Sestdiena, 25. maijs

Vārda dienas: Junora, Anšlavs

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +18 °C, D/DA vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba

Māra Rozenberga

Latvijas Radio žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Lāčplēša Kara ordeņa stāsti. Alberts Ameriks – vienīgais trimdas «Lāčplēsis», kurš atgriezās Latvijā
Lāčplēša Kara ordeņa stāsti. Alberts Ameriks – vienīgais trimdas «Lāčplēsis», kurš atgriezās Latvijā
Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919. gada 11. novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. Šoreiz sērijā par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem trešais stāsts – par Albertu Ameriku, vienīgo trimdas "Lāčplēsi", kurš atgriezās Latvijā.
Egils Siliņš opernama repertuāru vēlas papildināt ar īrētām izrādēm un kopražojumiem
Egils Siliņš opernama repertuāru vēlas papildināt ar īrētām izrādēm un kopražojumiem
Darbu Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes priekšsēdētāja amatā 5. novembrī sāk Egils Siliņš. Viņš vadības grožus pārņem no Zigmara Liepiņa, kurš operas vadībā bija iepriekšējos sešus gadus. Operdziedātājs ar 30 gadu pieredzi un direktora vietnieks mākslinieku aģentūrā Spānijā, Siliņš atzinīgi vērtē iepriekšējās vadības laikā sakārtoto operas finanšu stāvokli, bet ir apņēmības pilns piedāvāt jaunas idejas opernama attīstībai.
ES tulku darba izaicinājumi. Kādā valodā likumus rakstīs pēc «Brexit»?
ES tulku darba izaicinājumi. Kādā valodā likumus rakstīs pēc «Brexit»?
Kā tulkotāja profesiju ietekmē mainīgā politiskā vide Eiropas Savienībā (ES) un arvien straujākā tehnoloģiju attīstība? Tie ir jautājumi, kam šogad pievērsta galvenā uzmanība ikgadējā ES daudzvalodības jautājumiem veltītajā konferencē Ārlietu ministrijā. Interesants ir arī jautājums, kā varētu mainīties pēdējās desmitgadēs pieaugusī angļu valodas loma ES gaiteņos pēc tam, kad šo organizāciju atstās Lielbritānija.
Lāčplēša Kara ordeņa stāsti. Elza Žiglevica - viena no trim ordeņa kavalierēm sievietēm
Lāčplēša Kara ordeņa stāsti. Elza Žiglevica - viena no trim ordeņa kavalierēm sievietēm
Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919. gada 11. novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. Viena no trim ordeņa kavalierēm sievietēm ir Elza Žiglevica. Par viņu Latvijas Radio stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieki Arnis Strazdiņš un Mārtiņš Vāveris.
Radio ar bankas seifu pagrabā. Audio ekskursija ēkā ar Ilzi Tiltiņu
Radio ar bankas seifu pagrabā. Audio ekskursija ēkā ar Ilzi Tiltiņu
1. novembrī Latvijas Radio nosvinēja savu 94. dzimšanas dienu, bet kāda mazāk zināma gadadiena saistās ar Latvijas Radio pašreizējo mājvietu. Šajās dienās aprit tieši 70 gadu, kopš Latvijas Radio par savām mājām sauc ēku Doma laukumā 8. Iespējams, daudziem šķiet, ka radio te atradies kopš dibināšanas, bet pirmos gadus tas raidīja no tagadējās Radio ielas iepretim operai. Tas ir mitis arī citās adresēs, bet 1949. gadā pārcēlās uz namu Vecrīgā, ko Latvijas laikā bija apsaimniekojusi Rīgas Komercbanka un vēlāk – akciju sabiedrība „Latvijas kredītbanka”. Audio ekskursijā par radiomājas vēsturi stāsta viena no zinošākajām radio kolēģēm – Ilze Tiltiņa.
Pēc pilsētnieku un sponsoru iniciatīvas Rīgas centrā iestāda divas deviņmetrīgas liepas (papildināts...
Pēc pilsētnieku un sponsoru iniciatīvas Rīgas centrā iestāda divas deviņmetrīgas liepas (papildināts)
Pateicoties privātai iniciatīvai un sponsoru piesaistei, Rīgas centrā ceturtdien, 31. oktobrī, iestādītas divas gandrīz deviņus metrus augstas liepas. Projekta kopējās izmaksas ir apmēram 20 000 eiro, un to īstenojusi apvienība „Pilsēta cilvēkiem” ar mērķi parādīt, ka ar pareizām tehnoloģijām kokus iespējams stādīt arī sarežģītās pilsētas vietās ar apakšzemes komunikācijām.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora amatā iecelts Andrejs Svilāns
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora amatā iecelts Andrejs Svilāns
Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) no 1. novembra vadīs līdzšinējais Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Šis amats kļuva vakants šā gada jūlijā, kad pēc domstarpībām ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci ("Attīstībai/Par!") to atstāja Juris Jātnieks.
«Cenšamies iet laikam pa priekšu!» - Mūzikas akadēmijas Džeza katedra svin desmitgadi
«Cenšamies iet laikam pa priekšu!» - Mūzikas akadēmijas Džeza katedra svin desmitgadi
Kā vienlaikus sniegt labu augstāko izglītību un neierāmēt improvizācijas brīvībā sakņoto mūziķu talantu? Tas ir uzdevums, pie kā nu jau apaļus desmit gadus strādā viena no jaunākajām Latvijas Mūzikas akadēmijas struktūrām – Džeza mūzikas katedra. Tās absolventi pašlaik ir daļa no Latvijas džeza mūziķu jaunās paaudzes kodola. Katedras jubilejas koncertā 31. oktobrī viņi kāps uz skatuves kopā ar saviem pasniedzējiem.
Pulka ielas muzeju krātuves cer nodot ekspluatācijā novembra sākumā
Pulka ielas muzeju krātuves cer nodot ekspluatācijā novembra sākumā
Pabeigti būvdarbi jaunajā muzeju krātuvju kompleksā Rīgā, Pulka ielā, kur glabāsies vairāki miljoni priekšmetu no četriem muzejiem – Nacionālā mākslas muzeja, Vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Kino muzeja krājuma. Trīsdesmit tūkstošus kvadrātmetru plašajā būvē, kas izmaksājusi 28,7 miljonus eiro, gan vēl turpinās pēdējo defektu novēršana. Ēkas saimnieks – „Valsts nekustamie īpašumi” – lēš, ka ekspluatācijā to varētu nodot novembrī.
Pakalniņa: Kino ne vienmēr ir jāsaprot, tam ir jāļaujas
Pakalniņa: Kino ne vienmēr ir jāsaprot, tam ir jāļaujas
"Kino ne vienmēr vajag saprast. Kino vajag ļauties,” saka kinorežisore Laila Pakalniņa. Viņas jaunākā dokumentālā filma "Karote” iekļauta Rīgas Starptautiskā kino festivāla konkursa programmā un režisorei raksturīgajā kino valodā seko... plastmasas karotes dzimšanai - no naftas ieguves līdz pat nonākšanai uz bērnu ballītes galda, kur to izmet jau pēc pāris minūšu lietošanas. Izbraukājusi naftas platformas un plastmasas ražošanas rūpnīcas dažādās pasaules valstīs, Pakalniņa secina: dzīvojam uz pulvermucas tiešā un pārnestā nozīmē.
Projektā «Skolas soma» gada laikā notikuši 14 000 kultūras pasākumi
Projektā «Skolas soma» gada laikā notikuši 14 000 kultūras pasākumi
Lai ikviens skolēns neatkarīgi no maciņa biezuma un ģimenes paradumiem varētu klātienē iepazīt Latvijas kultūru, pirms gada sākās viens no lielākajiem Latvijas simtgades projektiem „Latvijas skolas soma”. Projektā iesaistījušies vairāki simti Latvijas muzeju, bibliotēku, teātru, mūzikas un citu kultūras organizāciju, piedāvājot vairāk nekā 1000 dažādu aktivitāšu tieši skolēniem. Cik veiksmīgs bijis „skolas somas” pirmais gads, ceturtdien īpašā forumā apsprieda projekta veidotāji un dalībnieki.
Pedagogi gatavi radikāliem protestiem, ja pavasarī naudu algām neatradīs
Pedagogi gatavi radikāliem protestiem, ja pavasarī naudu algām neatradīs
Latvijas skolu pedagogi šogad vēl nestreikos – tā ceturtdien, 24. oktobrī, nolēma Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome. Bet, ja pavasarī politiķi neatradīs naudu algu palielinājumam no septembra, tad protesti varētu būt radikāli, pieļauj arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Skolotāji netic, ka politiķi pildīs solījumu par algu palielinājumu
Skolotāji netic, ka politiķi pildīs solījumu par algu palielinājumu
Skolotāju arodbiedrība varētu dot politiķiem laiku līdz martam, lai atrastu trūkstošos deviņus miljonus eiro pedagogu darba samaksas tālākai celšanai no nākamā gada septembra. Protestu draudi gan atcelti netiek: ja naudu neatradīs, pavasarī protesti būšot neizbēgami. Bet pašu skolotāju vidū jaušama neticība, ka politiķi savus solījumus šoreiz turēs, un arvien augošs rūgtums par nenovērtēto pedagoga darbu.
Saeima vēl neatgriežas pie diskusijas par 11.novembri kā oficiālu brīvdienu
Saeima vēl neatgriežas pie diskusijas par 11.novembri kā oficiālu brīvdienu
Lai gan pērn Saeimā aktīvi tika virzīta 11.novembra noteikšana par svētku dienu, Bermontiādes simtgadē Lāčplēša diena tomēr nebūs oficiāla brīvdiena. Jaunais Saeimas sasaukums gada laikā pie šī jautājuma nav atgriezies, lai gan atbildīgās komisijas vadītājs pieļauj, ka drīzumā diskusijas varētu atsākties līdz ar Valsts prezidenta ierosinātajām atceres un atzīmējamajām dienām.
Sper, sviež ar grāmatu vai krēslu – aktualizē skolēnu vardarbību pret pedagogiem (papildināts)
Sper, sviež ar grāmatu vai krēslu – aktualizē skolēnu vardarbību pret pedagogiem (papildināts)
No skolēnu fiziskas vardarbības pērn cietuši vismaz seši pedagogi – tādus datus apkopojusi Valsts darba inspekcija. Taču problēmas mērogs ir daudz plašāks. Uz skolēnu un arī vecāku emocionālu vardarbību pret skolotājiem norāda daudzu skolu vadītāji, un šis bija viens no centrālajiem jautājumiem arī ceturtdien Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas konferencē.
Pusaudzim par spridzināšanas draudiem skolā - var iestāties kriminālatbildība ar sekām uz mūžu
Pusaudzim par spridzināšanas draudiem skolā - var iestāties kriminālatbildība ar sekām uz mūžu
Vēlme apliecināties, kas noved pie kriminālatbildības ar sekām uz mūžu, – tāds varētu būt iznākums kāda jaunieša mērķtiecīgajai savas skolas terorizēšanai nedēļas garumā. Sešās dienās viņš izsūtīja četrus anonīmus e-pastus ar viltus draudiem par spridzekli Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, taču policija viņu drīz vien atšifrēja. Jaunietim draud kriminālatbildība.
Braucējus pie sarkanās gaismas sākumā ķers fotoradari Berģos un uz Rīgas apvedceļa
Braucējus pie sarkanās gaismas sākumā ķers fotoradari Berģos un uz Rīgas apvedceļa
Trīs krustojumos Rīgā un Pierīgā jau drīzumā fotoradari varētu sākt fiksēt arī tos, kas brauc pie sarkanās gaismas. Eksperti norāda – tā sauktās sarkanās gaismas kameras ir pierasta lieta ceļu satiksmē daudzviet Eiropā, lai disciplinētu autovadītājus, jo pie "sarkanā" izraisītie negadījumi nereti ir ļoti smagi.
No sporta laukumiem līdz pieturām – pirmajā Rīgas līdzdalīgas budžetēšanas programmā uzvar seši proj...
No sporta laukumiem līdz pieturām – pirmajā Rīgas līdzdalīgas budžetēšanas programmā uzvar seši projekti
Cik daudz var izdarīt par pusmiljonu eiro, lai darītu glītāku pilsētvidi? To drīz būs iespēja pierādīt Rīgas pašvaldībai, pirmo reizi īstenojot pašu iedzīvotāju ierosinātus projektus, par kuriem ikviens varēja balsot mēneša garumā. Šo iespēju izmantojuši vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, un tuvākajā laikā Rīgai vajadzētu tikt pie jauna sporta laukuma Brasā, labiekārtota laukuma pie Āgenskalna tirgus un vēl vairākām iepriecinošām pilsētvides pārmaiņām. Tiesa gan, balsojumā par naudu nācās cīnīties arī tādām iecerēm, kuru īstenošana šķistu pašvaldības pamatuzdevums.
Rīgas cirka vadība: Esam atvērti!
Rīgas cirka vadība: Esam atvērti!
Rīgas cirks jauno sezonu iesācis ar spāņu akrobātu izrādi “inTarsi”. Jau divarpus gadus cirkam ir jauna vadības komanda, kas sevi pieteica ar citu māksliniecisko koncepciju – laikmetīgo cirku bez dzīvniekiem. Par šajā laikā sasniegto ar Latvijas Radio sarunājas Rīgas cirka valdes locekle Liene Pērkone un radošais direktors Mārtiņš Ķibers.
Rīgas Svētā Jāņa baznīcā būs dzirdams Komitasa Liturģijas pirmatskaņojums
Rīgas Svētā Jāņa baznīcā būs dzirdams Komitasa Liturģijas pirmatskaņojums
Latvijas Radio koris 20. septembra vakarā Rīgas Svētā Jāņa baznīcā atskaņos izcilā armēņu komponista un priestera Komitasa Liturģiju. Koncerts veltīts Komitasa 150. dzimšanas dienas atcerei. Komitasa Liturģija tika publicēta Parīzē 1933. gadā ― pēc tam, kad tās rokrakstu bija pārrakstījis un rediģējis viņa skolnieks, komponists un diriģents Vardans Sargisjans. Rīgā tiks izpildīts šīs Liturģijas versijas jauktajam korim pirmatskaņojums, ko pēc Armēnijas vēstnieka Baltijas valstīs ierosinājuma aranžējis mūsdienu armēņu komponists Vače Šarafjans.
No sākotnēji akustiskai koncertzālei plānotajiem 23 miljoniem KM rīcībā paliek 9,5 miljoni eiro
No sākotnēji akustiskai koncertzālei plānotajiem 23 miljoniem KM rīcībā paliek 9,5 miljoni eiro
Iepriekš Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai atvēlētais Eiropas struktūrfondu finansējums tiks pārdalīts citām vajadzībām - atkārtoti apstiprināja kultūras ministrs. No 23 miljoniem eiro 16 miljoni tiks iepludināti valsts kopējā budžetā, bet 9,5 miljoni paliks Kultūras ministrijas rīcībā. Lēmums par nacionālās koncertzāles būvniecību valdībā jāpieņem līdz šī gada beigām.
Saeimas komisija ar koalīcijas deputātu balsīm neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekoš...
Saeimas komisija ar koalīcijas deputātu balsīm neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā (papildināts)
Aizvadītās nedēļas valdības lēmums Rīgā izsludināt ārkārtas situāciju atkritumu dēļ otrdien, 17. septembrī, nav guvis atbalstu atbildīgajā - Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas - komisijā. Galavārds šajā jautājumā jāsaka parlamentam. Tikmēr viedokļi, vai šāds ārkārtas stāvoklis ir nepieciešams, joprojām atšķiras.
Deputāti noraida priekšlikumu par paplašinātu taras depozīta sistēmu
Deputāti noraida priekšlikumu par paplašinātu taras depozīta sistēmu
Diskusijas ap depozīta sistēmas ieviešanu nerimstas. Saeimas Tautsaimniecības komisijā otrdien, 17. septembrī, tā arī nepabeidza skatīt visus 83 priekšlikumus, kas bija iesniegti grozījumiem Iepakojuma likumā pirms trešā lasījuma parlamentā. Taču tika noraidīti priekšlikumi, kas paredzēja paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu.
Sociālie partneri pārsteigti par izmaiņām bezdarbnieku pabalsta izmaksā (papildināts)
Sociālie partneri pārsteigti par izmaiņām bezdarbnieku pabalsta izmaksā (papildināts)
Bezdarbnieku pabalstus no nākamā gada izmaksās tikai astoņus, nevis deviņus mēnešus kā līdz šim. Tā nolēmusi valdība, meklējot veidus, kā atrast naudu minimālo pensiju celšanai. Samazinot bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņu un apjomu, plānots ietaupīt 12 miljonus eiro. Šāds solis gan ir pārsteigums sociālajiem partneriem – darba ņēmēju un darba devēju organizācijām, ar kurām plānotās izmaiņas šajā visnotaļ jūtīgajā jautājumā nav apspriestas.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti