Protestējot pret krievu komponistu mūzikas iekļaušanu "Sinfonietta Rīga" koncertprogrammās, no darba spiesta aiziet kamerorķestra ilggadējā koncertmeistare, vijolniece Marta Spārniņa. Kamēr Lietuvā pēc kultūras ministra Simona Kaira ieteikuma daļa kultūrtelpu atteikušās atskaņot krievu autoru mūziku, pat nešķirojot tos pēc pārstāvētā laikmeta, Latvijā tiek atskaņoti arī mūsdienu krievu autoru darbi. Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) lēmumu, ko iesākt ar krievu autoru mūziku, ir atstājis pašu kultūras iestāžu vadītāju un izpildītāju ziņā, vienlaikus atzīstot, ka pats krievu autoru mūzikai noteiktu moratoriju.
Autora ziņas
Latvijas Reģionālo mediju asociācija un Latvijas Preses izdevēju asociācija pieprasa Kultūras ministriju atsaukt 1,36 miljonus eiro vērto reģionālo mediju satura digitalizācijas projektu. Latvijas Nacionālā bibliotēka būtu gatava sākt digitalizēt reģionālo mediju fotogrāfiju arhīvus, audiovizuālos materiālus jau aprīlī. Mediji neredz sev ieguvumus projektā, kurš izmaksā tieši tikpat, cik valsts šogad piešķīrusi reģionālo un diasporas mediju satura radīšanai.
Lai nodrošinātu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norisi iecerētajā līmenī, līdz 6,8 miljoniem eiro palielināta svētku ieņēmumu prognoze. Zināms, ka lētākās biļetes uz svētku noslēguma koncertu un deju lielkoncertiem maksās 20 eiro. Biļešu tirdzniecība uz svētkiem varētu sākties aprīļa beigās.
Nevēlamo pieminekļu aizvākšana no Rīgas centra neizdzēsīs vēsturi un sāpīgas atmiņas. Par to ir pārliecināts Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Gļebs Panteļejevs, kurš ilūzijas vārdā aicina vieglu roku nenovākt Publiskās atmiņas centra iezīmētos, mūsu vidē vairs neiederīgos pieminekļus. Centra pētnieks Didzis Šēnbergs uzskata, ka šīm vēstures liecībām no galvaspilsētas laukumiem un parkiem ir jāpazūd, jo tas ir ceļš, kā sabiedrība var demonstrēt savu nosodījumu pret totalitāro režīmu.
Pie pirmajiem skatītājiem nonākusi režisora Jura Poškus jaunākā spēlfilma "Saule spīd 24 stundas", kas gandrīz četrus gadus nostāvēja pabeigta un gaidīja īsto izrādīšanas brīdi. Daļa filmas uzņemta pašos Jakutijas ziemeļos, kur, piemēram, šorīt termometra stabiņš rādīja mīnus 41 grādu. Un Ziemeļpols tiešā un pārnestā nozīmē filmā kalpo kā jauns grūtību pārvarēšanas atskaites punkts cilvēkiem, kuri dzīvē šķietami sasnieguši visu.
Jau trīs mēnešus Armanda Pučes grāmata "Ar baltiem cimdiem jeb Artura Nagliņa brīnišķīgie piedzīvojumi" atrodas pirktāko grāmatu topa augšgalā. Par autora piedāvāto Raiņa skarbo portretējumu beidzot izteikušies literatūrzinātnieki un vēsturnieki, kuri līdz šim spītīgi klusēja. Grāmatas fakti netiek apšaubīti, taču to brīvā interpretācija gan. Vēl vēsturnieki pārmet Pučem sociķu un komunistu bāšanu vienā katlā, literatūrzinātnieki – plaģiātismu.
Rīgas Svētā Pētera baznīcas jaunie īpašnieki – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotais nodibinājums Rīgas senākā dievnama restaurāciju plāno uzsākt 2024. gada vasarā. Vācijas Bundestāgs šim projektam ir rezervējis 33 miljonus eiro. Vācijas vēstnieks Kristians Helts, velkot paralēles ar Vāgnera zāles atjaunošanas projektu, pieļauj, ka vajadzīgā dokumentu sagatavošana naudas saņemšanai var paņemt krietni ilgāku laiku, nekā baznīcas īpašnieki iecerējuši. Tāpēc diplomāts nekādus termiņus projektā, kurā redz jaunu perspektīvu Vācijas–Latvijas attiecībām, negrib minēt.
