Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komiteja vienojusies par atbalstu Rīgas Kongresu nama pārbūvei par koncertzāli. Tagad projekta realizācijai vēl jāsaņem valdības atbalsts.
Autora ziņas
Māksliniece, kas ilustrējusi Raiņa un Viljama Šekspīra darbus, ļoti mīlēja Venēciju un savā talantā spēja būt ārkārtīgi daudzpusīga – tā ir grafiķe un ilustratore Jeļena Antimonova. Divdesmit gadus pēc mākslinieces aiziešanas mūžībā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāma vērienīga viņas darbu izstāde, kas ir kā mēģinājums aptvert viņas plašo talantu un skatītāju satuvināt ar šo radošo personību.
Nebeidzams jautājums, kuram šoreiz atteikt dalību mēģinājumā, un kolektīva satikšanās pilnā sastāvā tikai koncertā – tā šobrīd ir amatierkolektīvu ikdiena. Dziesmu un deju svētku norise plānota jau nākamgad, bet koristu, dejotāju un orķestrantu darbs un repertuāra apguve vēl aizvien notiek ierobežotā veidā. Tāpēc virsdiriģenti vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu pārskatīt pašreizējos ierobežojumus, citādi Dziesmu svētku norise ir apdraudēta.
Četri Latvijas simfoniskie orķestri, viena skatuve, pirmatskaņojumi, atgādināšanas vērta klasika, latviešu komponistu jubilāru opusi. 2005. gadā tika aizsākta Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu tradīcija. Un 17 gadu laikā šajos koncertos pirmatskaņojumu piedzīvojuši 17 jaundarbi.
"Vairāku gadsimtu laikā radītos mākslas šedevros, kas apskatāmi pasaules labākajos muzejos, sieviete galvenokārt redzama caur mākslinieka-vīrieša prizmu kā pasīvs un kluss mākslas objekts"– tā raksta laikmetīgās dejas izrādes "Femina" radošā komanda. 28. janvārī Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas paviljonā izrāde beidzot piedzīvos iepriekš nenotikušo pirmizrādi. Tas vienlaikus ir pētījums par sievietes lomu sabiedrībā un aicinājums viņpus stereotipiem ieraudzīt cilvēku.
Teātris bez skatuves, bez skatītāju aplausiem, bet ar visplašāko aktieru ansambli un tāds, kurā viss jāiztēlojas pašam un kas sasniedzams jebkurā vietā. Tāds ir Latvijas Radio "Radioteātris", kurā ik gadu top ap 10 iestudējumu. Šovasar Radioteātris svinēs 95. dzimšanas dienu. Šajās dienās pirmatskaņojumu piedzīvo Lauras Vinogradovas romāna "Upe" dramatizējums Intara Rešetina režijā, drīzumā izskanēs labākie skolēnu radošie darbi, un šobrīd Radioteātra telpās notiek darbs Maestro Raimonda Paula idejas iedzīvināšanai.
Nākamie divi gadi būs pārbaudījums Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO), kuri martā dosies prom no savas pastāvīgās mājvietas Lielajā ģildē, jo tur gaidāmi vērienīgi remontdarbi. Mūziķi savas darba dienas turpmāk pavadīs mēģinājumos Dailes teātrī, bet brīvdienās, sasēžoties trīs autobusos, lielākoties dosies koncertēt uz Latvijas reģioniem. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš neslēpj, ka vienīgā alternatīva šim modelim būtu divus gadus nestrādāt vispār.
Kultūras ministrijas izsludinātajai "ideju talkai", lai iedzīvinātu Valsts prezidenta Egila Levita likumu par latviešu vēsturiskajām zemēm, bijusi atsaucība. Līdz 14. janvāra rītam ministrija saņēmusi 95 priekšlikumus, kā nostiprināt sēļu, latgaļu, suitu, malēniešu un līvu kultūrtelpas pozīcijas Latvijas kartē. Vēsturnieki gan ir skeptiski par "Levita likuma" dzīvotspēju un aicina sabiedrību raudzīties uz priekšu, lai stiprinātu globalizācijas un demogrāfijas krīzes apdraudēto latviešu identitāti.
Pusgadsimtu pēc Andreja Upīša nāves viņa dzimtajā pusē sākusies parakstu vākšana, lai saglabātu rakstnieka vārdu vietējās skolas, bibliotēkas un ielas nosaukumā. Aizkraukles novada deputāta Gunta Libeka ("Nacionālā apvienība") priekšlikumam mainīt Skrīveru identitāti nav atbalsta arī literatūrzinātnieku vidē. Aizkraukles novada dome sola apkopot visus viedokļus un gala lēmumu – svītrot vai atstāt Upīša vārdu skolas, bibliotēkas un ielas nosaukumos – paziņos vasaras vidū.
No vārda brīvības, cenzūras, politkorektuma līdz koncertzālei un skolēnu dziesmu svētkiem – kādi bija 2021. gada lielākie kultūras skandāli?
"Glezna ir nevis greznuma priekšmets, bet gan saziņas līdzeklis. Skatītājs gleznā var redzēt ne tikai autora veikumu, bet sajust kaut ko līdzīgu un secināt, ka ir divi cilvēki, kas jūt līdzīgi." Šo vārdu autors ir gleznotājs un pedagogs Jānis Ziņģītis, kura mirkļa tvērumi un mēģinājumi attēlot īstenību šobrīd skatāmi mākslas galerijā "Jēkabs".
Rotas ar koronavīrusa simboliku, apģērbs no atgriezumiem un plīša lācīšu jaunā dzīve kā siltai jakai. Šādas idejas redzamas jauno modes dizaineru konkursa "Modes manifestācija" finālā. Žūrija atzīst, ka šogad pamanījuši daudz inovāciju un oriģinālas idejas, nevis tendenču kopēšanu vai atgremošanu. "Modes manifestācija" izaugusi par pašmāju tradīciju. Daudziem jaunajiem modes dizaineriem šī ir arī viena no pirmajām lielajām skatuvēm, kur parādīt savu radošo veikumu. Ierasti pandēmijas laikam šogad konkurss notika tiešsaistē.
Piecpadsmit dalībvalstis un auditorija miljonu miljoni. Ceturtajā adventē Latvijas Radio 3 "Klasika" kopā ar citām valstīm svinēja starptautiski nozīmīgo projektu – Eiroradio Ziemassvētku dienu. Jau kopš 1995. gada tas ir viens no skaistākajiem gada notikumiem Eiroradio sezonas piedāvājumā, un šo koncertu tiešraidēm ir ļoti plašs klausītāju loks. Latvija šogad šajā koncertmaratonā piedāvāja senās mūzikas noskaņas.
Pagaidām nav skaidrības, kad Kultūras ministrija beidzot izšķirsies – pieņemt vai noraidīt Latvijas Laikmetīgās mākslas fonda dāvināto Laikmetīgās mākslas muzeja projektu. Tikmēr uz laiku iesaldēts arī izstāžu zāles "Arsenāls" rekonstrukcijas projekts. Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) vadītāja Solvita Krese brīdina, ka šobrīd bez atbilstošām izstāžu telpām vizuālās mākslas nozare "kolapsē".
"Zuzeum" noliedz, ka aptuveni tūkstoš mākslas darbu pārdošana tirdziņā "Zandele" ir apliecinājums finanšu grūtībām, kādās nonācis ambiciozais mākslas centrs un tā īpašnieks – Latvijas azartspēļu biznesa haizivs Jānis Zuzāns. Uzņēmējs tikai pasmaida par mākslas centram veltītajiem dusmīgajiem komentāriem sociālajos tīklos, kuros mākslinieki un mākslas pasaulei pietuvināti cilvēki pauž savu sašutumu par to, kā un par cik Zuzāns pārdod savas kolekcijas darbus. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce uzskata, ka Zuzāna kolekcijas attīrīšanai izvēlētais komunikācijas veids, rīkojot "Zandeli", ir problēma.
Plaisas sienās, mūra erozijas bojājumus, lokāli satrupējušus jumta elementus, grīdas iesēdumus un lūzumus Pēterbaznīcā konstatējis ne tikai arhitekts un restaurācijas vecmeistars Pēteris Blūms, kuram tiek pārmesta darbošanās vāciešu interesēs. Pēc Rīgas domes pasūtījuma Pēterbaznīcas tehnisko apskati četras reizes veicis SIA "CMB". Lai gan uzņēmuma valdes loceklis Raitis Brencis apgalvo, ka baznīcas stāvoklis apsekošanas laikā nav bijis katastrofāls, baznīca jāsaved kārtībā, lai konstatētie bojājumi nekļūtu neatgriezeniski.
Bērni deju mēģinājumu aizvada auto stāvlaukumā, bet pieaugušie – tikai pa trim pāriem vienlaikus. Šādi pagaidām rit amatierkolektīvu darbs pandēmijas un ārkārtas stāvokļa apstākļos. Vai viegli atrast piemērotas telpas mēģinājumiem, ievērojot noteiktos kvadrātmetrus un citus noteikumus, un kā kolektīvi pielāgojušies pašreizējai situācijai?
“Nezinu, kas no manas mūzikas skanēs pēc manis. Varbūt kaut kas kādu laiku skanēs, bet domāju, ka tādu mūžības gabalu man nav” – šādus vārdus reiz teicis komponists Mārtiņš Brauns. Savulaik vadījis vienu no labākajām latviešu rokgrupām “Sīpoli", bijis Latvijas Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītājs, vairākkārt atzīts par gada labāko teātra mūzikas autoru, septiņas reizes saņēmis balvu “Lielais Kristaps” par kinomūziku. Katra viņa uzstāšanās bija neatkārtojama, autentiska un izrādes vērta. 24. novembra pēcpusdienā Mārtiņš Brauns devies mūžībā un aiz sevis atstājis milzīgu radošo mantojumu.
“Latvijas dizaina vēsture nav iedomājama bez Rīgas Porcelāna rūpnīcas milzu uzņēmuma ar vairākiem tūkstošiem darbinieku un produkcijas izlaidi miljonu vienībās. Diemžēl šī ražotne vairs neeksistē un rodas mānīgs priekšstats, ka līdz ar to ir pārstājis eksistēt arī vietējais porcelāns” – teikts Rīgas Porcelāna muzeja jaunākās izstādes “Testējot mūsdienas II” pieteikumā. Muzejs mēģina atbildēt uz jautājumu – kāds ir mūsdienu Latvijas porcelāns, tā īpašais stils?
Planetārijs, koncertzāle, kāpšanas siena, apkaimes kultūrvieta, velodarbnīca vai kino – tās ir tikai dažas no Āgenskalna iedzīvotāju idejām par to, kādai būtu jābūt vēsturiskā Alīses ielas ūdenstorņa nākotnei. Āgenskalna torni un tā divus gadus jaunāko "brāli" Čiekurkalnā plānots iedzīvināt un rast jaunu pagaidu un pastāvīgo risinājumu.
Lai gan jaunais “zaļais režīms” nenozīmē dīkstāvi, tukšas koncertzāles un pilnīgu klusumu teātra namos, no 18. oktobra spēkā esošie ierobežojumi atkal kultūras iestādēm liks domāt tikai par izdzīvošanu. Kultūras ministrija nevienam bada nāvi nesola, un ir apņēmības pilna cīnīties par 6 miljonus eiro vērtu atbalstu pārraudzībā esošajai nozarei. Tikmēr kultūras dzīves organizatori pieļauj, ka pēc šī ierobežojuma posma būs jāsāk skaidrot sabiedrībai, kāpēc vajadzīga kultūra, jo pēc iepriekšējiem Covid-19 viļņiem publika kultūrtelpās atgriezusies arvien mazākā skaitā.
Pusotru mēnesi pēc pārbūvētā Latvijas Okupācijas muzeja nodošanas ekspluatācijā ekspozīciju telpas joprojām ir neapdzīvojamas. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” eksperti būvnieku darbā atraduši 1300 kļūmes. Kamēr celtnieki strādā, lai tās novērstu, projekta pretinieki atzīst, ka vienu kļūdu izlabot nav iespējams. Tas ir pats pārbūves projekts, kurš Strēlnieku laukumu padarījis par “dīvainu zooloģisko dārzu”.
Vairāk nekā trīs mēnešus pēc Latvijas Arhitektu savienības atzinuma par piemērotākajām novietnēm Nacionālajai akustiskajai koncertzālei Kultūras ministrija (KM) nav nekur tālāk tikusi. Aptaujājot iesaistītos pretendentus, ir skaidrs, ka reāli par koncertzāles novietni cīnās vairs tikai divas vietas – Andrejsala un Kongresu nams, kurā, nesagaidot jelkādu Kultūras ministrijas reakciju, jau sākušies plānotie rekonstrukcijas darbi. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone apgalvo, ka ministrija aktīvi turpinot darbu saistībā ar koncertzāles novietni un lēmumprojektu apstiprināšanai valdībā iesniegs novembrī.
