Konceptuālais ziņojums “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” – šis reformas sološais vārdu savirknējums daudzām augstākās izglītības iestādēm raisījis virkni neatbildētu jautājumu un neskaidrību. Mākslu un kultūras augstskolu vadības vērš uzmanību uz diviem problēmjautājumiem – turpmāko izglītības iestāžu autonomiju un plānotās izmaiņas tipoloģijā. Tikmēr eksperti norāda, ka reforma nebūs iespējama bez lielāka nozares finansējuma. Finansējuma pieaugums nozarei netiek solīts, jeb – pārfrāzējot izglītības ministres jau reiz teikto – ministrijai nav “Pandoras lādes”, no kurienes paņemt naudu.
Autora ziņas
Turpmāk izlasot vai noskatoties kādu Blaumaņa daiļdarba iestudējumu, būs iespēja rast skaidrojumu vārdiem, kuri 21. gadsimta cilvēkam var šķist nesaprotami – piemēram, “jodene”, “penderis”, “ārtecis” un “joviāls”. To palīdzēs literatūrvēsturnieces Annas Kuzinas sastādītā “Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca”, kas 30. janvārī Teātra muzejā piedzīvos atvēršanas svētkus.
Tika prognozēts, ka vairāk nekā 40 gadus senā un vietām izdrupušā Dailes teātra skvēra labiekārtošana varētu sākties pērnā gada nogalē, lai to pabeigtu līdz teātra simtgadei – šī gada rudenī. Ir skaidrs, ka šis darbu grafiks vairs nav spēkā. Arī otrs – ēkas siltināšanas – projekts ir aizķēries, kā skaidro atbildīgās amatpersonas – sadārdzinājuma dēļ.
Nekad neesmu nometis zemē atkritumus, krāpies ar nodokļiem un apšaubījis sevi – ar šiem apgalvojumiem spēlējas režisora Dmitrija Petrenko jaunākā iestudējuma “Vienaldzības gadsimts” varoņi. Izrāde Liepājas teātrī sākusi skatuves dzīvi, un tajā līdzās stāstam liela loma ir vizuālajai dramaturģijai, ko veidojis Dzudzilo radošais tandēms. Viņi scenogrāfiju radījuši jaunākā iPhone kadrējuma proporcijā.
Līdz Latvijas simtgades programmas beigām, kas ir nākamgad, atlikuši 9 miljoni eiro. Plānots turpināt vairākus iesāktos projektus, taps arī nozīmīgi jaundarbi. Kaut ekspertu viedokļi atšķiras, programmas veidotāji vērtē, ka jau paveikts daudz ceļā uz simtgades mērķu sasniegšanu, un sola, ka veiksmīgi iesāktās programmas turpināsies arī pēc simtgades beigām.
Gaisā izšauta nauda, pārbiedēti dzīvnieki un piesārņota vide – ar šādu pamatojumu portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti, lai liegtu pašvaldībām tērēt līdzekļus svētku uguņošanai. No gadumijas salūta jau atteikušās vairākās pašvaldības Igaunijā, un par to domā arī dažas vietvaras Latvijā. Tikmēr eksperti norāda – pilsētas rīkoto salūtu atcelšana var radīt citus riskus gan dabai, gan cilvēku drošībai, un atrast alternatīvas uguņošanai nav viegli.
Dailes teātra simtgade un jauna teātra vadība, skatuves dzīvi sāks režisora Elmāra Seņkova neatkarīgais teātris un pēc ilgāka klusuma gaidāmi režisora Vladislava Nastavševa jauniestudējumi dažādos teātros – tie ir notikumi, kas iezīmēs teātra jomu šogad.
Jaunā gada pirmā diena daudziem jau ierasti saistās ar Vīnes filharmoniķu Jaungada koncerta tiešraidi no Vīnes. Divas reizes prestižo koncertu diriģējis maestro Mariss Jansons, bet jau parīt pirmo reizi pie diriģenta pults stāsies Andris Nelsons. Bet pusstundu pirms koncerta Latvijas televīzijas ēterā būs skatāma kopražojuma dokumentālā filma “Andris Nelsons. Tikai mūzika”. Filma ir Vācijas un Latvijas kopražojums.
Režisora Alvja Hermaņa izrādes “Svaigās asinis” pamatā ir stāsts par pasaulē jaunāko miljardieri Elizabeti Holmsu, kura ar “revolucionāru izgudrojumu” ASV apkrāpa daudzus, tai skaitā investorus un augsta līmeņa amatpersonas, un kurai tagad draud cietumsods. Ar šo izrādi Hermanis turpina teātra valodā runāt par jauno tehnoloģiju attīstību un 21. gadsimta reliģiju.
Vokālās grupas “Latvian Voices” repertuārā un 10. jubilejas koncertā kultūras un mākslas telpā “Hanzas perons” 12. decembrī skanēja Zigmara Liepiņa “Sēž uz sliekšņa pasaciņa”, grupas “Jauns mēness” dziesma “Piekūns skrien debesīs”, Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un citi darbi. Tur arī publiski pirmo reizi bija dzirdams jaundarbs, kas drīz vien skanēs kādā kino darbā.
Otrdien, 10. decembrī “Splendid Palace” uzstājās vokālā grupa “Accent” sešu dziedātāju sastāvā, kas bija šī gada koncertsērijas “Art of Riga Jazz” izskaņas koncerts. “Accent” pārsteidza klātesošos ne vien ar savu muzikālo, bet arī ar izklaidētāju talantu.
Tuvākajos četros gados trīs dzelzceļa līnijās iecerēts modernizēt 22 stacijas un pieturas punktus. Daļu no esošajām stacijas ēkām pārbūvēs vai nojauks. Raidījums “Kultūršoks” skaidro, vai arī šajā projektā vecās ēkas nomainīs konteineri un kā neatkārtot Vaivaru stacijas arhitektonisko neveiksmi. Eksperti norāda – projektēšanas uzdevumi jau izstrādāti nekvalitatīvi, turklāt pirms iepirkuma izsludināšanas nav atrisināti vairāki jautājumi. Tai skaitā – kuras stacijas turpinās apkalpot pasažierus.
Aktīvākie Vaivaru iedzīvotāji vēlas panākt, lai vietējā atpazīstamības zīme – vēsturiskā Vaivaru stacija – no meža malas tiktu pārcelta atpakaļ uz perona – vietu, kur šobrīd atrodas konteineru arhitektūra, kuras parādīšanās 2016. gada izpelnījās plašu sabiedrības nosodījumu. Tomēr gan “Latvijas dzelzceļa”, gan Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji atklāj, ka tuvākajos gados Vaivaru stacijā nav plānots neko mainīt. Tikmēr vēsturiskā stacijas ēka stāv tukša un gadu gaitā nav izdevies atrast tai nomnieku.
To, vai aktieris Jēkabs Reinis nule kā iegūtajam “Lielajam Kristapam” varēs piepulcēt arī “Spēlmaņu nakts” skatuves naglu un vai pēc balvām uz skatuves atkal kāps Guna Zariņa un Vilis Daudziņš, varēs uzzināt sestdien, 23. novembrī. Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā viņa dibinātajā Dailes teātrī 26. reizi tiks sumināti aizvadītās teātra sezonas labākie sasniegumi. Ceremonijas režija šoreiz uzticēta Marijai Bērziņai.
Ir bezgalīgi daudz paralēlo dimensiju, Austrālija nemaz neeksistē, un ir teorija, ka vilcienā laiks rit lēnāk. Tie ir daži no piemēriem, ko jaunākajā izrādē “Fake News!” skatītājiem piedāvā teātra trupa “Kvadrifrons”, teātra valodā runājot par lasītāju modrību izaicinošajām viltus ziņām. Radošā komanda mēnešiem ilgi pētījusi materiālus interneta plašumos un meklējusi ziņas no aizvēstures līdz pat mūsdienām. Dažas no tām jau būs dzirdējis teju ikviens. Savāktais materiāls esot milzīgs, tāpēc katra izrāde solās būt citāda.
Gada beigās eksistenci bija nolēmis beigt žurnāls “Mūzikas Saule”, oktobrī līdzekļus pastāvēšanai vāca “Rīgas Laiks”, bet vēl aizvien neziņā par nākotni ir portāls Kroders.lv. Šobrīd top Kultūras ministrijai adresēta kultūras mediju vēstule, lai rastu risinājumu sen milzušai problēmai un lai kultūras periodika neiznīktu pavisam. Līdzīgi krīzes brīži notiek katru gadu, taču, kā norāda Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) asociētā profesore, mediju eksperte Anda Rožukalne – šobrīd novērojama daudz nopietnāka krīze, “kas liktu izmainīt pašu pieeju, kā tiek finansēti kultūras mediji.”
Vācijas galvaspilsētā aizvadītas vērienīgas svinības par godu Berlīnes mūra krišanas 30. gadadienai. Oficiālajā svētku programmā, arī kulminācijas vakarā, vairākkārt bija lasāms Latvijas vārds. Koncertā pie Brandenburgas vārtiem vācu elektroniskās mūzikas zvaigzne Westbam kopā ar mūsu Robertu Gobziņu jeb Eastbam ieskandināja Eiropas klubu nakti. Arī tajā bija pārstāvēta Latvija un mūsu filma “Deju laikmets”.
Novembra pirmajā pusē veselu nedēļu Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ar vairāk nekā 200 sarīkojumiem, izstādēm un koncertiem atzīmē Vācijas atkalapvienošanās 30. gadadienu. Betona mūris, kas stiepās 155 kilometru garumā, 28 gadus valsti sadalīja divās politiski, ekonomiski un citādi atšķirīgās nometnēs. Nav noslēpums, ka mūra krišanu lielā mērā ietekmēja baltiešu akcija “Baltijas ceļš”, tāpēc plašajā brīvības svētku programmā Berlīnē īpaša uzmanība veltīta Baltijas valstīm.
