Novada kultūrvietu darbu, visticamāk, sagaida tālāka reorganizācija, pārskatot pakalpojumu klāstu, ko tās turpmāk piedāvās. "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka aicina pašvaldības centrālo pārvaldi, optimizējot novada darbu, spoguli pagriezt pret sevi.
ĪSUMĀ:
- Pirms diviem gadiem Talsu kinoteātris "Auseklis" kļuva par vienīgo reģionālo kinoteātri Latvijā, kas uzņemts organizācijā "Europa Cinemas" un saņem no tās atbalstu Eiropas filmu izrādīšanai.
- Jaunā kinoteātra un tirgus vadītāja Eva Zibene negrasās atkāpties no iepriekšējā kursa, bet meklēs ceļus, kā apvienot kinoteātra apmeklētāju un tirgotāju intereses.
- "Providus" vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka iesaka pašvaldībai kinoteātri "Auseklis" nodot apsaimniekošanā privātam sektoram.
- Komponists, talsinieks Raimonds Tiguls uzskata, ka krīze jāuztver kā jauna iespēja pārmaiņām, kas var izmainīt dzīvi uz labu.
Talsu kultūras dzīves organizētāji nevar visu izdarīt 32 stundu darba nedēļā
Jau gada sākumā bija skaidrs, ka Talsus finanšu ziņā gaida smags gads.
"Mēs dzīvojam pakalnu pilsētā, un šobrīd mēs esam tiešām dziļākā vai ne tik dziļā, bet tomēr bedrē, un no tās ir jātiek ārā," stāsta kafejnīcā satiktā dzejniece Maija Laukmane.
Gleznainās Ziemeļkurzemes pilsētas šī gada budžeta iztrūkums bija 8,3 miljoni eiro.
Pašvaldības līdzšinējo saimniekošanas stilu nācās griezt ar kājām gaisā. "Pieņemti nepareizi lēmumi attiecībā uz atlīdzības palielināšanu darbiniekiem un arī attiecīgi uz amatu vietu skaita palielināšanu. Ja citur tomēr katru gadu pa mazam procentam mazina, tad mēs diemžēl esam stipri pieaudzējuši to skaitu klāt," atzīst Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Pētersone ("Nacionālā apvienība").
Pašvaldības lēmums šī gada izdevumus samazināt par 20% daudzus sadusmoja. Darba attiecības tiek pārtrauktas ar vairāk nekā 100 pašvaldības darbiniekiem. Parakstīt līgumu par 32 stundu darba nedēļu nebija gatava arī kinoteātra "Auseklis" vadītāja Māra Cēbere: "Es uzskatu, ka kinoteātra vadītājs nevar strādāt 32 stundas nedēļā, ja viņš strādā atbildīgi; es nevaru. Jūs man zvanīsiet otrdienā un es teikšu, piedodiet, man šodien brīvdiena? Es bieži strādāju arī sestdien, svētdien vai strādāju no mājām, vai domāju par kaut kādiem projektiem naktī. Man jau maksā par to atbildību, par pieredzi, par tiem pienākumiem, ko es veicu, nevis par darba stundām."
Talsu pašvaldība meklē neordinārus risinājumus un kinoteātri sapāro ar tirgu
Mārai Cēberei, sešu gadu laikā vadot kinoteātri, izdevās panākt, ka "Auseklis" 2022. gadā kļuva par vienīgo reģionālo kinoteātri Latvijā, kuru iekļāva "Europe Cinemas" organizācijā un kurš saņem no tās atbalstu Eiropas filmu izrādīšanai. Liels bija viņas pārsteigums, ka pašvaldība nemeklē jaunu kinoteātra vadītāju, kas rūpētos arī par kinoteātra telpās iekārtoto laikmetīgās mākslas izstāžu telpu, jo deputāti izlēma kinoteātri apvienot ar pilsētas tirgu: "Es uzskatu, ka tas nav pareizi. Kino ir mākslas iestāde, kultūras iestāde, un tirgus nodarbojas ar uzņēmējdarbību.
Tas, ka tirgū tiek rīkoti pasākumi kaut kādos atbilstošos svētkos vai notikumos, tas ir cits jautājums, ļoti labi, lai viņi tur notiek, bet tas nav viens un tas pats."
Arī talsiniekam Jānim Čiekuram ir pārsteigums par pašvaldības lēmumu: "Kinoteātris ir ļoti labs, patīkams, filmas ir labas, bet nu tirgus un kino – kaut kā... nezinu, kā to varētu savienot, acīmredzot, ka iespējas jau laikam ir."
Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Pētersone norāda, ka finanšu situācija maina attieksmi pret to, kā dzīvot: "Mums, iespējams, uz lietām vajag paskatīties savādāk, nekā tas ir bijis iepriekš, un varbūt meklēt tādus atšķirīgus un netradicionālus risinājumus."
Labas pārvaldības pētnieki iesaka labāk kinoteātri nodot privātam sektoram
No 1. jūnija kinoteātra vadības grožus pārņems Talsu tirgus vadītāja Eva Zibene. Viņas amata nosaukums būs kinoteātra un tirgus vadītāja.
Eva Zibene ir pārliecināta, ka, plānojot savu laiku, tiks ar visu galā: "Es redzu, to es varu izdarīt, to var savienot un tāpat arī, saprotot esošo situāciju, kādā mēs šobrīd esam, mēs vienalga vēlamies strādāt, attīstīties arī pie šādiem apstākļiem, un es zinu, ka jebkura krīze ir pārejoša."
Eva Zibene par Talsu tirgus vadītāju kļuva tikai janvāra sākumā, taču ar savu aktivitāti un idejām domes priekšsēdētājas vietniecei radījusi pārliecību, ka spēs vadīt divas iestādes. "Pirmkārt, visu izšķir cilvēks, un, protams, ka ir lietas, kuras notiek tāpat, bet, manuprāt, kad tu atrodi pareizo un īsto cilvēku vietā, tad brīžam notiek brīnumainas lietas," savu pārliecību pamato Sandra Pētersone.
Līdzšinējā kinoteātra "Auseklis" vadītāja Māra Cēbere raksturo savu pēcteci kā enerģisku sievieti, taču tirgus un kinoteātra sinerģiju joprojām neredz kā īsto risinājumu: "Mainīt organizāciju struktūru tikai tāpēc, ka mēs neko citu nevarējām izdomāt... es nezinu, es tiešām nesaprotu."
Vismaz pagaidām Eva Zibene sola turpināt līdzšinējās kinoteātra vadītājas iesākto darbu un tirgus uz kinoteātri burtiskā veidā nepārcelsies: "Noteikti mēs turpināsim rādīt kinofilmas, Mārai ir brīnišķīgi iesākts tas, ka viņa bija veidojusi arī izstādes kinoteātrī. Arī to, es domāju, ka mēs varētu turpināt darīt. Un tāpat vienkārši meklēt vēl iespējas, kā vēl apdzīvot kino, ko vēl mēs varam piedāvāt. Varbūt mēs varam tirgū parādīt pop-up kino vai kaut kādā veidā izdomāt kaut ko interesantu uztaisīt kinoteātrī ar tirgotājiem kopā."
"Providus" vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka domā, ka pašvaldība uz kinoteātra jautājumu varēja paskatīties vēl neordinārāk: "Tas ļoti nepopulārs viedoklis, iespējams, varētu būt, bet jautājums ir par kinoteātri kā tādu, vai tā ir pašvaldības funkcija nodrošināt kinoteātra darbību, jo teorētiski tas ir arī kaut kas, ko var darīt privātais sektors, bet viņi nekad to nevarēs Talsos darīt tāpēc, ka tā ir pašvaldības iestāde. Šis ir nepopulāri, bet, iespējams, ka ir vēl kaut kādi tādi robi, kuros tā nauda aizplūst, kuru var varbūt prātīgāk pārdalīt un nenonākt līdz tik radikāliem lēmumiem."
Pašvaldībai jāuzņemas atbildība par reformām un jāredz ilgtermiņa vīzija
Pagaidām nav skaidrs, uz kādiem netradicionāliem risinājumiem vēl ir gatavi Talsi. Ir zināms, ka darbu atstāj Kultūras centra vadītāja un kultūras projektu producenti. Talsiniece Evija Akmeņlauka stāsta, ka pārmaiņas kultūras dzīvē jūt visi novada iedzīvotāji: "Visi mēs gaidījām pilsētas svētkus un šogad viņi tādi pliekani paredzēti. Būt jau būs, bet pliekani."
"Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka atzīst, ka gadu gaitā veidojusies uztvere par kultūru, ka tas ir kaut kas tāds – labi ir, ja ir, ja nav, tad izdzīvosim:
"Tā attieksme tāda ir bijusi tāpēc, ka mēs uz kultūru kā uz pilnīgi pliekanu izpriecu skatāmies, bet tā jau gluži nav, kultūra veido arī kopienas sajūtu, piederības sajūtu, lojalitāti, ļoti daudz ko, tie ir tādi mazāk tverami apstākļi, bet kuri arī ļoti svarīgi, lai cilvēkiem gribētos šai vietā dzīvot.
Taču man jāsaka, ka šajos jautājumos nevar tā pateikt – slikti vai labi, ka tas notiek uz kultūras iestāžu rēķina, tas vairāk ir jautājums par saimniecisku rīcību."
Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Pētersone uzsver, ka kultūras iestādēm nav piemērots skarbāks taupības plāns kā pret pārējiem: "Mums šobrīd attieksme pret visiem ir vienāda. Protams, ka ir jomas, kas ir saistītas, piemēram, ar bērnu tiesību aizsardzību. Tās ir tās, kur mēs patiešām nespērām šos soļus. Jā, bet kultūras pasākumiem, kā bija plānota nauda, tāda tā šobrīd arī ir. Tā ka, ja mēs domājam, ka varbūt kultūra ir tā, uz kuras rēķina mēs visvairāk mēģinām ietaupīt, noteikti nē."
Kā ierasts, tiesa gan, ar mazāku pašvaldību atbalstu, vasaras ieskaņā Tiguļkalnā jau 13. reizi notiks Raimonda Tigula brīvdabas koncerts. "Protams, es satiekos ar cilvēkiem, kuri vada gan Talsu kolektīvus, gan muzeju, un es to situāciju zinu. Protams, ka tā situācija nav patīkama, bet es ceru, ka tas viss noregulēsies un iegūs jaunu elpu. Ir jāmeklē risinājumi tiem cilvēkiem, kas ir par to uzņēmušies atbildību," uzskata komponists.
Kinoteātra "Auseklis" vadītāja Māra Cēbere stāsta, ka sešu gadu laikā jau ir piedzīvojusi divas reorganizācijas: "Kultūras jomā šī ir trešā reorganizācija.
Tur jau arī ir tā problēma, ka nav tādas ilgtermiņa vīzijas vai redzējumu par to, kas mēs vispār esam un ko mēs gribam."
"Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka norāda, ka šī ir vistiešākā pašvaldību atbildība: "Jāsaprot ir, ka pašvaldības ir autonomas savu lēmumu pieņemšanā un viņām ir jāspēj atbildīgi rīkoties šādās situācijās, redzot, ka finansējums ir tāds, kāds ir, un mēs nevaram visu laiku no valsts arī prasīt, mums ir jābūt pašiem spējīgiem rīkoties maksimāli efektīvi. Šobrīd es teiktu, ka varbūt tā izpratne ne vienmēr ir tāda bijusi, jo vieglāk vainot valsti, kas ir kaut ko noņēmusi nost, vieglāk vainot reformu, bet objektīvi ir grūti pieņemt šos nepopulāros lēmumus, bet tie ir pašas pašvaldības atbildībā."
Pašvaldībai, optimizējot kultūras iestādes, jāpaņem rokās spogulis
Kopš 2018. gada nodokļu reformas pašvaldības daļa no ieņēmumu nodokļa ir samazinājusies par 5%, par 20% sarukuši ieņēmumi no azartspēļu nodokļa. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzskata, ka bez valsts atbalsta pašvaldības vienas pašas ar krīzes sekām netiks galā: "Ja netiks nodrošināts pašvaldībām finansējums šajā gadā vai domājot par nākošo gadu, tad mēs varam vēl dziļākā bedrē ieslīgt. Un tad jau tās problēmas var būt neatgriezeniskākas, domājot arī kaut vai par Eiropas līdzekļu apgūšanu; arī šeit ir vajadzīgs savs finansējums, ja nav sava finansējuma pat mazo bibliotēku nodrošināšanai, kurš varbūt iepriekš vēl būtu bijis, tad kā mēs varam par jebkādu attīstību runāt."
"Providus" vadošajai pētniecei Līgai Stafeckai nav pamata neticēt Latvijas Pašvaldību savienības aprēķiniem, ka nākamais gads būs drīzāk vēl sliktāks: "Tas ir labs brīdis arī pašām pašvaldībām pārvērtēt savu līdzšinējo saimniecisko rīcību, jo varbūt patiešām ir iestādes, kuru efektivitāte nav bijusi pietiekama līdz šim un viņas ir iespējams optimizēt un varbūt uzreiz negriezt nost kādu funkciju, kas tajā vienā mazā apdzīvotā vietā ir vienīgā saķere ar pašvaldību, bet ir iespējams optimizēt citas iestādes."
Talsu gadījumā, pēc novada domes priekšsēdētāja vietnieces Sandras Pētersones teiktā, ir skaidrs, ka ar četru dienu darba nedēļas ieviešanu ir par maz, lai salāpītu budžeta iztrūkumu: "Arī uz kultūras nozari mums, iespējams, ir jāpaskatās mazliet savādāk tādā izpratnē, ka mums ir patiešām ļoti daudz mazās kultūrvietas, kurām ir jābūt, bet jāsaprot, kas ir tas pakalpojumu klāsts, ko viņas piedāvā."
Līga Stafecka norāda, ka spogulī jāieskatās pašai pašvaldībai: "Vai mūsu šajā centrālajā aparātā ir viss optimizēts, vai mēs tikai skatāmies tālāk, kas mums tālāk ir redzams?"
Talsiem ir, ko spogulī ieraudzīt. Kamēr tirgu un kinoteātri vadīs viens cilvēks, piemēram, novada sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļā strādā seši speciālisti.
Turpretī Liepājā ar divreiz lielāku iedzīvotāju skaitu – pieci, bet salīdzinoši mazajā Gulbenes novadā ar darbu tiek galā divi komunikācijas speciālisti.
Komponists Raimonds Tiguls uzskata, ka krīze ir iespēja izvērtēt, kas nepareizi, un uzstādīt jaunus uzdevumus: "Runājot par krīzēm, – tad, kad man dzīvē bija liela krīze, es Talsos tirgoju pienu uz ielām, ar kannām braucu un vakaros mājās rakstīju mūziku, kā rezultātā es ierakstīju albumu, kas absolūti izmainīja manu dzīvi. Tā kā uz to visu var skatīties arī no cita skatpunkta kā uz pārmaiņu laiku un arī kā uz cerību laiku."