Lielformāta gleznas kā vislēnākā kino kadri un izstāde, kurā mākslinieks skatītāju acu priekšā gatavo īstu laivu. 2. februārī izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" atklāšanu piedzīvo divu spilgtu jauno mākslinieku ekspozīciju atklāšana. Vienā galvenais uzsvars likts uz procesu un jautājumu, kurā mirklī objekts kļūst par mākslas darbu, otrā – māksliniece spēlējas ar laiku un tēliem.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes darbs pērn saņēmis zemāko vērtējumu pēdējo gadu laikā. Iemesls – kavēšanās ar Jaunā Rīgas teātra un Valmieras drāmas teātra rekonstrukciju. Kamēr valmierieši būvniekiem "elpo pakausī", Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) valda nospiedoša atmosfēra, taču trupas izsludinātais streiks vairāk ir emocionāls solis, nevis pēc likuma pantiem organizēts protests. Patlaban konkrēts datums, kad teātris varētu atgriezties Lāčplēša ielā 25, vairs netiek solīts.
Valsts prezidents Egils Levits nācis klajā ar jaunu iniciatīvu veidot Latvijas vēsturiskās atmiņas un demokrātiskās izglītības institūtu. Iecere, kuru prezidents grib īstenot jau tuvākajā laikā, vēsturnieku vidū netiek uztverta ar vispārēju sajūsmu. Iemesli – risks ideoloģijas dēļ zaudēt objektīvu skatījumu uz pagātnes notikumiem un papildu finansējuma piešķiršana jaunas iestādes veidošanai, kamēr zinātniskās darbības nodrošināšanai naudas trūkst.
Kultūras ministrija konkursu uz Mihaila Čehova teātra valdes locekļa amatu izsludinās līdz janvāra beigām. Tajā grasās startēt arī līdzšinējā teātra direktore Dana Bjorka, ar kuru ministrija izšķīrās nepagarināt līgumu saņemto sūdzību vēstuļu dēļ, vienlaikus apgalvojot, ka ir mierā ar Bjorkas darbu. "Kultūršoka" uzrunātie aktieri iestājas par savu vadītāju un atzīst, ka ministrijas lēmums liek uzdot jautājumu – vai vispār būs teātris?
"Cilvēki Rīgas centrā atsakās ticēt, ka teātris drīkst notikt ārpus lielajām, institucionālajām teātrim paredzētajām telpām. Jau kuro reizi es pusi izrādes laika pavadu neauglīgās sarunās ar Rīgas pašvaldības policiju, lai mēs kopā konstatētu nulli pārkāpumu. Tas ir smieklīgi, apkaunojoši un arī nogurdinoši." Tā sociālajos tīklos raksta režisore Laura Groza, kuras jaunākais iestudējums "Mājoklis. Komentāri" piedzīvo regulāras kaimiņu sūdzības un policijas klātbūtni. Nākamā izrāde ir paredzēta pēc nedēļas, bet situācija vēl aizvien bez kompromisa.
3. janvāra rītā Sidnejā ieradies jauniešu koris "Balsis" ar tā māksliniecisko vadītāju Intu Teterovski priekšgalā, lai piedalītos lielākajā un prestižākajā mākslu festivālā Austrālijā. Koris Austrālijā koncertē jau trešo reizi, un gandrīz mēnesi ilgā koncerttūre ir gana intensīva – uzstāšanās vairākas pilsētās, dažādas koncertprogrammas un paralēli tam balsinieki meistarklasēs palīdz Austrālijas latviešiem apgūt gaidāmo Dziesmu svētku repertuāru.
Vēl pirms pandēmijas sabiedrībā bija diskusijas par svētku uguņošanas nepieciešamību, dārdzību un riskiem – pārbiedētiem dzīvniekiem un mirklīgu prieku. Karš Ukrainā, inflācija un citi faktori daudzām Latvijas pašvaldībām likuši pārvērtēt, kā iedzīvotājiem sarūpēt svētku sajūtu šajā gadumijā.
Brīvības iela kļūst arvien nepievilcīgāka uzņēmējiem. Lai gan īres cenas uz Rīgas galvenās ielas samazinās, tukšo skatlogu skaits palielinās. Nebeidzamā auto straume un tās radītais troksnis atbaida gājējus, un atsevišķos Brīvības ielas posmos stundas laikā veikalā var neienākt neviens cilvēks. Pilsētplānotāji un biedrība "Pilsēta cilvēkiem" aicina pašvaldību rīkoties un kaut ko darīt, lai saglābtu Rīgas galveno artēriju. Pašvaldībai plāna, ko iesākt ar Brīvības ielu, nav.
"Esmu mierīgs kā pielādēts lielgabals." Šāds nosaukums ir latviešu kino režisores Brigitas Eglītes grāmatai, kurā viņa apkopojusi interesantākos atgadījumus un stāstus no leģendārā kinooperatora, operatormākslas klasiķa un šīs nedēļas jubilāra Mika Zvirbuļa pieredzētā. 9. novembrī, meistara 85. jubilejā, grāmata piedzīvoja atvēršanas svētkus, un pats stāstnieks tika sirsnīgi sveikts kuplā draugu un domubiedru vidū.
Sekojot pasaules labāko muzeju praksei, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs īstenojis sen lolotu ideju, izveidojot ikvienam pieejamas īsfilmas par Latvijas dizaina vecmeistariem – slavenās robežzīmes "RĪGA" veidotāju Valdi Celmu, kinētiskā vides objekta "Sakta" autoru Artūru Riņķi un mākslinieku, kritiķi un kuratoru Jāni Borgu.
Pandēmija, Ukrainas karš un enerģētikas krīze. Kādas ir mākslas nozares profesionāļu stratēģijas šo izaicinājumu pārvarēšanai un kāda, piemēram, ir muzeju loma sabiedrības labsajūtas veicināšanā? Neformālā vidē Tallinas kvartālā 2. novembrī sākusies Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskā zinātniskā konference "Kultūras krustpunkti", kas trīs dienās pulcēs vairāk nekā 80 pētniekus un kultūras jomas speciālistus izteikties par krīzi un izturētspēju.
Noslēgumam tuvojas Rīgas cirka vērienīgās rekonstrukcijas pirmais posms. Kamēr arhitekti un būvnieki ar sajūsmu rāda savu darbu, lielas ambīcijas ir arī cirka apdzīvotājiem. Cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers gan gaisina gaidas, ka no nulles tiek izveidots mūsu valstī nebijis mākslas žanrs – laikmetīgais cirks. Tas būs, bet ne Rīgas cirka pastāvīgās trupas izpildījumā, jo tāda (vismaz pagaidām) netiks veidota.
1912. gadā atjaunotā Madlienas muiža jau ilgstoši tiek pārdota par 1 eiro, taču īstu ņēmēju kā nav, tā nav. Iespaidīgais nams ar 70 istabām, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tikmēr grūst visu acu priekšā. Lietpratēji saredz Madlienas muižā potenciālu, bet Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ieņēmusi nogaidošu pozīciju.
Ventspils koncertzāles "Latvija" vadība sola piedāvāt lielāku muzikālo žanru dažādību, lai piesaistītu publiku pirms trim gadiem uzceltajai kultūrtelpai. Sliktais koncertzāles apmeklējums un nespēja rast kompromisus bijuši galvenie iemesli, kāpēc darbs uzteikts līdzšinējam mākslinieciskajam vadītājam Mikam Magonem, kura piedāvātie mākslinieki esot bijuši interesanti tikai šauram mūzikas gardēžu lokam. Diskusijas, kam turpmāk skanēt vienīgajā Latvijas koncertzālē ar iebūvētām ērģelēm, raisījušas muzikologos jautājumu, kāpēc Ventspilij vispār vajadzēja šo koncertzāli būvēt.
