Visbiežāk Dailes teātrī.

“Vasarā, jūnijā, es sāku vērot, ka varētu aiziet, jo teātris sāka strādāt, izrādes arī vasarā sāka piedāvāt. Bet tās cenas bija augstas, līdz ar to mēs nevarējām aiziet, jo tā cena nebija adekvāta tieši priekš mūsu budžeta,” stāstīja kultūras notikumu apmeklētāja Iveta Lasmane.

Cenu lēcienu pamanījuši arī citi kultūras notikumu regulārie apmeklētāji. Piemēram, biļetes uz novembrī gaidāmo Māras Zālītes jaunākās lugas iestudējuma “Smiļģis” pirmizrādi Dailes teātrī maksā no 50 līdz 70 eiro.

“Es atteicos un negāju tad, kad Dailes teātris sezonu nebeidza, bet atsāka kafejnīcas dārzā. Un tur es negāju, pirmkārt, jo tur vajadzēja iet tikai diviem obligāti, vienam biļetes nepārdeva, otrkārt, tā cena bija tuvu pie 100 eiro, tas nav adekvāti, arī tādai kafejnīcas mākslai,” norādīja kultūras notikumu apmeklētāja Maija Dance. “Man kā pensionētai televīzijas režisorei ar 43 gadu darba stāžu, manai pensijai tās nav adekvātas cenas. Tas ir fakts.

Bet teātrus es nevainoju, nekādā gadījumā, es tur vainoju valdības politiku, es to uzskatu par noziedzīgu politiku, jo tā domā tikai par biznesmeņiem, un man ir bailes, ka pienāks tāds brīdis, kad zālē sēdēs tikai ''naudasmaisi''.”

Uz izrādēm ies tikai tie, kas varēs atļauties, un māksla kļūs nepieejama citiem, norādīja kultūras notikumu apmeklētāja Una Griškeviča: “Es paskatījos, ka uz “Smiļģa” pirmizrādi biļete maksā 70 eiro. Un jautājums, cik cilvēki var atļauties par šādu cenu biļeti nopirkt.”

Juris Žagars

Dailes teātrī biļešu sadārdzinājumu skaidro gan ar to, ka iestudējumi jāspēlē pustukšā zālē, gan arī ar to, ka iepriekš biļešu maksa bijusi kritiski zema.

Dailes teātra direktors Juris Žagars stāstīja: “Ir cilvēku kategorija, kas ir gatavi maksāt lielāku naudu tieši par to, ka viņu klātbūtne ir pirmizrādē.

Ja viņi gatavi par to maksāt, tad lai viņi maksā.

Ja kādam tas nav svarīgi, viņš var tūlīt, nākamajā dienā, nopirkt jau par citu cenu biļeti.”

Žagars norādīja, ka uz izrādes “Smiļģis” pirmizrādi tiek tirgotas tikai 100 biļetes. Tikmēr projekta kopīgās izmaksas bijušas ap 100 tūkstošiem eiro.

“Izrādei tomēr ir kaut kādiem zināmiem ieņēmumiem jābūt, ņemot vērā, ka tā ir simtgades pirmizrāde un ka tomēr diezgan daudz būs viesu, mēs varam pārdot tikai 100 biļetes, un mums tomēr kaut kas ir jāatpelna,” skaidroja Dailes teātra direktors.

Viņš gan uzsvēra, ko teātra biļešu kopējais cenu kāpums nav lielāks par 15–20%.

“Mēs esam pacēluši minimālo cenu no 7 eiro uz 10 eiro, mēs neskaitām pieci eiro sēdvietas, kas kādreiz bija, kas bija tā saucamās atklapītes vai papildvietas, to mums vienkārši nav. Mēs viņas nevaram izmantot, un tāpēc tas cenu kāpums arī kā minimālā cena nav tik liela. Turklāt pirmajā pārdošanas dienā pilnīgi visi var dabūt atlaidi 10%. Tātad faktiski reālais cenu kāpums ir tikai 5%, ja tu pērc tajā pirmajā dienā,” norādīja Žagars.

