„Šo ēku cēla kā banku. To sāka celt 1913. gadā un pabeidza 1926. gadā pēc arhitekta Paula Mandelštama projekta,” stāsta Ilze Tiltiņa, kuru kolēģi visi kā viens sauc par Vanadziņu. Viņa Latvijas Radio ir nostrādājusi 32 gadus.
Sāka kā dispečere, noslēdza kā Mācību centra vadītāja. Nu jau divus gadus Ilze ir pensijā, bet savulaik tieši viņa ilgus gadus vadīja ekskursijas pa radiomāju un ir starp tiem, kuri šo namu pazīst vislabāk.
„Paskaties uz ēkas zelmeni pašā augšā, virs durvīm!” viņa aicina. „Tur ir tāda alegoriska kompozīcija, kas simbolizē labklājību un pārticību. Vienā pusē sieviete un bērniņš, otrā pusē – vīrietis un bērniņš. Ģimene! Un visam pa vidu – Rīgas ģerbonis. Faktiski visā šajā apkārtnē ēkas bija saistītas ar finansēm un naudas lietām, arī Rīgas birža ir tieši blakus.”
Liecības no bankas laikiem joprojām atrodamas arī Latvijas Radio mājas iekšienē. Zināmākā no tām – bankas seifs ēkas pagrabā. Nezinātājam to uziet būtu grūti. Jāatrod necilas durvis uz pagrabu, jālīkumo cauri piekrāmētiem, viegli noskretušiem gaiteņiem…
„Un te mēs nonākam pie metāla durvīm, kuru biezumu es pat neesmu mērījusi. Tās ir seifa durvis, kas saglabājušās no bankas celšanas laika. Tagad te glabājas cits zelts – Latvijas Radio arhīvs,” stāsta Ilze Tiltiņa.
„Šis ir viens no lielākajiem Latvijas arhīvu krājumiem,” atklāj Latvijas Radio Fonotēkas vadītāja Guna Rāga. „Šeit atrodas apmēram 85 tūkstoši magnētisko lenšu ierakstu. Lielākā daļa no tiem jau ir digitalizēti, bet vēl šis tas ir palicis apslēpts gan mums pašiem, gan mūsu potenciālajiem klausītājiem.”
No plaukta Guna Rāga izcēlusi vienu no pirmajiem ierakstiem, kas tapis Latvijas Radio jaunajās mājās Doma laukumā 1949. gada nogalē – aktieris Artūrs Filipsons lasa „Kalevalas” fragmentu.
Bet, lūk, kā Latvijas Radio dzīvi jaunajās mājās 1949. gada 6. novembrī apraksta laikraksts „Cīņa”:
''Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 32. gadadienas priekšvakarā Padomju Latvijas Radiokomitejas darba saime saņem pilnīgi izbūvētu un ar modernāko iekārtu apgādātu Radionamu. Nama iekārtojums mērķtiecīgs un daiļš. Trepju telpā iekārtotā lustra ar trim gaismas kūļiem sniedzas vairākos stāvos. Tie apgaismo profesora Tilberga gleznu, kurā attēlots radioizgudrotājs Popovs.
Namā izbūvētas septiņas studijas dažāda lieluma ansambļiem. To sienu izveidojums un apdare ir gaumīgi, trokšņus apslāpē gumijas plāksnēm izklātās grīdas un grīdsegas. Katrā studijā galdiņš ar speciālu iekārtu un mikrofonu diktoram, bet blakus telpā vadības pults toņmeistaram.
Lūk, kameransambļu studija. Daudzspuldžu lustras telpu pielej ar vieglu, blāvu gaismu, griestus apgaismo aiz sienu augšdaļas izrotājumiem iekārtotie gaismas ķermeņi. Vēl krāšņāk un bagātāk iekārtota lielā studija. Pie augstajiem, mākslinieciski veidotajiem griestiem divas latviskā stilā darinātas lustru rindas. Sienas ovālā veidojumā un klātas ar ozola finieri, grīda nosegta ar gumijas paklājiem. Telpā vairāki mikrofoni un tāpat kā pārējās studijās – galdiņš diktoram.''
Par Latvijas Radio namu pēc kapitālpārbūves vēsta arī kinožurnāls "Padomju Latvija''.
Latvijas Radio 1.studija, kas bankas laikos bijusi klientu apkalpošanas zāle, mūsdienās tiek izmantota gan tiešraides koncertiem, gan skaņu ierakstiem un ir viena no lielākajām Latvijā. 2015. gadā tajā divas dziesmas ierakstīja arī britu mūziķis Robijs Viljamss kopā ar RTU vīru kori „Gaudeamus”.