Valsts nepilda savas saistības pret Latvijas pamattautu – tā uzskata lībieši. Viņu redzējumā šis brīdis ir kā pēdējais vilciens, lai saglabātu un aizsargātu kultūrvēsturisko mantojumu un valodu nākamajām paaudzēm, un šobrīd visi centieni balstās tikai uz entuziastu pleciem. Tāpēc pavisam nesen šis jautājums aktualizēts arī pie Valsts prezidenta. Ja nesekos politiska izšķiršanās, lībieši pat rosina grozīt Latvijas Republikas Satversmi.
Šī gada pirmais sniegs sagaidīts Rīgā – mākslas galerijā “Putti”, kur 24. oktobrī atklāj Somijas laikmetīgo rotu mākslinieku Ēro Hintsanena un Čao Sjiaņas Guo dubultizstādi “Mīlestība un kompetence”. Mākslinieku pāris iedvesmu smeļas un rotu valodā apcer Somijas dabas skaistumu – viens to dara caur smalkām detaļām, otrs – raupji un pat mazliet agresīvi.
Uz vienas skatuves dažādu paaudžu Latvijas blūzmeņi, turklāt nebijušās apvienībās – tā sācies 34. mūzikas un mākslas festivāls “Bildes”, ko allaž skanīgi ievada Liepājas brāļu iedziedātā festivāla himna “Tikai tā!”.
Pirms diviem gadiem šķita, ka beidzot parādījusies gaisma tuneļa galā ikoniskā restorāna "Sēnīte" atdzimšanā. Šā gada sākumā pat noskaidrots arhitektūras ideju konkursa uzvarētājs šīs teritorijas attīstīšanā. Taču vasarā ieceri aizēnoja strīds par autostāvvietu ierīkošanu iepretim restorāna centrālai ieejai. Vai pa šo laiku ir rasts kāds risinājums, vai un kad mēs piedzīvosim šī arhitektūras šedevra atdzimšanu?
“Dirty Deal Teatro” režijā sevi piesaka dramaturgs Jānis Balodis. Viņš iestudējis izrādi “Ohh”, kurā apmeklētājus cienā ar zāļu tēju, un, sekojot instrukcijām un izspēlējot dažādas bērnības epizodes, aicina mijiedarboties ar aktieriem. “Ohh” pirmizrāde notiek 11. oktobrī, bet Latvijas Televīzijas raidījums “Kultūras ziņas” ielūkojās ģenerālmēģinājumā.
Galvenais, lai cilvēki sāktu diskutēt, – tā 9. oktobrī pēc kaisles drāmas “Nekas mūs neapturēs” Rīgas pirmizrādes "Kultūras ziņām" teica filmas režisors, scenārists un arī viens no mūzikas autoriem Andris Gauja. Viņš arī atzina, ka ir gatavs bargai kritikai. Par to, ka skatītāju atsauksmes būs krasi atšķirīgas, liecināja jau pirmizrādes skatītāji. Viņu vērtējums bija, sākot ar “viena no labākajām šī gada filmām Latvijā” līdz “mani neuzrunāja”.
Šajās dienās kultūras ļaudis gan nopietnām sejām, gan ne tik nopietnām aktualizējuši ziedošanas jautājumu. 7. oktobrī Rīgas cirka arēnā aizvadīts futbola mačs, kurā, vācot līdzekļus žurnāla “Rīgas Laiks” pastāvēšanai, tikās tā autori un Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieri. Savukārt interneta žurnāls “Satori” savam atbalstam izsludinājis ziedošanas kampaņu “Upurēšana”.
Neiespējams mīlasstāsts starp cilvēkiem abās Dzelzs priekškara pusēs, Barikāžu laiks režisora Viestura Kairiša acīm un Latvijā dzīvojošo krievu portretējums vienas ģimenes ietvaros trīs paaudzēs – tie ir trīs filmu projekti, kuri guvuši atbalstu Nacionālā kino centra (NKC) konkursā. Kopumā tika izvērtēti 11 filmu projekti un žūrija vadījusies pēc projektu kvalitātes un tā, lai stāsti būtu saistoši skatītājiem.
Rīgā no 5. oktobra skatāma līdz šim lielākā jūras ainavu meistara Ivana Aivazovska darbu izstāde. Mākslas muzejs “Rīgas Birža” skatītājiem parādīs visus krājumā esošos meistara darbus. Taču ar to izstādes vērienam nepietika, tāpēc ekspozīcija kopumā komplektēta no piecu muzeju kolekcijām. Turklāt turpat, tikai citā muzeja zālē, eksponēti vēl citu 19. gadsimta marīnistu šedevri.
Ceturtdien, 3. oktobrī, tika paziņoti nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” pretendenti 17 profesionālās un 6 filmu kategorijās un mūža balvas laureāts – tas ir režisors Varis Bralsa. Lai izvirzītu pretendentus balvai, atlases žūrijai septiņu cilvēku sastāvā mēneša laikā bijis jānoskatās 90 stundu ilgs kinomateriāls. Kopā iesniegti 95 projekti, un rekordliels bijis tieši spēlfilmu skaits.