Māra Rozenberga

Latvijas Radio žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Stacijas laukumu «Rail Baltica» projektā nepārbūvēs; labiekārtošanai plāna nav
Stacijas laukumu «Rail Baltica» projektā nepārbūvēs; labiekārtošanai plāna nav
Jau šā gada beigās ap Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju parādīsies pirmie būvlaukumi, kas iezīmēs sākumu vairākus gadus ilgai un, paredzams, ļoti sarežģītai stacijas pārbūvei vērienīgajā „Rail Baltica” projektā. Taču finansiālā miglā tīta stacijas apkārtnes attīstība. Viens no neatbildētajiem jautājumiem ir – kas notiks ar visiem zināmo Stacijas laukumu, ko "Rail Baltica” projekts neskar.
Pirmoreiz pēc divu gadu pauzes sanāk padome «Rail Baltica» ieviešanai Rīgā
Pirmoreiz pēc divu gadu pauzes sanāk padome «Rail Baltica» ieviešanai Rīgā
Pirmo reizi pēc divu gadu pārtraukuma pirmdien, 27. janvārī, uz sēdi sanākusi „Rail Baltica” koordinācijas padome, kas tika izveidota ar mērķi sekmēt apjomīgā dzelzceļa projekta integrāciju Rīgā un ar to saistītās pārmaiņas pilsētvidē. Padomi kopīgi vada satiksmes ministrs un Rīgas mērs, bet neviena no pusēm to ilgstoši nesasauca, kā iemeslus minot politisku neskaidrību un gatavošanās trūkumu.
ES augstais pārstāvis: Kosmoss ir jaunā globālās politikas arēna
ES augstais pārstāvis: Kosmoss ir jaunā globālās politikas arēna
„Augošā ģeopolitiskā spriedze uz Zemes atspoguļojas arī kosmosā,” tā nupat notikušajā Eiropas Kosmosa konferencē pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Tādēļ Eiropas Savienībai būtu vairāk jādomā, kā stiprināt un aizsargāt savu klātbūtni kosmosā, lai nezaudētu cīņā par ietekmi šajā jaunajā globālās politikas arēnā. Diskusijas par jauno daudzgadu budžetu gan pagaidām nesveras par labu lielākai Eiropas Savienības klātbūtnei kosmosā.
Glābt planētu var, arī vienkārši apēdot nopirkto pārtiku. Intervija ar norvēģu žurnālisti Grimstadu
Glābt planētu var, arī vienkārši apēdot nopirkto pārtiku. Intervija ar norvēģu žurnālisti Grimstadu
Kādēļ trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas tā arī nekad nesasniedz ēdamgaldu un tiek izmesta miskastē? Šis jautājums arvien vairāk uztrauc cilvēkus daudzviet Rietumu pasaulē, kur pārtika mūsdienās kļuvusi tik lēta un pieejama kā nekad agrāk. Tas ir ne tikai ētisks, bet arī ekoloģisks jautājums, jo pārtikas atkritumi rada teju desmito daļu no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Norvēģu pētnieciskā žurnāliste Marita Evertsena Grimstada šim jautājumam pievērsusies ar oriģinālām metodēm, kas raisījušas plašu rezonansi norvēģu sabiedrībā. Sarunā ar Latvijas Radio viņa stāsta par Norvēģijas sabiedriskās televīzijas raidījumiem, kam pēdējos gados izdevies ievērojami aktualizēt pārtikas atkritumu tēmu Norvēģijā.
13.janvāra bulvāris, zaļā kanālmala un autoosta zem dzelzceļa - diskutē par «Rail Baltica» Rīgas cen...
13.janvāra bulvāris, zaļā kanālmala un autoosta zem dzelzceļa - diskutē par «Rail Baltica» Rīgas centra vīziju
Daudzu prātos arvien mītiskais un tālais „Rail Baltica” projekts ieņem arvien redzamākas aprises dabā. Pirmie būvlaukumi ap Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju parādīsies jau šajā rudenī. Bet paredzams, ka jau no nākamās vasaras „Rail Baltica” būvdarbi uz vairākiem gadiem būtiski ierobežos satiksmi centrā un neatgriezeniski mainīs pilsētas vaibstus. Rīgas dome beidzot sākusi publisku diskusiju ciklu, lai iepazīstinātu ar pilsētplānotāju iecerēm un uzklausītu iedzīvotājus.
Dailes teātri vadīs Juris Žagars. Viesturs Kairišs kļūs par radošo direktoru
(papildināts)
Dailes teātri vadīs Juris Žagars. Viesturs Kairišs kļūs par radošo direktoru (papildināts)
23. janvārī Dailes teātrī Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone paziņoja, ka atklātajā konkursā par Dailes teātra valdes locekli izvēlēts aktieris un uzņēmējs Juris Žagars. Viņš atzīts par labāko no 13 kandidātiem konkursā, kas tika izsludināts pēc iepriekšējā direktora Andra Vītola paziņojuma par atkāpšanos no amata. Teātra māksliniecisko vadību Žagars uzticēs režisoram Viesturam Kairišam, kurš kļūs par teātra radošo direktoru. Amata pienākumu pildīšanu Žagars no Vītola pārņems 2. martā.
Valsts kontrole: Gausā īpašumu atsavināšana Latvijā rada lielus riskus «Rail Baltica» projekta termi...
Valsts kontrole: Gausā īpašumu atsavināšana Latvijā rada lielus riskus «Rail Baltica» projekta termiņiem (papildināts)
Latvija nav pilnībā gatava tik liela mēroga un sarežģītības projektam kā „Rail Baltica”, arī atbildīgās iestādes līdz galam neapzinās ar tā ieviešanu saistītos riskus. Šāds secinājums izriet no Valsts kontroles nacionālā ziņojuma, kurā vērtēts, cik efektīva ir „Rail Baltica” projekta pārvaldība Latvijā. Secinājumi nav glaimojoši: darbi kavējas līdz pat četriem gadiem, apgūta vien ceturtā daļa no pieejamās naudas, klibo iestāžu sadarbība un būtiskākais – ļoti gausi rit darbs pie „Rail Baltica” trasei vajadzīgo nekustamo īpašumu atsavināšanas.
Barikāžu dalībnieki: Toreiz visi bijām savējie
(papildināts)
Barikāžu dalībnieki: Toreiz visi bijām savējie (papildināts)
Pirmdien, 20. janvārī, aprit 29 gadi kopš asiņainākajiem barikāžu laika notikumiem. Barikāžu dalībniekiem tolaik piedzīvotais joprojām ir spilgtā atmiņā, bet pašlaik aug jau otrā paaudze, kurai 1991. gada notikumi ir tāla un ne līdz galam saprotama vēsture. Viņi šodien satikās Barikāžu aizstāvju piemiņas dienas pasākumos.
Gunas Zariņas barikāžu stāsts. Tikai sapnī tu vari izlemt – mirt vai nemirt
Gunas Zariņas barikāžu stāsts. Tikai sapnī tu vari izlemt – mirt vai nemirt
Barikāžu laiks bija satricinošs gan tiem, kuri pavadīja saltas dienas un naktis pie ugunskuriem, organizēja smago tehniku, cēla barikādes un palīdzēja cietušajiem, gan tiem, kuri šajā laikā vēl bija bērni un pusaudži, kuri līdz galam nesaprata šo notikumu nozīmību. Taču bija skaidrs, ka notiek kaut kas svarīgs, un tur ir jābūt klāt. Aktrisei Gunai Zariņai barikāžu laikā bija 18 gadi.
Koncertā pieminēs izcilo flautistu un pedagogu Vilni Strautiņu
Koncertā pieminēs izcilo flautistu un pedagogu Vilni Strautiņu
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē sestdien, 18. janvārī, vakarā notiks flautista un Mūzikas akadēmijas profesora Viļņa Strautiņa 80. jubilejas piemiņas koncerts ar asprātīgu vārdu spēli nosaukumā "No Baha līdz Strautiņam" (vācu: Bach - strauts).
Jaunatnes dziesmu un deju svētku plānā: 35 000 dalībnieku, rūpes par drošību un klimatam draudzīga d...
Jaunatnes dziesmu un deju svētku plānā: 35 000 dalībnieku, rūpes par drošību un klimatam draudzīga domāšana
No 2020. gada 6. līdz 12. jūlijam Rīgā notiks XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Plānots, ka tajos piedalīsies vairāk nekā 35 000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm. Svētku laikā notiks 60 pasākumi, to vidū 40 bezmaksas un 20 ar ieejas biļetēm, pārstāvot visas kultūrizglītības nozares – kora mūziku, tautas un mūsdienu deju, pūtēju, simfonisko orķestru, kokļu, folkloras, skolu teātrus, vizuālo un vizuāli plastisko mākslu, medijus informē organizatori.
Pārdaugavas aktīvisti ceļ trauksmi par neskaidrībām «Rail Baltica» plānošanā
(papildināts)
Pārdaugavas aktīvisti ceļ trauksmi par neskaidrībām «Rail Baltica» plānošanā (papildināts)
Lieliem soļiem turpinās "Rail Baltica" sliežu ceļa projektēšana Rīgā. Lai gan dabā būvdarbus vēl neredz un tāpēc daudziem tas, iespējams, vēl šķiet kaut kas tāls, pašlaik norit darbs pie viena no iedzīvotājiem svarīgākajiem posmiem – plānošanas. No tuvākajā laikā pieņemtajiem lēmumiem būs atkarīgs, kāda un cik ērta nākamos gadu desmitos būs sliežu šķērsošana un satiksme visā pilsētā. Un tieši tas radījis lielas bažas Rīgas kreisā krasta iedzīvotājos – vai netiks palaistas garām šī 100 gados vērienīgākā projekta piedāvātās iespējas un "Rail Baltica" nekļūs par šķērsli visas Pārdaugavas garumā?
Saeimā turpinās spriest, vai Vāgnera zāli nodot Vāgnera biedrībai
Saeimā turpinās spriest, vai Vāgnera zāli nodot Vāgnera biedrībai
Vai Vāgnera zāle Rīgā tiks pie jauna saimnieka? Par to turpināsies diskusijas Saeimā, kur tapis likumprojekts ar mērķi nodot šo ēku Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai. Uzņēmēja Māra Gaiļa vadītā un vairāku redzamu kultūras personību atbalstītā biedrība jau vairākus gadus cīnās par zāles atjaunošanu un tagad apņēmusies to veikt pilnībā par pašu piesaistītu naudu, no valsts neprasot ne centa.
Brīdina pircējus neiekrist «abonēšanas slazdos» tiešsaistē
Brīdina pircējus neiekrist «abonēšanas slazdos» tiešsaistē
Piekrītot vilinošiem interneta piedāvājumiem saņemt par brīvu kādu produktu paraugus, ja vien ievadīsiet savas kredītkartes datus, par krāpnieku upuriem kļūst cilvēki daudzviet pasaulē. Eiropas Patērētāju informēšanas centrs Vācijā nesen izdevis īpašu brīdinājumu par tā sauktajiem „abonēšanas slazdiem” tiešsaistē, kad pircēji neapzināti parakstās uz kādu brīnumzāļu vai citu kārdinošu piedāvājumu abonēšanu ilgtermiņā.
VNĪ pagaidām neapbūvēs bijušo velotreku «Marss»; gaidīs politiķu lēmumu
VNĪ pagaidām neapbūvēs bijušo velotreku «Marss»; gaidīs politiķu lēmumu
Reaģējot uz vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju parakstiem pret koku izciršanu un biroja ēkas būvniecību Rīgā, bijušā velotreka „Marss” vietā, zemes īpašnieks – „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) – apņēmies pagaidām šajā teritorijā kokus necirst un būvniecību neveikt.