Nedēļas nogalē divos koncertos Rīgā un Daugavpilī izskanēs godalgotā amerikāņu komponista Kaila Smita opuss "Loks debesīs". Par šo skaņdarbu komponists un Filadelfijas koris "The Crossing" 2020. gadā tika nominēts prestižajai "Grammy" balvai. Pirmatskaņojumu Latvijā tas piedzīvo Rīgas projektu kora dziedātāju balsīs, kas patiesi aizkustinājušas skaņradi.
Septembra vidū Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Kultūras centru likumu, par kura nepieciešamību jau tika runāts kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Likums attiecas uz vairāk nekā 550 pašvaldību dibinātajiem kultūras centriem visā Latvijā, un tas skaidri nosaka, ar ko nodarbojas kultūras centri.
Austrieši Brukners un Mocarts un latvietis Auznieks. Komponisti, ar kuru skaņdarbiem Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris sāks jauno – 97. – koncertsezonu. Orķestrim šosezon virkne jaunumu – jauns mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, kā arī rezidējošais komponists. Bet, par spīti iepriekšējiem solījumiem par pārmaiņām un remontiem, nemainīga ir sastapšanās vieta – Lielā ģilde.
Šogad aprit 125 gadi, kopš Ventspilī dzimis spilgtais mākslinieks un piedzīvojumu meklētājs Jānis Ferdinands Tīdemanis jeb, kā viņam pašam labpatiktos, – Džovanni Ferdinando Tīdemanio. Godinot mākslinieka piemiņu, Ventspils muzejs no krājuma atkal izcēlis savus lielos dārgumus – Tīdemaņa darbus, tostarp, lielformāta gleznu "Bārtiete". Mākslinieka dzimšanas dienā pilsētā sākās glezniecības plenērs, kas pirmo reizi nosaukts Tīdemaņa vārdā.
No 19 partijām, kas kandidē uz pārstāvniecību 14. Saeimā, kultūras nozari savās programmās (kas publicētas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā) nav pieminējušas sešas. Arī pārējās 13 savos solījumos ir piesardzīgas. Piedāvājumā ir ļoti vispārīgas frāzes par latviskās identitātes stiprināšanu, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un radošo procesu atbalstīšanu. Kultūras nozares profesionāļus konkrētības trūkums nepārsteidz. Viņu pašu pieprasījums jaunajai Saeimai un valdībai ir ļoti tiešs – celt kultūras nozarē strādājošo algas un saprast, ka kultūra ir dzīves daļa, kurā ir vērts ieguldīt.
Kamēr lielākā daļa vietējo kultūras dzīves organizētāju arī darbos ir apliecinājuši pēc Ukrainas kara sākuma vārdos pausto apņēmību boikotēt Krievijas kultūras produktus, kritikas krustugunīs nonācis kino festivāls "Baltijas pērle". Festivāls, kas sāksies šonedēļ, ir pieļāvis izņēmumus, iekļaujot programmā filmas, kuru saistība ar Krieviju un tās naudu ir ļoti tieša.
Vecrīgas nams, kurā 19. gadsimta sākumā divus gadus strādājis vācu komponists Rihards Vāgners, ir vēl soli tuvāk atdzimšanai. Jau zināms būvnieks un iezīmējas aptuvenie darbu uzsākšanas termiņi. Nākotnē Rīgas Vāgnera biedrība to redz arī kā kamerorķestra "Kremerata Baltica" un diriģenta Gidona Krēmera rezidences vietu.
Animācijas mūzikls, mistisks trilleris dabā, dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka vērojums Latvijas laukos, komponists Uģis Prauliņš aktiera ampluā, aktrise Baiba Broka darbā arī pie scenārija. Šo ceturtdien sāksies Latvijas filmu Rudens maratons – līdz decembrim pie skatītājiem nonāks 20 jaunas pašmāju filmas.
Lai spētu nosegt elektroenerģijas un apkures rēķinus, valsts kultūras iestādēm pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem līdz gada beigām vajadzīgi vēl 3 miljoni eiro. Kultūras iestādes gatavas skarbiem taupības pasākumiem, bet paredz, ka tik un tā komunālo rēķinu dēļ nāksies samazināt paredzētos līdzekļus jaunradei. Nopietns signāls par atbalsta samazināšanos radošajiem procesiem ir arī Gētes institūta paziņojums par 11% budžeta griezienu kultūras projektiem Latvijā.