Ar vācu pianista Sebastiana Knauera un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” uzstāšanos jauno sezonu 19. septembrī atklājusi Ventspils koncertzāle “Latvija”. Koncertā “Šis ir (ne) Bēthovens” pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja mūsdienu komponista Arāša Safaiana variācijas par Ludviga van Bēthovena mūzikas tēmām.
Autora ziņas
Iespējams, daudzi padomju laiku bērni joprojām atceras savas bērnības plati “Sniegbaltītes skola”. Aicinot uz to paskatīties ar pieaugušā acīm, Ģertrūdes ielas teātrī tapis sezonas pirmais jauniestudējums “Vinils”. Tā ir izrāde par pieaugšanu un iekšējā dzīvnieka meklējumiem, un tās režisore Arnita Jaunsubrēna iedvesmojusies tieši no vinila platē reiz dzirdētajiem zvērēniem.
Sākumā bija labdarības šovs, pēcāk – autokoncerts uz tirdzniecības centra jumta, tagad – fotoportretu izsole. Arvien jaunas izpausmes formas turpina rast ziedošanas kampaņa “Dots devējam atdodas”, kas palīdz Covid-19 izraisītās krīzes dēļ grūtībās nonākušajiem radošo jomu pārstāvjiem. 15. septembra vakarā labdarības akcijā izsolīs fotogrāfa Laura Vīksnes pandēmijas laikā iemūžinātos kultūras ļaužu portretus.
Izvēloties saudzīgākas metodes nekā iepriekš, jaunā būvnieka vadībā Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas teritorijā atsākušies pāļu iestrādes darbi. Septembra pirmajā pusē ar darbu norisi tika iepazīstināti teātra darbinieki, kuri saņēma solījumu, ka mājās varēs atgriezties 2022. gada rudenī. Tas, ka būvdarbi tiks pabeigti divu gadu laikā, 10. septembrī tika solīts arī preses pārstāvjiem.
Gruzīniem bija Gija Kančeli, britiem – Džons Taveners. Latviešiem ir Pēteris Vasks, bet igauņiem – Arvo Perts. Protams, runa ir par izciliem mūsdienu garīgās mūzikas komponistiem. Igaunijā septembris tiek vadīts Arvo Perta 85. jubilejas zīmē. Dzimšanas dienu komponists svinēs piektdien, 11. septembrī, kad kulmināciju piedzīvos arī ikgadējais festivāls “Arvo Perta dienas”.
“Dažiem izkrīt laimests būt nevis vienas, bet divu mūzu kalpiem. Šoreiz tās ir dzeja un vizuālā māksla. Katrs no vakara dalībniekiem ne tikai lasīs savus dzejoļus, bet parādīs arī kādu mākslas darbu.” Šādi pieteikts viens no Dzejas dienu notikumiem “Dzejnieki un māksla. Mākslinieki un dzeja”.
Rīgā, bijušās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas mītnē, vēlāk Pasaules Tirdzniecības centra ēkā, iekārtota jauna kultūrtelpa – neliela un veltīta arhitektūrai. Tā tapusi kā atbildes reakcija Kultūras ministrijas lēmumam nojaukt šo ēku Nacionālās koncertzāles vajadzībām. Mākslas, arhitektūras un dizaina telpas MAD mērķis ir piedāvāt iespēju izrādīt savas idejas tiem, kam ir ko teikt.
Parakstu vākšana pret to, kā tika pieņemts lēmums par nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Pasaules tirdzniecības centra vietā, izrādījusies neauglīga. Šobrīd paralēli vairākās darba grupās tiek diskutēts par akustiskās koncertzāles jautājumu, savukārt šīs ēkas nomnieki saņēmuši paziņojumu, ka nākamā gada pavasarī ar tiem vairs nepagarinās nomas līgumu.
Iespēja jebkurā brīdī atgriezties pie plaši apmeklētās Ivana Aivazovska izstādes “Gaismas metafizika” un kaut visu dienu iedziļināties Nikolaja Rēriha labākajos darbos, kas tapuši Indijā un ko viņš sūtījis speciāli Rīgai, – šādas dāvanas 9. gadadienā kopš durvju pirmās vēršanas sarūpējis mākslas muzejs “Rīgas Birža”. Turpmāk muzejā uz visiem laikiem būs Rēriha kabinets, kurā būs vienlaikus skatāmi 18-20 viņa darbi.
Spēles laukums svaigā sienā, cilvēka dabas muļķības atspoguļojums un akrobātiskie triki kopā ar skatītājiem – šādu laikmetīgā cirka mākslas piedzīvojumu uz Rīgu atveduši cirka mākslinieki no Katalonijas. “Envà” ir viena no laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāla “Re Rīga!” programmas izrādēm, ko pašmāju publika fon Stricka villas dārzā bauda divus vakarus pēc kārtas.
“Atdzimst! Nevis mēs pieminam, godinām, bet tieši, ka atdzimst, un mēs jūtam, ka šī tradīcija, šī mūsu vissvarīgākā dzīves sastāvdaļa, dzīvos.” Tā rakstīts pirms diviem gadiem mūžībā aizgājušā režisora Uģa Brikmaņa vēstulē, ko tagad ikviens var izlasīt Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos. Tur 16. augustā izskanēja jau otrais režisoram veltītais noskaņu koncerts “Augusta debesīs”.
Īstenā džeza kluba atmosfērā, VEF Kultūras pils sākusi jauno koncertu sezonu. Amerikāņu džeza pianista Bila Evansa mūzikas iedvesmoti, pašmāju augstas raudzes mūziķi 13. augustā sniedza klātienes koncertu.
Pirāti nav tikai tēli no pasakām un filmām, pirāts ir jebkurš no mums, kurš filmas, mūziku vai grāmatas iegūst nelegāli. Šopavasar, laikā, kad visi pandēmijas dēļ tikām aicināti palikt mājās, pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē veikts torrentu audits, un rezultāti šokējuši pētījuma iniciatorus.
Pandēmijas laiks skar ne tikai kultūras patērēšanas paradumus, bet arī atstāj pēdas pašos kultūras faktos jeb notikumos. Vistiešākā liecība par šo laiku būs skatāma dokumentālista Ivara Zviedra jaunākajā veikumā. No marta, līdz ar Covid -19 laika ierobežojumu sākumu Latvijā, pieredzējušais operators un režisors Ivars Zviedris filmē savu jaunāko darbu.
Krīt priekškars, un zem tā iknedēļas mākslas atklājums – kas tāds ik pirmdienu piedzīvojams Tallinas ielas pagalmā kultūras vietā “Tu jau zini Kur”. Pierādot, ka māksla var būt ne tikai izstāžu zālēs un galerijās, līdz 26. oktobrim vienu no kultūras vietas plašā angāra sienām apdzīvos mākslas ekspozīcija, kuras autors ik nedēļu būs kāds cits jaunais mākslinieks.
Aizvadījusi vairākus desmitus pašu organizēto koncertu un līdz šim uzņemot 24 tūkstošus klausītāju, jaunākā no reģionālajām koncertzālēm – koncertzāle ''Latvija'' Ventspilī – sagaidījusi pirmo gadadienu. Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem un ņemot vērā visus ierobežojumus, ventspilnieki nolēmuši šo faktu atzīmēt trīs vakarus pēc kārtas, klausītājiem solot līdz šim neierastu klausīšanās pieredzi.
Otrdien Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins sabiedrisko mediju portālam LSM.lv norādīja, ka viņa vadītais teātris ir vienīgais Latvijā, kas nav saņēmis kompensācijas par krīzes radīto dīkstāvi un zaudējumiem. Atbalstu kolēģim izteikuši visu profesionālo Latvijas teātru vadītāji, savukārt Liepājas pašvaldība risinājumu sola meklēt augustā.
Portrets jāzīmē godprātīgi mājas apstākļos, bet konsultācijas par studijām ar ekrānu starpniecību – tāda ir realitāte šogad, stājoties Latvijas Mākslas akadēmijām (LMA), pandēmijas izmainītajos apstākļos laužot iepriekšējās tradīcijas. Otrdien izziņoti arī maģistrantūras un doktorantūras studiju uzņemšanas rezultāti.
2020. gadā aprit 100 gadi kopš pirmās nacionālās latviešu operas “Baņuta” pirmizrādes. Opera atdzims jauniestudējumā, kura autori ir mūzikas teātra kolektīvs “Hauen und Stechen” (Vācija), sadarbojoties ar teātra trupas "Kvadrifrons" aktieriem, mūzikas dramaturgu Evartu Melnalksni, komponistu Jēkabu Nīmani un solistiem Lauru Grecku, Armandu Siliņu, Sniedzi Kaņepi, informēja iestudējuma rīkotāji. Šobrīd Latvijas un Vācijas radošās grupas satikušās mēģinājuma procesā Tallinas ielas kvartālā.
Šobrīd norit aktīva gatavošanās piektajam Valmieras vasaras teātra festivālam, kas norisināsies no 7. līdz 9. augustam. Rīkotāji cenšas praktiski atšķetināt uzdevumu, kā pulcēties droši. Festivāla direktors aicinājis radīt izrādes, kas runās par mums visiem svarīgu tēmu – satikšanos.
Dailes teātris pēc pandēmijas laika sākuma atkal vēris Lielās zāles durvis. Britu dramaturga Dankana Makmillana darbs “Elpa” Latvijā tiek iestudēts pirmo reizi. Jautājumu, vai zemeslodes labā atbildīgāk būtu stādīt mežu, nevis radīt bērnu, risina divi dažādu paaudžu aktieru sastāvi, un režisors Dmitrijs Petrenko pārliecināts, ka rezultātā vienu lugu izdevies skatuves versijā parādīt atšķirīgi.
Kā izskatās garlaicība? Uz šo jautājumu atbildi meklēt jādodas uz Plieņciema pludmali, kur norit jaundibinātās apvienības Temporary.lv pirmais izstāžu cikls. Tas ir eksperiments, kura laikā jaunie mākslinieki cer lauzt stereotipus par laikmetīgo mākslu, ļaut ielūkoties daudzkārt svešām acīm slēptajā mākslas tapšanas procesā.
Jūnija vidū bez garām sarunām valdība akceptēja Kultūras ministrijas rosinājumu nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Kronvalda parkā, nojaucot Pasaules tirdzniecības centru jeb bijušo kompartijas ēku. “100 g kultūras diskusijā” iztirzāja jau vairāk nekā 15 gadus diskutēto, pretrunīgi vērtēto jautājumu par akustiskās koncertzāles celtniecību Rīgā.
Kāda pirms gadsimta izskatījās Liepāja, kad tās centrā cieši cits pie cita atradās mazie veikaliņi? Kas bija vietās, kurš šobrīd ir tukšie laukumi? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Liepājas muzeja jaunatklātā izstāde “Zudusī Liepāja Paula Maksa Berči arhīvā”. Tā ir veltīta kādreizējā Liepājas galvenā arhitekta un pilsētas vaibstu veidotāja Paula Maksa Berči 180. jubilejai.
Lai palīdzētu Covid-19 krīzes dēļ grūtībās nonākušajiem radošās jomas pārstāvjiem, trīs vakarus pēc kārtas tirdzniecības centra “Domina Shopping” jumta autostāvvietā notiek labdarības autokoncerti. Tas ir viens no veidiem, kā turpinās projekts “Dots devējam atdodas”, kas aprīļa beigās startēja kā ziedojumu pop-up šovs.
Pirms divarpus nedēļām leģendārajā Liepājas koncertestrādē “Pūt, vējiņi” sāka rūkt smagā tehnika un sākās ilgi gaidītie, solītie un grūti nākušie pārbūves darbi. Pirms 10 gadiem arhitektūras konkursā uzvarējusī arhitekta Andra Kokina 10 miljonus vērtā ideja pilsētai izrādījās nepaceļams slogs. Tāpēc tapa jauna – desmit reizes lētāka, kas gan izpelnījusies asu kritiku.
Jānis Deinats, Ieva Balode, Linda Boļšakova un Toms Harjo – četri radoši atšķirīgi fotomākslinieki no dažādām paaudzēm, kuri, līdzdarbojoties skatītājiem, veidos izstādi “1:1”. Pēc ilgā dīkstāves klusuma ar citādāku izstāžu pieredzi durvis ver ISSP galerija Berga Bazārā, kur no 2. jūnija līdz 4. jūlijam būs skatāma, piedzīvojama un kopā ar māksliniekiem radāma performatīva izstāde.
No 12. maija Latvijā vienkopus gan ārtelpās, gan iekštelpās ļauts pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēkiem, drīkst notikt arī nelieli kultūras pasākumi. Kultūras nozares pārstāvji norāda – mazajiem pasākumiem ir emocionāla, nevis finansiāla vērtība. Kā šie atvieglojumi ietekmē un vai ko maina kultūras jomā, skaidro LTV raidījums “Kultūršoks”.