Kultūršoks

Kultūršoks: Vai kultūras ministrs atteiksies no ieceres celt koncertzāli KP CK ēkas vietā?

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai Satversmes tiesas spriedums apdraud tradicionālās vērtības?»

Kultūršoks: «Kā izlietos 18. novembra svētkiem paredzēto naudu?»

Nenotikušās svinības. Kā izlietos 18. novembra pasākumiem paredzēto naudu?

Ierobežojumu dēļ šogad 18. novembrī izpalika svētku uguņošana, masu pasākumi un pirmo reizi kopš valsts neatkarības atgūšanas nenotika arī militārās parādes. 18. novembra nenotikušo publisko pasākumu dēļ valsts un pašvaldību budžetos radušos finanšu ietaupījumu plāno izlietot dažādi, piemēram, novirzot to Covid-19 krīzes seku mazināšanai vai pilsētas dekorēšanai svētkos.

ĪSUMĀ:

  • Daugavpilī ietaupītos līdzekļus novirza ar Covid-19 krīzi saistītiem mērķiem.
  • Ventspilī ietaupījums paliks pašvaldības budžetā kā rezerve.
  • Liepājā 18. novembra salūtam neiztērēto naudu izmanto pilsētas dekorēšanai.
  • Pašvaldības budžetā atpakaļ nonākuši arī līdzekļi no Siguldā atceltajiem pasākumiem.
  • Kā ietaupīto finansējumu izmantos Rīgas dome – pagaidām nav zināms.
  • Valsts prezidenta kanceleja ietaupījusi 43 tūkstošus eiro, ko novirzīs citiem kancelejas darbības mērķiem, kur finansējums ir nepietiekams.
  • Nenotika arī ikgadējās Nacionālo bruņoto spēku militārās parādes. Aizsardzības ministrijā vēl nezina teikt, kā tiks pārdalīts ietaupītais finansējums.
  • Rīgā šogad nebūs arī gadumijas svinības 11. novembra krastmalā.

Daļai pašvaldību nenotikušās valsts svētku svinības ļāvušas ietaupīt desmitiem tūkstošus eiro. Piemēram, Daugavpilī atcelto Lāčplēša dienas un 18. novembra pasākumu dēļ ieekonomēti 90 tūkstoši eiro. 

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis skaidroja, ka ietaupītie līdzekļi pārsvarā tikuši novirzīti ar Covid-19 krīzi saistītiem mērķiem: tiek risināts jautājums par pabalstiem ģimenēm, kuras krīze skārusi īpaši smagi, kā arī atbalsts izglītībai – termokameru iegādei izglītības iestādēm un citiem drošības pasākumiem, kā arī datortehnikas iegādei skolām.

“Citi līdzekļi, kuri netiek izmantoti, arī paliek uz nākamo gadu atlikumā, jo nākamā gada budžets daudzām pašvaldībām noteikti būs mazāks nekā šogad,” norādīja Dukšinskis.

Atcelto pasākumu rezultātā ietaupījums budžetā arī Ventspilij. Kā norādīja Ventspils Kultūras centra direktors Māris Valtenbergs, ietaupīti aptuveni 30 tūkstoši eiro, kas paliks pašvaldības budžetā kā rezerve, kuru varēs novirzīt izdevumiem šogad vai pārcelt uz nākamo gadu.

Liepājas dome aplēsusi, ka šogad kopumā pandēmijas dēļ atcelto kultūras norišu dēļ sākotnējam mērķim nav iztērēti aptuveni 200 tūkstoši eiro. Pašvaldība pieņēmusi lēmumu šo finansējumu novirzīt dažādu kultūras projektu atbalstam, tai skaitā Liepājas teātrim, stāstīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis.

Savukārt 18. novembra salūtam Liepājā bija paredzēti ap 12 tūkstoši eiro, daļu no tā izmantojot pilsētas dekorēšanai valsts svētkos.

“Skaidrs, ka kaut kāda naudiņa paliek pāri, kuru vai nu gada griezumā mēs līdz gada beigām varēsim novirzīt papildu pilsētas izdekorēšanai Ziemassvētkos vai arī, ja nauda paliks pāri, tad tā aizies budžetā uz nākamo gadu,” sacīja Deksnis.

Kopējā pašvaldības budžetā atpakaļ nonākuši arī līdzekļi no Siguldā atceltajiem pasākumiem. Tikmēr valsts svētkos koncertu vietā šogad – gaismu instalācijas un gaismu objekti.

Kur un kā izlietos finanšu līdzekļus, kurus nenotikušo pasākumu dēļ ietaupīt izdevies Rīgas domei – pagaidām nav zināms.

Pēc Kultūras pārvaldes priekšnieces Baibas Šmites teiktā, daļa no pavasarī atcelto pasākumu līdzekļiem tika novirzīta galvaspilsētas kultūras centriem, kuru pastāvēšana bija apdraudēta. 