Viņaprāt, šis kopīgais cenu kāpums dotajā situācijā ir adekvāts.

Turklāt, ja teātris nebūtu saņēmis valsts finansējumu Covid-19 krīzes seku mazināšanai, cenu kāpums būtu bijis lielāks, atzīmēja Žagars.

Elitārā māksla – nākotnes risks vai šodienas patiesība?

Pieminot operdziedātājas Elīnas Garančas gada nogalē plānoto koncertu Latvijas Nacionālajā operā un baletā, uz kuru dārgākās biļetes maksā 220 eiro un tomēr visas jau tikušas izpirktas, kultūras notikumu apmeklētāja Una Griškeviča atzīmēja, ka pastāv risks, ka māksla kļūs elitāra. Viņa arī sprieda: “Varbūt, ka pasākumu rīkotāji mūs radina pie Eiropas cenām lēnā garā. Jo zinu, ka biļetes uz Elīnas [Garančas], Karela Marka Šišona, orķestra un vēl dažus solistu koncertu Austrijas klosterī maksāja ap 130 eiro. Bet tas mums likās “okei”. Veronas arēnā “Aīdas” izrāde mums arī bija 110, Bočelli Toskānā 120. Bet tur, es gribētu teikt, maksāju arī par to visu kompleksu – atmosfēru, par to vietu, par to, ka tur pirms un pēc ir pieejamas visādas izklaides. Klosterī var iedzert glāzi vīna, var parunāt ar klostera tēviem, iznāk Elīna sasveicināties ar klausītājiem, mums, šeit, operā, diez vai viņa tā nāks operas priekšā pagrozīties, pateikt – labvakar, mīļie, paldies, ka atnācāt.”

Apgalvojums par iespējamību pandēmijas apstākļos kultūrai kļūt elitārai pavasarī izskanēja arī “100g kultūras diskusijā”.

Toreiz filozofs Artis Svece, komentējot iespējamo pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari, norādīja:

“Pesimistiskā versija, ka ar kultūru un izglītību varētu notikt kaut kas līdzīgs, kas notika ar medijiem – kā tehnoloģijas mainīja medijus.

Mums ir milzīgs blāķis ar saturu, kas pieejams par velti, otrs – ir šaura elite, ja tā ir globāla, tad plašāka, ja Latvijā, tad nožēlojami maza, kura ir gatava par kaut ko maksāt.”

2018. gadā Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs Dailes teātra uzdevumā pētīja teātra patēriņa paradumus, apmeklējuma biežumu un motivāciju. Pārskatā pētnieki atsaukušies arī uz Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu un portretē visbiežāko profesionālo teātru apmeklētāju. Proti, tie ir cilvēki ar augstāko izglītību (54% no tiem ir apmeklējuši teātri vismaz reizi gadā), tie, kuru ienākumi pārsniedz 600 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī (51%), sievietes (39%), kā arī 35–44 gadus vecie (39%).

Anda Laķe

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) prorektore zinātniskajā darbā un LKA Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe uzsvēra: “Ja tādu lielo statistiku skatāmies, tad Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati ir tādi, ka Latvijas iedzīvotāji vidēji, ja mēs kopumā domājam šos mūsu 1,7 miljonus apmēram, tērē uz vienu ģimenes locekli gadā apmēram 40 eiro kultūras notikumiem vispār. Tā ir ļoti maza summa, tas nav ne mēnesis, ne pusgads, tas ir gadā.

Bet, protams, ka šeit mēs runājam par Latvijas iedzīvotājiem kopumā, un mēs labi zinām, ka ir tikai neliela Latvijas iedzīvotāju daļa, kas ir kultūras produktu patērētāji, lietotāji."

Dažādas pieejas biļešu cenu politikā

Biļešu cenu status quo izdevies nosargāt Liepājas teātrī un Valmieras teātrī, tiesa, Valmierā ir atceltas atsevišķas atlaides. Nemainīgas biļešu cenas saglabājusi Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”, Nacionālā opera un balets un Latgales vēstniecība “Gors”, kas nedaudz samazinājusi cenu atlaižu līmeni. Taču pavisam no biļešu atlaižu programmas uz pandēmijas laiku atteicies Jaunais Rīgas teātris.

Kā skaidroja Jaunā Rīgas teātra pārstāve Inga Liepiņa, kamēr pastāv pulcēšanās ierobežojumu, teātris lēmis atcelt visas atlaides – skolotājiem, pensionāriem, studentiem un skolēniem.

“Droši vien, ka tas nedod un neatrisina visas mūsu problēmas šobrīd, bet kaut kādus papildu ieņēmumus tas dod. Un mēs arī esam parēķinājuši, ka vidējā biļešu cena bija 22 eiro iepriekšējā sezonā, tad pie šīs cenu politikas tā varētu būt 24 eiro vidējā cena, līdz ar to uz vienu biļeti tas kāpums it kā nav liels, bet, protams, kopā skatoties, tas kaut kādu ieguvumu mums nedaudz dod finansiāli. Tas mums ļauj vispār spēlēt izrādes,” norādīja Liepiņa.

Latvijas Nacionālajā teātrī biļešu maksa par 10–20% palielināta visiem jauniestudējumiem. Ieguvums no tā teātrim neesot liels, bet ir. Pēdējās dienās strauji samazinās biļešu pircēju aktivitāte, turklāt teātrim drīz būs jāsāk dzīvot no rezervēm.

Teātra aktieris Ģirts Jakovļevs atklāja, ka uz šobrīd notiekošo raugās mierīgi: “Mēs jau tagad spēlējam tās neatdotās, kas ir pirktas martā, aprīlī, maijā, tad, kad aiztaisīja visu to operu ciet.” Komentējot, kāda aktieriem šobrīd ir darba slodze, Jakovļevs atzīmēja: “Kā kuram, daudzas izrādes jau neiet, aktieriem vienīgi mazāks mēneša ienākums, jo tad, kad viss gāja normāli, tur bija citi aprēķini, bet es esmu priecīgs. Man pietiek.”

Biļešu maksas paisums ir arī privātajā sektorā, arī neatkarīgie kultūras pasākumu rīkotāji uz pandēmijas laiku ir paaugstinājuši biļešu cenas.

Kā skaidroja kultūrtelpas “Hanzas perons” vadītāja Ieva Irbina, cenu kāpums ir neizbēgams divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, dārgāks kļuvis pats produkts – augušas producēšanas izmaksas. Otrkārt, pulcēšanās ierobežojumu dēļ samazināta kultūrvietu kapacitāte.

“Ja mums šobrīd ir nosacīti ir atļauti 1000 cilvēki iekštelpās, tad patiesībā reti kura iekštelpa var uzņemt šos 1000 cilvēkus, kā rezultātā mēs runājam arī “Hanzas perona” kontekstā – mēs maksimāli šobrīd uzņemam 500 cilvēkus no kopējās kapacitātes, ko mēs būtu varējuši šādos apstākļos uzņemt, mēs šobrīd runājam par ceturto daļu, 25%,” norādīja Irbina, uzsverot, ka “Hanzas perona” vadība cenšas nodrošināt, lai biļešu cenas nepieaugtu vairāk nekā par 10–15%.

“Bet, kas attīstās šobrīd, attīstās tieši ekskluzīvais segments, kur ir pierādījies, ka ir cilvēki, kas ir gatavi nākt uz pasākumiem, kuriem ir ievērojami mazāks cilvēku skaits nekā 500, un viņi ir gatavi par to piemaksāt.

Tā ir Covid-19 ietekme, ka ir radies šāds segments,” atzīmēja Irbina. “Kas kādreiz bija tādos lielos pasākumos, mēs viņu saucām – VIP, bija VIP zonas, kurās mēs maksājam ievērojami vairāk, baudījām šo augstāko servisu mazākā cilvēku skaitā, un, tā sacīt, nespiedāmies kopā. Tagad faktiski šis VIP segments, kurš bija kādreiz daļa no lielā pasākuma, kļuvis par atsevišķu pasākumu, tā varētu to teikt.”

Ieva Irbina

Vai pēc pandēmijas cenas atgriezīsies iepriekšējā līmenī?

Pēc ierobežojumu atcelšanas un dzīves normalizēšanās privāto rīkotāju kultūras pasākumu biļešu maksa varētu atgriezties iepriekšējā līmenī. Taču gan Nacionālais, gan Dailes teātris šādu iespēju pagaidām neapsver.

“Nu nevar būt tā, ka teātra biļete maksā lētāk nekā kinobiļete, tā tomēr nevar būt, tas nav loģiski, un tas nav pamatoti. Tāds teātris nevar būt rentabls,” norādīja Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Jautājums ir, vai teātru līdzšinējā auditorija saglabāsies un vai tai būs pieejams to interesējošais produkts, skaidroja LKA prorektore zinātniskajā darbā un LKA Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe. Viņa norādīja, ka pirms diviem gadiem pēc teātra pasūtījuma jau veikta Dailes teātra apmeklētāju aptauja, lai noskaidrotu, vai skatītāji būtu gatavi par biļetēm maksāt vairāk.

“Tad mums, starp citu, paradoksāli 70% no apmeklētājiem norādīja, ka viņi būtu gatavi tērēt par šo produktu arī vairāk, tātad teorētiski, ja mēs uzticamies šiem datiem, tad ir viena daļa no tās esošās auditorijas segmenta, kas teorētiski būtu uz kaut kādu nelielu kāpumu gatavi.

Tiesa, tikai 9% no šiem Dailes teātra apmeklētājiem norādīja, ka viņi būtu gatavi maksāt vairāk par 50 eiro.

Tātad tā ir elitārā apmeklētāju daļa, kas būtu gatavi uz šīm cenu izmaiņu piruetēm atsaukties un pirkt arī par dārgāku cenu,” atklāja Laķe.

Vai un kādas sekas var radīt biļešu cenu kāpums par 15–20% un vai tas var ietekmēt arī kultūras patēriņa rādītājus – pagaidām esot pāragri spriest – sacīja Anda Laķe.

“20–15% tas varētu būt pie nosacījuma, ka ienāk, iespējams, jauna auditorija, maksātspējīgāka, bet tad tas nozīmē arī cita tipa produktu.

Mēs nevaram gaidīt, ka mums nāks jauna auditorija, kas maksās vairāk par produktu, un piedāvāt tāda paša tipa produktu, kāds bija līdzšinējā praksē,” vērtēja Laķe.

Laķe skaidroja, ka šobrīd notiek kultūras patēriņa aptauja, lai noskaidrotu, kā tas šogad ietekmēts. “Nav jābūt īpaši ar datiem apbruņotam, lai jau tagad varētu prognozēt, ka patēriņš būs samazinājies, protams, uz kopējā patēriņa krituma fona, un tur ir gan piedāvājuma ierobežojums, gan vispār apmeklējuma ierobežojums,” uzsvēra Laķe.

Kultūras ministrija uzskata, ka biļešu cenu pieaugums ir atbilstošs konkrētajai situācijai. Ministrija izveidojusi kompensācijas mehānismu – investējot valdības papildu piešķirto finansējumu Covid-19 ietekmes mazināšanai kultūras sektorā, sniedzot atbalstu jaunu kultūras piedāvājuma izveidē, kā arī ar jaunu Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu, paplašinot digitālo piekļuvi kultūras pakalpojumiem. Programmā tika izvērtēti 144 projekti, un atbalsts 200 000 eiro apmērā piešķirts 26 projektiem, kuri visi patērētājiem būs pieejami bez maksas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti