Latvijas Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa, kura uzaugusi Liepājas teātra kulisēs un kopš mazotnes bijusi klāt tēva – režisora Valda Lūriņa – izrāžu mēģinājumos, atgriezusies dzimtās pilsētas teātrī kā režisore. Viņa iestudējusi krievu klasiku – Antona Čehova lugu “Ķiršu dārzs”.
Autora ziņas
Šopēcpusdien Cēsu pilī atklāta aizraujoša multimediāla izstāde par viduslaiku celtnes vēsturi. Muzeja apmeklētājs, uzkāpjot pils rietumu torņa trešajā stāvā, nokļūs telpā, kuras grīdu, sienas un griestus klāj audiovizuālas projekcijas, kas mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un ikdienas ritmu.
Īstu kultūršoku raisījuši pagājušajā nedēļā pēc izrādes un izrādes laikā uzņemtie zviedru laikmetīgā cirka mākslinieku kailfoto, viedokļu paudējus sašķeļot divās pretējās nometnēs. Vieni uzskata – kailums cirka arēnā ir šīs skatuves zaimošana un taujā, vai tā ir Rīgas cirka jaunā ēra, savukārt citi domā – beidzot arī mūs sasniegusi māksla, ko pasaulē pazīst jau gadiem.
Turpinot apzināt sabiedrisko mediju kultūras balvai “Kilograms kultūras” pateiktās kultūrvietas, pievēršamies neparastai mākslas galerijai, kuras idejas autori ir pārliecināti – tai šobrīd pasaulē nav konkurentu. Runa ir par brīvdabas gleznu galeriju vēsturiskajā Caurumkrogā Kocēnu novadā, kur zem klajas debess skatāmi novadnieka Jāņa Staņislava Rozes, rakstura dēļ saukta arī par “trako Rozi”, darbi. Viņš savulaik portretējis Krišjāni Valdemāru, un rets bijis turīgo rīdzinieku nams, kurā neatrastos šī mākslinieka darbi.
“Mani visu laiku interesējušas nacionāli un sociāli politiskās tēmas. Jebkurai varai pasaulē gan negribas, ka tā tiek kritizēta – un kur nu vēl padomju varai. Tāpēc daudzas manas dziesmas neraidīja ne radio, ne televīzijā,” tā kādā nesenā intervijā jubilejas priekšvakarā teicis mūziķis un leģendārās grupas “Līvi” izveidotājs Juris Pavītols.
Esam atsākuši apzināt kultūrvietas, un likumsakarīgi – sākam ar vietu, kas atrodas salīdzinoši netālu no autobusu pieturas “Šķieneri”, kas februārī “Kilograms kultūras” ceremonijā ieguva zelta atsvariņu. Šoreiz ceļojām uz Lizuma pagasta Kalaņģiem – skolotāja, rakstnieka un Hansa Kristiana Andersena pasaku tulkotāja Apsīšu Jēkaba dzimtajām mājām.
Sasniegts kritiskais punkts kultūras nozarē – vairs nav resursu, ko taupības vārdā varētu noīsināt, lai cilvēkiem varētu samaksāt cieņpilnu atalgojumu, un, ja valdība turpinās koncentrēties tikai uz atsevišķām jomām, var nākties pieņemt ļoti sāpīgus lēmumus – piemēram, pat slēgt kādu teātri. Tā uzskata Kultūras ministrija, kas līdz maija beigām izstrādās kultūras jomā nodarbināto vidējā atalgojuma pieauguma grafiku.
Ar klasiskās mūzikas granda, baletu “Gulbju ezers” un “Riekstkodis” idejiskā tēva Pētera Čaikovska virtuālo dalību, līdz šim vērienīgāko un viskuplāk apmeklētāko koncertu grupas vēsturē, klasiskās mūzikas huligāni “Dagamba” piektdien sola noraut jumtu “Arēnai Rīga”.
Pirms mēneša valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” ar vienu no Jozefa Haidna čellkoncertiem debitēja Eiropas kultūras citadelē – Ķelnes filharmonijā, taču sestdien tepat, pašu mājās, kopā ar senu Latvijas mūziķu draugu, Lielās Mūzikas balvas laureātu, kaislīgo mocartistu – somu komponistu Juhu Kangasu un daudzsološo igauņu jaunākās paaudzes čellistu Teodoru Sinku atskaņos citu Haidna čellkoncertu.
Uzzināt, par ko interesējas, domā un kas rūp jaunajiem fotomāksliniekiem, kuri vēl ir tikai savas radošās karjeras sākumā, apskatīt viņu eksperimentus un, ļoti iespējams, atklāt kādu nākotnes mākslas superzvaigzni līdz pat jūnija beigām dažādās norises vietās ne tikai Latvijā varēs Rīgas Fotogrāfijas biennāles starpgadu programmā, kas ar divām izstādēm startē ceturtdien.
Klasicisma un romantisma, kā arī historisma un reālisma periods Latvijas mākslā aprakstīts “Latvijas mākslas vēstures” III sējuma divās grāmatās, kas aptver laiku no 1780. līdz 1890. gadam. Liepājas pilsētas teātris 20. gadsimta fotogrāfijās, 18. un 19. gadsimta mēbeļu un rotu dizains, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas projekts, Nacionālās operas tapšanas vēsture, līdz šim nepublicēti fotoattēli un darbs, par ko arhitekts Reinholds Šmēlings saņēma zelta medaļu un stipendiju studijām Itālijā – tas viss apkopots divās grāmatās, kam nupat nosvinēti atvēršanas svētki.
Pašlaik Rīgā apskatāmas divas pilnīgi atšķirīgas izstādes - vienu veidojis nebijis mākslinieku duets Brigita Zelča-Aispure un Kristaps Grundšteins, kas izstādē “Vietu vairāk nav” apspēlē ideju, ka pasaule ir ārkārtīgi pārblīvēta. Izstāde izstāžu zālē “Arsenāls” asprātīgi sasaucas arī ar tās gaidāmo rekonstrukciju. Savukārt ienirt krāsainā dzīves karnevāla sajūtu pasaulē aicina Kristīne Luīze Avotiņa. Viņas darbi ērti iekārtojušies “Swedbank” centrālajā ēkā.
Lai apturētu izstāžu zāles “Arsenāls” bojāeju, nekavējoties jāveic rekonstrukcijas un remonta darbi – teikts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājaslapā. Pēdējie rekonstrukcijas darbi teju 200 gadus senajā būvē, kas pirms dažiem gadiem atzīta par graustu, notikuši pirms 30 gadiem, un atjaunošanas plāniem līdz šim treknu svītru pārvilkušas finanšu krīzes. Šobrīd rit izstāžu zāles projektēšanas darbi, un vasarā solīts sākt pirmos būvdarbus.
Latvijā uz savu pirmo koncertu mūsu pusē ieradies Gvinejas koras virtuozs Sekū Kojate. Viņš šim 13. gadsimtā izgudrotajam unikālajam afrikāņu daudzstīgu instrumentam radījis elektrisko versiju. Mūziķis pielīdzināts leģendārajam Džimijam Hendriksam, un viņa meistarību apliecina arī vairākas balvas un nominācijas, tostarp “Global Music Awards” zelta medaļa par 2015. gadā izdoto albumu “Sabaru”.
Ja mūziķis ar savu daiļradi var iedvesmot klausītājus radīt mākslu, tad tā ir augstākā saskarsme, uzskata komponists un pianists Oulavūrs Arnaldss. Viņš nāk no nelielās Islandes un sākumā spēlējis panku grupās, bet tagad rada mūziku, kuras centrā ir klavieres. Otrdien, 19.februārī, Ventspilī izskanēja viņa koncerts, un Latvijas Televīzijai izdevās satikt mūziķi ;irms uzstāšanās.
Dienasgaismu ieraudzījusi grāmata par izciliem Latvijas aktieriem – gan pagātnes, gan mūsdienu izcilībām. Svarīgi, ka pirmo reizi tieši šajā grāmatā pēc būtības analizēti 20. gadsimta 40. un 50. gadi Latvijas teātrī – līdz šim tas nav darīts nevienā Latvijā izdotā latviešu teātra vēstures grāmatā, uzsver idejas autore teātra kritiķe Silvija Radzobe.
Kultūra stagnēs, ja nerisināsim lielo kultūras būvju – Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja un Nacionālās koncertzāles jautājumu. Tā šodien īsi pirms jaunās valdības pirmās kopā sanākšanas teica kultūras ministre Dace Melbārde (“Nacionālā Apvienība”). Nākamajā darba termiņā ministre revolūciju nesola un uzskata, ka jāturpina iesāktie darbi.