“Mēs neplānojām uguns priekšnesumu, jo jau pirmā ārkārtējā situācija parādīja, cik riskanti ir rīkot lielus pasākumus, un mēs sapratām, ka uguns priekšnesumu Rīgā vairs nebūs, un tā vietā mēs visu šo nedēļu no 16. līdz 22. novembrim esam izgaismojuši Brīvības pieminekli,” stāstīja Šmite.

Arī lielākā daļa Rīgā plānoto 18. novembra koncertu nenotika. “Kopā savelkot, varētu teikt, ka no dažiem atceltajiem koncertiem ir apmēram 50 tūkstošu atlikums kontā, jo nenotika koncerts pie Brīvības pieminekļa, kur parasti arī Valsts prezidents piedalās,” atklāja Šmite.

Valsts prezidenta kanceleja līdz ar Covid-19 pandēmiju un valstī izsludināto ārkārtējo situāciju ietaupījusi 43 tūkstošus eiro, jo nerīkoja Latvijas Republikas proklamēšanai veltītu pieņemšanu Rīgas pilī un svinīgā svētku koncerta norisei nenomāja telpas no Latvijas Nacionālā teātra.

Kanceleja pauda, ka ietaupījums tiks novirzīts citiem Valsts prezidenta kancelejas darbības mērķiem, kur finansējums ir nepietiekams (piemēram, informācijas tehnoloģiju nodrošinājums, Mediju centra darbs), vai tiks nosūtīts atpakaļ valsts budžetā kā slēgtie budžeta asignējumi. To, cik liela summa tiks novirzīta, ka arī slēdzamo asignējumu apjomu, varēs izvērtēt tikai 2020. gada beigās.

Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas 11. un 18. novembrī galvaspilsētā nenotika arī ikgadējās Nacionālo bruņoto spēku militārās parādes.

Kā skaidroja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, parāde parasti izmaksā ap 100 tūkstoš eiro.

“Un patiesībā tie lielākie maksājumi arī ir kultūras sektoram, jo tur ir gan režijas, gan producētāji, gan arī apgaismotāji, tās ir tās lielākās summas, kam šī nauda ir jāmaksā,” norādīja Garisons.

“Un līdz ar šīs parādes atcelšanu mēs arī zināmā mērā iedzenam lielāku ķīli kultūras darbiniekiem.”

Aizsardzības ministrijā vēl nezināja teikt, kā tiks pārdalīts ietaupītais finansējums.

“Bet visu naudu, ko mēs esam gada laikā ietaupījuši Covid-19 dēļ, – tie ir no visa resora ap 10 miljoniem, ko mēs esam nodevuši Finanšu ministrijai līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un visdrīzāk, ka mēs to naudu izlietosim individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumiem, kas pašlaik ir kļuvuši aktuālāki, un tās summas būs vajadzīgas daudz lielākas, nekā sākotnēji bija prognozēts,” norādīja Garisons.

Šobrīd top likuma grozījumi, kas ļaus neizlietotos līdzekļus arī valsts iestādēm pārcelt uz nākamo gadu. Ja tie nebūs nepieciešami noteiktiem iepirkumiem, tad būs jāieskaita valsts budžeta deficīta segšanai. Finanšu ministrijā apgalvo, ka pērn valsts budžetā atgriezti 53 miljoni eiro.

Kā skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, jaunie grozījumi ļaus valsts iestādēm ar finansējumu rīkoties līdzīgi, kā šobrīd to dara pašvaldības. “Pašvaldībām jau līdz šim pilnībā ir atļauts, respektīvi, ja viņām veidojas kaut kādi pārpalikumi gada beigās, viņas šos atlikumus novirza nākamajam gadam, un viņām nav jāatgriež atpakaļ neizlietotie līdzekļi Valsts kasē budžeta deficīta segšanai,” norādīja Jarockis.

Kamēr citās pašvaldībās vēl nogaida nākamos valdības lēmumus par ārkārtējo situācijas termiņa pagarināšanu vai atcelšanu un vismaz teorētiski pieļauj, ka Jaunā gada sagaidīšana ar uguņošanu varētu arī notikt, Rīgā ikgadējo gadumijas svinību 11. novembra krastmalā šogad nebūs.

Pērn gada nogalē aizsākās diskusijas par uguņošanas alternatīvām un iespējamo atteikšanos no salūtiem vispār. Portālā "Manabalss.lv" tika sākta parakstu vākšana par aizliegumu valsts un pašvaldību budžetus tērēt uguņošanu un salūtu finansēšanai, tomēr līdz šai dienai iniciatīvai nav izdevies gūt nepieciešamo atbalstu, lai tā nonāktu Saeimā.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.

Novembrī Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim, un tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi

Tai skaitā līdz 6. decembrim tiek atcelti un aizliegti visi klātienē notiekošie publiskie kultūras pasākumi. Darbu, atsakoties no pasākumu organizēšanas, varēs turpināt muzeji, bibliotēkas, kultūras centri un citas kultūrvietas ierobežotā darba laikā – no pulksten 06.00 līdz pulksten 20.00.               

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt