Vērīgākie jau, iespējams, pamanījuši vizuālos jauninājumus Avotu ielā un to šķērsojošajās ielās – tie ir festivāla “Rīgas Fotomēnesis” publiskās izstādes “Dzīve pēc Covid?” eksponāti. Viena no 14 izstādes māksliniecēm ir igauniete Kertu Rannula. Viņa arīdzan ir vienīgā ārvalstu māksliniece, kura festivālā piedalās klātienē. Kertu darbs redzams uz Ģertrūdes un Avotu ielas stūra.
Māksliniece stāsta: “Man šajā festivālā ir trīs dažādi darbi, lielākoties tie ir par ceļošanu, To iedvesmoja nekad nepieredzēta situācija – totālās izpārdošanas suvenīru veikalos. Es izveidoju tādu kā memoriālu situācijai, kurā mēs tagad esam, un izmantoju suvenīrus – magnētus. Suvenīri atgādina par ceļojumiem, bet šodienas pasaulē tie ir tādi plastmasas krāmi.”
Dodoties tālāk pa Avotu ielu virzienā no centra, labajā malā nepamanīts nepaliks tēlnieka Pētera Ķimša darbs “Liela veiksme”. Tas metaforiski ataino šī brīža situāciju, un mākslinieku iedvesmojusi cilvēku dualitāte.
“Tas, ka cilvēki sadalās divās lielās grupās – optimistos un pesimistos, un man liekas, ka tā putna kaka ir tāds labs skaldītājs, kas arī sadala viņus, kā simbols labi strādā. Parasti arī ir tā, kad putns uzkakā, – tu vai nu sagruzies vai arī pasmejies un tas uz veiksmi,” skaidro mākslinieks.
Dažas šķērsielas tālāk acīgākie uz sienas pamanīs Elvīras Blumfeldes fotogrāfiju sēriju, kas veidota kā taro kārtis ar mākslinieces pašportretiem.
Autore norāda: “Šī ir interpretācija par dzīvi gan pandēmijā, gan pēc tās. Sākot ar būšanu vienmēr mājās, ar to, ka vairs negribēsim nekur iet, ar to, ka mums ir tā utopija, ka pēc pandēmijas viss būs perfekti, ka beigsies, tad gan viss būs superīgi. Gan arī kaut kas saistībā ar suņiem, jo visu pandēmiju es biju pārliecināta, ka es paņemšu suni, un man liekas, ka tas bija aktuāls daudziem cilvēkiem.”
Savukārt piedzīvot Bruklinu tepat Rīgā, Miera ielā, aicina mākslinieks Filips Šmits, bet Esplanādē top veltījums baltkrievu cīņai par savām tiesībām.
Festivāla “Rīgas Fotomēnesis” direktors, fotogrāfs Arnis Balčus stāsta: “Šis objekts patiesībā ir tapis sadarbībā ar baltkrieviem, un arī tas, ko mēs šeit redzēsim, būs fotogrāfijas, kas izstāstīs par to, kāds oriģinālā bija pārmaiņu laukums Minskā, kas kļuva par tādu kā neatkarības centienu simbolu.”
Festivāla programma ir izziņota līdz 4. jūlijam, taču tā ir gana plūstoša un neparedzama. Daudzi no pasākumiem, tostarp ekskursija, paredzēti arī tiešsaistē.