Dzejas krājums, kas veltīts sievai un kurā ar diviem darbiem debitē ģimenes mīlulis runcis Žižeks. Runa ir par dzejnieka Arvja Vigula jaunāko dzejoļu krājumu “Blusu cirks”, kuru izdevis apgāds “Neputns” un kuru autors nosūtījis ekspertīzei Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.
Ko dara un rada brīvs un laimīgs mākslinieks Māris Bišofs? Atbilde meklējama nule kā apgāda “Valters Dakša” izdotajā grāmatā “444 Māra Bišofa ideju ilustrācijas”. Kā teic mākslinieks, grāmata veltīta viņa amata brāļiem un māsām un nav paredzēta, lai izskatītu uzreiz. Bet izdevējs apgalvo – tiem, kuru plauktos grāmata jau nonākusi, esot vēlme ieskatīties tajā katru vakaru.
9. septembrī mākslas galerijā “Bastejs” atklāšanu svinēja igauņu jaunās paaudzes gleznotāja Augusta Kinnapu personālizstāde “Mēs tevi gaidījām. Mēs ēdam saldējumu”. Tajā aplūkojami dažādos laikos tapuši darbi, no kuriem jaunākie pirms Rīgas bija izstādīti Helsinkos.
Interneta vietnē manabalss.lv savākti četrarpus tūkstoši parakstu par steidzamu mākslinieka Kristiana Brektes “Veltījuma Džemmai Skulmei” aizkrāsošanu uz Rīgas 40. vidusskolas sienas Akas ielā 10, kamēr skolas padome jau vērsusies Rīgas domē ar aicinājumu atrast murālim piemērotāku vietu. Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne atzīst – tracis, ko izraisījis Brektes gleznojums, apliecina, ka dzīvojam mākslas jautājumos neizglītotā sabiedrībā. Vēsturniece ir pārliecināta, ka Džemmai Skulmei sienas gleznojums patiktu.
Izrāde tikai pieciem skatītājiem, kurus izrādes veidotāji uz pusstundu aizvedīs ārpus šīs realitātes starp kino, teātri un iepriekš organizētu sapni. Tāda ir Latvijas Nacionālajā teātrī tapusī pirmā virtuālās realitātes izrāde “Atver acis”.
Ikdienas skriešana kā mākslas izpausme un oda Rīgas cirka bijušajai godībai. Tā īsumā var raksturot Ievas un Kristapa Epneru dubultizstādi, kas šīs nedēļas nogalē, 28. augustā, vērs durvis Ogres Vēstures un mākslas muzejā. Ieva Epnere izstādē skatītājiem atklās pirms gandrīz 20 gadiem dokumentētās Rīgas cirka aizkulises, bet Kristaps Epners demonstrēs “pierakstus” no skrējieniem Islandē, Somijā, Amerikā, Beļģijā, Dānijā un Latvijā.
Vecrīgā, Vāgnera nama logos, aplūkojami Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas absolventu, mākslinieku apvienības “4K”, darbi. Tie ir maketi baletam, lugai, rokoperai un postmodernajai operai jeb skatuves vizuālā risinājuma miniatūras. Iespējams, kāda no tām vai visas pēc gadiem būs skatāmas reālajā mērogā uz Vāgnera nama vai kādas citas skatuves.
“Rudens augļu spēks manī ielīst / kopā ar saules sulām / vasaras pēdējās dienas / pie apvāršņa tumši mākoņi / debesīs dievs bīda mēbeles” – rakstījis dzejnieks Juris Kronbergs. Pēdējā dzejas rinda dzejniekam un tulkotājam Guntaram Godiņam likusies trāpīga un derīga Jura Kronberga pēcnāves dzejas krājuma nosaukumam. Un tieši tādā dienā, kāda aprakstīta šajās rindās, grāmata piedzīvojusi atvēršanas svētkus.
Diriģentes Ausmas Derkēvicas lādīte, Jāņa Erenštreita virsdiriģenta kaklasaite, pirmo dziesmu svētku fotogrāfija – tie ir daži no topošās dziesmu svētku ekspozīcijas priekšmetiem. Nule eksponātiem pievienojies arī Vairas Vīķes-Freibergas dāvinājums – tautas tērpa cepure, kas bija viņai galvā, sakot īpašos spēka vārdus “Mēs esam diženi! Mēs esam skaisti! Mēs esam raženi!”.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
