Līdzīgi kā čempionātā Rīgā, arī Čehijā, Ostravas arēnā bija redzams Ukrainas karogs, kuru ienesa Latvijas līdzjutēji. Tomēr pēc pirmajām spēlēm, cīņā pret Kazahstānas izlasi otrā perioda vidū Ukrainas karogs no tribīnēm pazuda. Par karogu ienešanu un izvietošanu neoficiālajā Latvijas fanu zonā atbildīgais ar segvārdu "Arča" stāstīja, ka nekādu aizrādījumu iepriekš nebija. Apsargi pēkšņi esot pienākuši un pateikuši, ka karogs jānoņem.
"Ar Ukrainas karogu bija tāds stāsts, ka uz pirmajām spēlēm mēs viņu izlikām B5 sektorā, kas ir neoficiālais fanu sektors. Visu spēli godam nostāvēja, tā teikt, ar cieņu ne tikai ledus laukumā, bet arī tribīnē. Spēlē ar Kazahstānu apsardze vienkārši pienāca otrā perioda vidū un palūdza to karogu noņemt. Mēs arī noņēmām, tā arī līdz šim šis karogs nav parādījies sektorā. Tas arguments bija vienkāršs, ka Ukrainas komanda šajā turnīrā nepiedalās un līdz ar to nav pamata šeit atrasties šim karogam," stāstīja hokeja līdzjutēts.
Vienīgais skaidrojums ko Latvijas Televīzija saņēma no čempionāta rīkotāja bija, ka Starptautiskā Hokeja federācija noteikusi, ka arēnā drīkst atrasties tikai dalībvalstu karogi, plašākus komentārus nesniedzot.
Kāpēc pērn pasaules čempionātā Rīgā Ukrainas karogi varēja parādīties?
Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis, sporta direktors Edgars Buncis norādīja: "2023. gadā jau janvāra beigās, februārī Starptautisko Hokeja federāciju informējām, ka Latvijā šī situācija ir līdzvērtīga Ukrainas karogam ar Latvijas karogu, tāpēc Rīgā šāda karoga esamība būs. Un mēs no savas puses neradīsim nekādus šķēršļus līdzjutējiem izmantot šādus karogus. Līdz ar to Starptautiskā [Hokeja] federācija tika brīdināta pirms paša čempionāta, ka tāda lieta varētu būt."
Iepriekš šāda noteikuma neesot bijis. 20 gadu garumā tā bijusi neformāla vienošanās, ka arēnā ir tikai dalībvalstu karogi. Kā noteikums tas pieņemts vien pēc pērnā gada čempionāta Rīgā.
"Es neesmu Starptautiskajā Hokeja federācijā kā biedrs, bet kā organizators es gribētu teikt, ka tas tieši saistīts ar vēlmi neeskalēt situāciju līdzjutēju vidū. Jo šobrīd, ja skatāmies ģeopolitiski, ir ne tikai karš Ukrainā, bet arī notikumi Tuvajos Austrumos – Izraēla, Palestīna. Tas viss raisa cilvēkos papildu emocijas un satraukumu. Lai sacensību vietā nerastos papildus lieki šādi iespējamie konflikti, tika pieņemts ka tikai dalībvalstu karogi, nejaucot iekšā politiskos aspektus," skaidroja Buncis.
Čempionāta laikā atbalstītāji gan atrada jaunus veidus, kā paust atbalstu Ukrainai.
Hokeja līdzjutējs Arča pauda: "Mēs jebko šeit varam aplīmēt ar Ukrainas karoga krāsām. Es domāju, ka Eiropas kopējās vērtības ir vienādas, arī Čehijā. Cīnāmies par to."
Atbalstītāji gan norādīja, ka parādījušies vēl citi – iepriekš neredzēti noteikumi. Atsevišķas bungas neļāva ienest, jo bijušas par lielu, kaut gan ar tām bungots jau vairākos čempionātos. Arēnā neļāva ienest arī lielo Latvijas fanu kreklu. Čempionāta laikā gan redzot, ka otrā arēnā Prāgā lielos karogus atļauj, rīkotāji piekāpās un ļāva tos izmantot arī Ostravā. Šim aizliegumam savukārt neoficiāls skaidrojums ir drošības riski, jo apsardzes darbiniekiem nav redzams, kas notiek zem karoga.
