No 12. maija Latvijā vienkopus gan ārtelpās, gan iekštelpās ļauts pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēkiem, drīkst notikt arī nelieli kultūras pasākumi. Kultūras nozares pārstāvji norāda – mazajiem pasākumiem ir emocionāla, nevis finansiāla vērtība. Kā šie atvieglojumi ietekmē un vai ko maina kultūras jomā, skaidro LTV raidījums “Kultūršoks”.
Autora ziņas
15. maijā tiešsaistes platformā “Zoom” pirmizrādi piedzīvo apvienības “PERFOrācija” izrāde bērniem “Vol.1 Antiņš”. Tā veidota kā dzīva saruna ar mazajiem teātra vērotājiem par šo laiku un vērtībām un jaunā formā izstāsta Raiņa lugu “Zelta zirgs”. Kā vēsta izrādes pieteikums, aktieri kopā ar bērniem ļausies Antiņa sapņu ideālajai pasaulei, un apgūs veidus, kā, atrodoties četrās sienās, ar apkārt esošajiem priekšmetiem pašiem būvēt savu sapņu pasauli.
Ļaujoties eksperimentiem, jaunajiem apstākļiem pielāgojas ne tikai teātri, koncertvietas un mākslinieki, bet arī to darbu profesionālie vērtētāji – kritiķi. Teātra vietnes Kroders.lv paspārnē darbību sācis virtuālais “Kritiķu klubs” jeb ''KuKū''. Eksperimenta autores ir četras draudzenes, teātra kritiķes, nesen aizsaulē aizgājušās Silvijas Radzobes audzēknes.
13. maijs ir rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma dzimšanas diena. Un kopš 2013. gada šajā dienā Ikšķiles novada pašvaldība pasniedz Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā. Iepriekšējo gadu laureātiem, kuru vidū ir arī Jānis Rokpelnis, Inga Ābele, Nora Ikstena un Knuts Skujenieks, tagad pievienojies kinokritiķis un kinozinātnieks Viktors Freibergs. Viņam balva pasniegta pieticīgā, bet tādēļ ne mazāk svinīgā ceremonijā, ievērojot visus drošības un pulcēšanās noteikumus.
No 11. maija Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) notiek atvērto durvju dienu attālinātās konsultācijas, lai pavisam drošā veidā topošajiem mākslas studentiem atbildētu uz visiem neskaidrajiem jautājumiem par studiju procesu un uzņemšanu. Tiešsaistē šogad paredzēta arī akadēmijas diplomandu izstāde. Gan studenti, gan mācībspēki tajā saskata arī būtiskus ieguvumus.
Savā mūžā vērienīgākajai – 70. jubilejas izstādei gatavojas tēlnieks Pauls Jaunzems, kurš pēdējo personālizstādi piedzīvoja pirms 12 gadiem. Kaut arī daudzas kultūrvietas Latvijā jau otro mēnesi atrodas dīkstāvē, Paula Jaunzema akmens skulptūru parkā Vakarbuļļos darbs nav rimies – top jauni darbi, bet jau gatavos ik dienu, ievērojot visus piesardzības noteikumus, aplūko vairāki desmiti cilvēku.
Dailes teātris atlaiž četrus štata aktierus un vienlaikus plāno trupu papildināt ar Valmieras Drāmas teātra vadošajiem spēlmaņiem. Izskan arī viedokļi, ka jaunā Dailes teātra vadība krīzes laiku izmanto, lai pieņemtu nepopulārus lēmumus. Teātra direktors Juris Žagars uzsver, ka krīze tikai paātrinājusi jau iepriekš plānotas korekcijas un vienlaikus atzīst – ja situācija ieilgs un netiks atrisināts jautājums, kā valsts kapitālsabiedrības darbiniekus var palaist dīkstāvē uz dīkstāves pabalstiem, tad vienā brīdī būs jādomā arī par radikālākiem risinājumiem.
Nevarētu teikt, ka šis ir īpaši radošs laiks, drīzāk brīdis, kad ''uzpilda bāku''. Tik filozofiski ārkārtējās situācijas laiku raksturo dziesminieks un komponists Kārlis Kazāks. Viņš kopā ar saviem uzticamajiem ceļabiedriem – ģitāru un motociklu – gaida brīdi, kad varēs doties pie cilvēkiem, un lolo arī jaunas idejas televīzijas lauciņā.
Interesentiem iespējams apmeklēt Imanta Ziedoņa muzeju “Dzirnakmeņi” attālināti. “E-Dzirnakmeņu” tūrē “Ziedoņa mājas stāsti” apkopotas dzejniekam Imantam Ziedonim un viņa sievai, aktrisei Ausmai Kantānei būtiskās vērtības, ko pauž abu kopīgi celtā un iekārtotā vasaras māja, tās interjers un tajā esošie priekšmeti, medijus informē muzeja pārstāvji.
Pirms gada Rīgas cirka Ziloņu stallī neatkarīgā teātra trupa “Kvadrifrons” radīja mūzikas teātra izrādi “Zvēri ir nemierīgi”. Tā rosināja domāt par vairākām arī Latvijas politiskajā un mākslas vēsturē aktuālām tēmām, un patlaban pabeigts darbs pie izglītojoša izrādes “pēcvārda”. Radīts mācību materiāls vidusskolēniem, kas digitāli būs pieejams literatūras, vēstures un kulturoloģijas stundām.
Jaunā Rīgas teātra pārbūvei konkursā noskaidrots jauns būvnieks, bet Lielās ģildes atjaunošanas projekta iepirkumā saņemti septiņi piedāvājumi. Ārkārtējā situācija nav ietekmējusi rosību nacionālās nozīmes ēku būvlaukumos. Pirms ieiešanas būvlaukumā darbiniekiem tiek izmērīta temperatūra, viņiem jāsniedz apliecinājums par veselības stāvokli, un darbi organizēti tā, lai vienkopus celtnieki nedrūzmētos kuplā skaitā.
Ārkārtējās situācijas skartie un dīkstāvē bez ienākumiem palikušie pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumu darbinieki varēs saņemt dīkstāves pabalstus – tā 31. martā lēmusi valdība. Tas nozīmē, ka īslaicīgu atbalstu saņems arī kultūras jomā strādājošie un brīvmākslinieki. Taču radošo cilvēku vidū uztraukumu rada valdības izvirzītie kritēriji, ka, lai pretendētu uz pabalstu, ārkārtējās situācijās laikā ieņēmumu nedrīkst būt vispār – tai skaitā AKKA/LAA un LaIPA administrēto autoratlīdzību par jau esošu autordarbu publisku izmantošanu.
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tiks pārcelti uz nākamā gada vasaru, otrdien paziņoja izglītības un zinātnes ministre, svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija). Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa precizēja, ka tie paredzēti 2021. gada 5. - 11. jūlijā.
Ja nebūs valsts atbalsta, trīs ceturtdaļas pasākumu nozares uzņēmumu atlaidīs 70% darbinieku. Šādu viedokli pauž Latvijas Pasākumu producentu asociācija. Pašnodarbināto un mikrouzņēmuma režīmā darbs ir pilnībā apturēts. Raidījums “Kultūršoks” turpina skaidrot ārkārtējās situācijas radītās sekas kultūras jomā, šoreiz – par nevalstiskajām kultūras organizācijām un brīvmāksliniekiem. Valdība izstrādājusi kritērijus visu nozaru uzņēmumu atbalstam, taču par atbalstu pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem vēl tiks lemts. Tikmēr paši mākslinieki pārliecināti – 14. aprīlī ierastā dzīve neatsāksies.
No 13. marta līdz 14. aprīlim pilnībā apturēta vairāk nekā 1600 publisko pasākumu norise. Apmeklētājiem slēgti teātri, izstāžu zāles, muzeji, un atsevišķas institūcijas izsludinājušas darbinieku dīkstāvi. LTV raidījums “Kultūršoks” skaidro, kādas ir ārkārtējās situācijas sekas un to novēršanas plāns valsts lielākajās kultūras iestādēs.
Marta pirmajā pusē aprit 10 gadi, kopš pie lasītājiem nonāca pirmā, apgāda “Zvaigzne ABC” izdotā, elektroniskā grāmata latviešu valodā. Šajā laikā ievērojami audzis ne vien izdoto e-grāmatu skaits, bet arī to lasītāju loks, un pirms vairāk nekā gada Latvijā sāka darboties arī e-bibliotēka. Tajā tiešsaistē vienu grāmatu vienlaikus var lasīt pat visi seštūkstoš bibliotēkas lietotāji.
Mazajā ģildē 8. martā grupas “Latvian Voices” dziedātājas izdziedājušas stāstu par sievieti latviešu folklorā un pasaules mūzikā. Koncerta programmā gan sieviešu radīti darbi, gan mūzika, kas veltīta leģendārām sievietēm. Koncerts bija īpašs ar to, ka izskanēja bez mikrofoniem, galveno lomu uzticot sievietes balsij. 8. marta koncerts varētu kļūt par jaunu tradīciju grupas vēsturē, atklāj “Latvian Voices”.
Tieši pirms 10 gadiem Arturs Skutelis sevi pieteica uz pašmāju hiphopa skatuves. Pirmo desmitgadi mūzikā viņš 6. martā svinēs ar lielkoncertu koncertzālē “Palladium”. Tur uzstāsies arī viņa kolēģi, kuri Arturu uzskata par iedvesmotāju, bet viņa daiļradi – par repu intelektuāļiem.
Lai turpmāk, piemēram, vārds “joga” neasociētos tikai ar vingrošanu un būtu iespēja izzināt šī termina sākotnējo nozīmi, starptautiskā projektā top jogas, ājurvēdas un Indijas mūzikas terminu tiešsaistes vārdnīca trīs valodās. Latvijas Universitātes (LU) profesors, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels atzīmē, ka šim projektam esot potenciāls mūs izglītot un savā ziņā varbūt satuvināt vairāk ar vienu no lielajiem kultūras centriem, kas ir Dienvidāzija, Indija.
Trīs divdesmitgadnieki, kuri meklē savu vietu mūsdienu pasaulē, nododoties dažāda veida klejojumiem. Tie ir režisora Matīsa Kažas dokumentālās filmas “Klejotāji” galvenie varoņi – Tomass, Taņa un Valters – vienaudži, kuru stāstus režisors savijis vienā portretējumā. Filma “Klejotāji” pirmizrādi piedzīvos 5. martā.
Apgūt zīmju valodas pamatus, iemācīties salabot krūšturi, uzzināt, kā un kad Latvijas sievietes kļuva politiski aktīvas, noskatīties sieviešu veidotu kino un izdejoties pie sieviešu izpildītas un komponētas mūzikas – to visu marta pirmajā nedēļā sola festivāls “LadyFest Riga”.
Februāra izskaņā piedzīvot īstu Deju svētku atmosfēru, novērtēt Rīgas tautas deju kolektīvu sniegumu, uzzināt, kādas ir dejotāju vismīlētākās dejas un kā rit darbs starp Dziesmu un deju svētkiem, varēja kultūras pilī “Ziemeļblāzma”. Tur – skatēs – 33 galvaspilsētas deju kolektīvi žūrijai un skatītājiem rādīja savu meistarību.
Trīs dienas Rīgā, Ķīpsalas izstāžu hallē, iespējams satikt rakstniekus, pieredzēt jaunu grāmatu atvēršanas svētkus un nopirkt vai iemainīt jaunu lasāmvielu. Tas viss pateicoties “Latvijas Grāmatu izstādei” – ikgadējiem grāmatniecības ražas svētkiem.
Pulcējot 700 dalībnieku no 12 valstīm Jaunmārupē – Mārupes Mūzikas un mākslas skolā, 27. februārī sākta jauna tradīcija – starptautisko jauno izpildītāju konkursu saimei pievienots jauns konkurss. Tā nosaukums ir “Wind Stars”, un tas trīs dienu garumā meklēs jaunos pūšaminstrumentu spēles talantus. Konkursa rīkotāji par konkursu saka tā – tik vērienīgs pūšaminstrumentu izpildītāju konkurss Latvijā ir kas nebijis.
25. februārī aizvadīta augstākā valsts apbalvojuma mūzikā svinīgā ceremonija un sadalītas Lielās mūzikas balvas. Laureāti priekā par balvu saņemšanu jau domā par tālāk darāmo, bet tikmēr žūrijas pārstāvji pēc ceremonijas norāda, ka šogad Lielā mūzikas balva parāda muzikālās dzīves attīstības tendences.
Durvis ver divu jaunu latviešu mākslinieku otrās personālizstādes. Viena galerijā “Look!” pēc paša mākslinieka Ērika Caunes teiktā esot izstāde atslodzei, kurā klasiskajā mākslas valodā skatāmi daži piemēri no Ērika memju jeb interneta joku kolekcijas. Otra personālizstāde mākslas telpā “Aminori” ir Londonā studējošā mākslinieka Jegora Buimistera debija glezniecībā.
Pirmajai lielajai koncertu tūrei pošas latviešu alternatīvā pop/rock grupa “Sudden Lights”. Interesanti, ka pirmā tūre notiek astoņus gadus pēc apvienības izveidošanas, divu albumu klajā laišanas un pēc veiksmīgā starta Latvijas Televīzijas šovā “Supernova”, kas grupai rezultējās ar 2. vietu finālā. Pašmāju tūrei izvēlētas četras pieturvietas, un pirmais koncerts gaidāms 22. februārī. Uz skatuves mūziķi solās būt ļoti kuplā skaitā.
Par godu Lietuvas valsts svētkiem Rīgas Svētā Pētera baznīcā atklāta fotogrāfiju izstāde “Viļņas attēli”, kurā aplūkojami attēli, kas radušies, satiekoties laikmetīgajam un senatnīgajam, mākslai un ķīmijai. Tie ir mūsu kaimiņvalsts galvaspilsētas vaibsti, kurus viens no zināmākajiem Lietuvas laikmetīgās fotogrāfijas autoriem Sauļus Paukštis veidojis ļoti smalkā, gadsimtiem senā tehnikā.
Gandrīz trīs gadu desmitus pēc izveidošanas Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, beidzis pastāvēt viens no senākajiem neatkarīgajiem teātriem Latvijā – teātris “Skatuve”. Teātrim jāatbrīvo pašvaldībai piederošās telpas, un tālāk pašvaldība tās plāno izsolīt. Savukārt būvvalde jau pirms vairākiem gadiem rosināja telpas neizmantot sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Tikmēr raidījumam “Kultūršoks” zināms, ka teātris telpās vismaz septiņus gadus atradies bez līguma. Citiem interesentiem telpas pārņemt nav izdevies, un teātra nozares pārstāvji uzsver – “Skatuves” beigas ir lielāku kultūras finansējuma modeļa problēmu simptoms.