Vēsturnieki: Livonija ir mūsu kultūras identitāte
Vēsturnieki: Livonija ir mūsu kultūras identitāte
Kas bija viduslaiku Livonija, un kāpēc ir vērts par to domāt arī šodien? Uz diskusiju par to aicina jauns rakstu krājums. Vieglā valodā lasāmās esejas un pētījumu atziņas, kuru autori ir 13 pētnieki no septiņām valstīm, ir rezultāts starptautiskai konferencei 2017. gadā, kas iekļāvās Latvijas simtgadei veltītā Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Universitātes projektā.
Kopīgā izstādē satiekas «krāsu radinieki» Aleksejs Naumovs un Vilens Kinnapu
Kopīgā izstādē satiekas «krāsu radinieki» Aleksejs Naumovs un Vilens Kinnapu
Viens no viņiem ir Latvijā pazīstams gleznotājs, otrs – slavens igauņu arhitekts. Abi mīl košas krāsas un saprotas no pusvārda. Aleksejs Naumovs un Vilens Kinnapu (Vilen Künnapu) iepazinās pirms pāris gadiem un tūlīt atrada kopīgu valodu, kas izskanējusi nu jau trijās abu mākslinieku izstādēs. Viņu jaunāko sadarbību no sestdienas, 11. janvāra, varēs aplūkot Rīgas galerijā “MuseumLV”.
Varēs atgūt komisijas maksu par internetā pirktajām 2018. gada Dziesmu svētku biļetēm
Varēs atgūt komisijas maksu par internetā pirktajām 2018. gada Dziesmu svētku biļetēm
Iedzīvotāji, kas 2018. gadā internetā iegādājās biļetes uz Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, varēs atgūt “Biļešu paradīzes” iekasēto komisijas maksu par interneta veikala lietošanu – 7,37 procentus no biļetes cenas. Tas izriet no izlīguma, par ko “Biļešu paradīze” vienojusies ar svētku rīkotāju – Latvijas Nacionālo kultūras centru.
IZM piedāvātajam minimālajam vidusskolēnu skaitam neatbilst gandrīz puse vidusskolu
IZM piedāvātajam minimālajam vidusskolēnu skaitam neatbilst gandrīz puse vidusskolu
Jauno kompetencēs balstīto mācību saturu pilnībā spēs īstenot tikai 40% Latvijas vidusskolu, secinājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tās ir skolas, kurās vidusskolas posmā mācās vismaz 90 skolēnu un ir vismaz divas paralēlklases. Retāk apdzīvotās vietās gan tiks pieļauts mazāks skolēnu skaits. Bet ministrija uzskata, ka daļai pašvaldību vairāk rūp ēkas un darbavietas, nevis bērnu izglītības intereses. Par to sprieda valdībā, vērtējot Izglītības ministrijas ziņojumu par skolu tīkla sakārtošanu.
Eiropas Parlamenta deputāti klimata vārdā aicina atteikties no «ceļojošā cirka» starp Briseli un Str...
Eiropas Parlamenta deputāti klimata vārdā aicina atteikties no «ceļojošā cirka» starp Briseli un Strasbūru
Eiropas Parlaments (EP) pērnā gada nogalē izsludināja ārkārtas stāvokli klimata jomā. Jaunā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pieteikusi "Eiropas zaļo kursu” kā vienu no savas politikas stūrakmeņiem. Bet ciktāl pašas Eiropas institūcijas piekopj to, ko sludina? Cīņa ar klimata pārmaiņām kārtējo reizi aktualizējusi jautājumu par deputātu regulāro ceļošanu starp Briseli un Strasbūru un to, cik daudz izmešu saražo deputātiem nodrošinātās oficiālās automašīnas.
Nastavševs atgriežas Ģertrūdes ielas teātrī ar izrādi «Te sākas nakts»
Nastavševs atgriežas Ģertrūdes ielas teātrī ar izrādi «Te sākas nakts»
Četrus gadus pēc izrādes „Melnā sperma” lielajiem panākumiem Ģertrūdes ielas teātrī atgriezies režisors Vladislavs Nastavševs. Pazīstams ar izrādēm, kas risina daudziem neērtas tēmas un prasa lielu psiholoģisku un arī fizisku piepūli gan no aktieriem, gan skatītājiem, Nastavševs šoreiz ķēries pie franču autora Alēna Girodī romāna „Te sākas nakts” iestudēšanas.
Rīgā skatāmi Marka Rotko starptautiskā glezniecības simpozija darbi
Rīgā skatāmi Marka Rotko starptautiskā glezniecības simpozija darbi
Rīgas Centrālajā bibliotēkā 3. janvārī atklāta 15. starptautiskā glezniecības simpozija “Mark Rothko 2019” dalībnieku darbu izstāde. Tā piedāvā rīdziniekiem retu iespēju redzēt Daugavpilī tapušos darbus, ko radījuši mākslinieki no Vācijas, Ķīnas, ASV, Latvijas, Indijas, Baltkrievijas, Lielbritānijas un Īrijas.
Kultūras budžets pēc simtgades svinībām: vai sākušās paģiras?
Kultūras budžets pēc simtgades svinībām: vai sākušās paģiras?
Gatavošanās Latvijas simtgadei deva pamatīgu uzrāvienu Latvijas kultūras dzīvei – papildu miljoni Latvijas filmām un literatūras eksportam, pirmoreiz nauda Nacionālajai enciklopēdijai un “Latvijas skolas somas” projektam, jauns Baltijas kultūras fonds, plaša publiskās diplomātijas programma. Pagājis gads kopš simtgades svinībām, un svētkiem piešķirtā nauda iet uz beigām. Katra no programmām pa savam cīnās par nākotnes garantijām.
Strēlnieku laukuma labiekārtošanai atrod 740 tūkstošus Eiropas naudas
Strēlnieku laukuma labiekārtošanai atrod 740 tūkstošus Eiropas naudas
Šā gada nogalē beidzot plānots atklāt rekonstruēto Okupācijas muzeju, kas dažādu strīdu un būvniecības aizķeršanos dēļ jau astoto gadu mīt pagaidu telpās. Līdzās muzejam top arī piemiņas memoriāls, taču nolaistais Latviešu strēlnieku laukums tam apkārt pārmaiņas tik drīz neredzēs. Rīgas pašvaldība tai piederošo laukuma daļu nav sakārtojusi, un tagad cerības tiek liktas uz Eiropas struktūrfondu naudu. Tas gan nozīmē, ka vēl vismaz gadu atjaunoto Okupācijas muzeju ieskaus izdrupis un sašķiebies laukuma segums.
Mākslas zinātniece Laura Lūse: Rundāles pils pavērusi pavisam citu pasauli
Mākslas zinātniece Laura Lūse: Rundāles pils pavērusi pavisam citu pasauli
Tāpat kā Rīga, arī Rundāles pils nebūs gatava – tā ir lieta, par ko šogad daudzkārt pārliecinājusies Rundāles pils muzeja jaunā direktore Laura Lūse. Janvāra sākumā apritēs gads, kopš viņa muzeja vadībā nomainījusi ilggadējo direktoru Imantu Lancmani. Un, lai gan lielā pils iekštelpu restaurācija ir galā, tūlīt priekšā cits apjomīgs remonts – pils jumta nomaiņa, kas izmaksās vairāk nekā divus miljonus eiro.
«Zaķīšu pirtiņai» - 40! Režisore Stiebra: Mazgājoties var redzēt tikai ziepes un var redzēt visumu
«Zaķīšu pirtiņai» - 40! Režisore Stiebra: Mazgājoties var redzēt tikai ziepes un var redzēt visumu
Šogad aprit 40 gadu vienai no visu laiku populārākajām latviešu animācijas filmām – „Zaķīšu pirtiņai”. Septiņarpus minūtes garo „pasaciņu” pēc Viļa Plūdoņa dzejas motīviem režisējusi latviešu aplikācijas un zīmētās animācijas aizsācēja Roze Stiebra ar komandu. „Mazgājoties var redzēt tikai ziepes un var redzēt arī Visumu,” šodien saka režisore, atceroties, kā savulaik izdevās saņemt redaktoru atļauju šo filmu veidot. Stiebra atzīst – šodienas dzīvei nereti pietrūkst mēroga.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd