Lai arī lielāko daļu apsveikumu maestro saņēma attālināti, par klātienes pārsteigumu bija parūpējušies kolēģi, pasniedzot viņam “Ērenpreiss” velosipēdu.
Rāms, dziļš, jauneklīgs, ļoti tālredzīgs un tāldzirdīgs – tā Mārtiņdienas jubilāru, kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” māksliniecisko vadītāju un diriģentu Normundu Šnē dzimšanas dienas rītā raksturo kolēģi.
“Normunds ir ne tikai diriģents, viņš ir mūsu domubiedrs mūzikā, un kādreiz mēs ar viņu arī ļoti daudz spēlējām kopā, un man īstenībā ir žēl, ka viņš vairs nespēlē oboju, viņš bija vienkārši lielisks obojists,” stāsta kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mūziķe Agnese Kanniņa.
Tieši Normunda Šnē revolucionāra gars, kas joprojām ir kaismīgs un enerģisks, ir tas, kas visus šos gadus uztur “Sinfonietta Rīga”, spriež mūziķe Ilona Meija.
“Viņš varētu savās idejās, domāšanas ātrumā, asumā diezgan viegli konkurēt ar dažu tīni, jauneklīgu cilvēku,” bilst “Sinfonietta Rīga” mūziķis Jānis Stafeckis.
“Viņš ļoti tālu skatās, un, kā mēs zinām, viņš arī ļoti tālu klausās.”
Pats gaviļnieks, sagaidot 60. gadskārtu, apgalvo, ka jubilejām un laika skaitīšanai pēc pases datiem lielu vērību nepiešķir. Nekad dzimšanas dienu nav speciāli plānojis brīvu no darbiem un jūtas privileģēts, ka dara to, kas sagādā patiesu laimi. Un tieši tā viņš jūtas dzīvē kopumā.
“Pa visiem šiem nodzīvotajiem gadiem man tiešām tādu atklāsmi piespēlēja mans tēvs. Viņš pateica kolosālu frāzi, ka laiks un gadi ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Un tas, kā rit laiks priekš mums, tas nekādā ziņā nav saistīts ar ciparu, ko mēs redzam, rēķinot savu dzimšanas dienu, gadus utt.,” spriež Normunds Šnē.
Ja nebūtu ārkārtējās situācijas, dzimšanas dienas rītā maestro ar kolēģiem sāktu mēģināt Agnetas Krilovas jaundarbu, kas rakstīts speciāli “Sinfonietta Rīga” un kam pirmatskaņojumu bija jāpiedzīvo piektdien.
Jauna mūzika un koncerts būtu bijusi liela dāvana dzimšanas dienā – atzīst gaviļnieks. Diemžēl koncerts atcelts.
“Būt kopā ar kolēģiem – mēs tiešām esam tāda ļoti saliedēta un harmoniska kompānija izveidojusies pa visiem šiem gadiem – tā ir kolosāla privilēģija, un to nevar aizstāt neviens bankets restorānā vai tamlīdzīgi, šis ir kaut kas daudz vairāk,” atzīmē jubilārs. “Un iespēja pēc tam pabūt vakarā mājās un kopā ar bērniem padzīt jokus, parunāt par nākotnes iecerēm ar dzīvesbiedru – ir pats labākais, kas var būt.”
Sekojot Valsts prezidenta kancelejas piemēram, orķestra mūziķi un draugi šodien jubilāram sagādājuši dāvanu, kādu saņēma arī Francijas prezidents, viesojoties Latvijā, un nu maestro sev tik mīļo gadalaiku varēs izbaudīt, minot “Ērenpreiss” velosipēda “Gustavs” pedāļus.
