Par to, vai un kā spēsim pārmaiņām piemēroties, Eva Johansone sarunājās ar domnīcas "Providus" direktori un vadošo pētnieci Ivetu Kažoku, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku, mākslīgā intelekta uzņēmuma "Pitch Patterns" vadītāju Ēvaldu Urtānu, valodu tehnoloģiju uzņēmuma "Tilde" līdzdibinātāju un valdes locekli Andreju Vasiļjevu un ekspolitiķi un mākslīgā intelekta entuziastu Einaru Repši.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Līdzšinējā politika
"Visas valstis šobrīd atrodas [mākslīgā intelekta] ātrvilcienā. Vieni tiecas tikt līdz tai stūrei, citi saka – tas ir viņu mērķis, bet principā neko nedara, lai pavirzītos. Lielākā daļa vienkārši sēž kupejās. Man šķiet, ka mēs esam tā valsts, kas virzās stūres virzienā, varbūt kaut kādos jautājumos mēs esam tālāk nekā citi," tā politikas pētniece Iveta Kažoka raksturo situāciju, kādā paralēli mākslīgā intelekta tehnoloģiju straujajai attīstībai atrodas Latvija. Ir jomas, kur Latvija izdevies izrāviens, vienlaikus, kā akcentē eksperte, pietrūkusi mērķtiecīga politikas plānošana.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks un mākslīgā intelekta uzņēmuma "Pitch Patterns" vadītājs Ēvalds Urtāns ir kritiskāk noskaņots, uzsverot, ka esam būtiski atpalikuši. "Mākslīgais intelekts ir virziens, ko vajag attīstīt, bet mēs nevaram vairs vispār kavēties, visi jau priekšā mums," uzskata pētnieks. Vienlaikus viņš arī ir pārliecināts, ka būtiski izglītības procesā bērniem pašiem iemācīties pamata lietas.
"Piemēram, iedomājieties, matemātiskajā kalkulatorā reizināšanas zīmi jebkurš māk nospiest, un kas tad notiek,
ja mēs otrajā klasē mācītu bērnam reizināšanu ar kalkulatoru. Viņš iemācās, kur ir poga, viņš neiemācās pašu reizināšanu. Savukārt fizikā 12. klasē šis ir fantastisks rīks, ko var lietot, rēķinot piecciparu skaitļus, galvā nevajag veikt tās operācijas. Tas pats ir arī ar "ChatGPT" – fantastisks rīks,"
viņš vēl piebilst, akcentējot MI rīku noderīgumu vēlākajā izglītības posmā. Turpretī, ja šos rīkus sāk lietot par agru, cilvēks paliek vien tajā līmenī, ko sniedz rīks. "Mēs darba tirgū nekādā veidā nevaram konkurēt ar citiem, jo visi māk to izdarīt, visi māk atrast reizināšanas pogu."
Savukārt valodu tehnoloģiju uzņēmuma "Tilde" līdzdibinātājs un valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs aicina nenoniecināt sevi: "Daudzās jomās mēs esam priekšā. Tie paši igauņi mācās no mums. Mēs taisām igauņiem sistēmas – un tas ir pārsteidzoši! Teiksim, virtuālo asistentu izmantošanā valsts pārvaldē mēs esam vairākus gadus priekšā igauņiem. Igauņi ir braukuši pie mums, skatījušies, vēl joprojām paši nav ieviesuši. Mēs viņiem palīdzam. Viņiem ir tāds plāns "Birokrāts" – ieviest mākslīgo intelektu valsts pārvaldē. Vēl joprojām tas ir plāns," tā Vasiļjevs. Tāpat viņš uzver arī Latvijas progresu mašīntulkošanas jomā: "Mēs daudz ko darām, un citi dara, mums to vajag mērogot un par to arī plašāk runāt un iedvesmot citus rādīt šos piemērus, un arī parādīt pasaulē, ko mēs labi varam izdarīt."
Jāpiezīmē, ka Nacionālā drošības padome šī gada 24. aprīlī atbalstīja ideju par Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveidi, kura mērķis būtu veicināt mākslīgā intelekta izmantošanu tādās jomās kā valsts drošība un zināšanu ekonomikas izaugsme. Centru plānots veidot uz trīs universitāšu – Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes – bāzes.
Vērtējot esošo situāciju, ekspolitiķis un mākslīgā intelekta tehnoloģiju entuziasts Einars Repše uzskata, ka pašreiz atrodamies tehnoloģiju un zinātnes attīstības sprādziena sākumposmā. "Uz jaunām tehnoloģijām tiks bāzētas arvien vēl jaunākas tehnoloģijas, un, ziniet, tad, kad šīs sistēmas iegūs spēju autonomi mācīties, un tad, kad tās iegūs spēju autonomi sevi attīstīt caur revolūcijas algoritmiem vai citādi, tad gan varēs teikt, ka vilciens ir aizgājis," prognozē Repše. Viņš arī noraida bažas par to, ka MI tehnoloģijas varētu samazināt pieprasījumu pēc cilvēku darba.
"Ir līdz šim pierādījies, ka visas tehniskās revolūcijas pavairo cilvēku iesaisti, bet mainās pats raksturs.
Nu, piemēram, lai rakstītu, mums vairāk nav jāprot zoss spalvu uzasināt vai nav jārok grāvji, izņemot, ja jūs gribat pavingrot, to dara tehnika," viņš komentē, akcentējot, ka cilvēkam būs jāapgūst jaunas prasmes, lai šīs tehnoloģijas vadītu. Valstij šeit būtu jāiegulda līdzekļi sabiedrības izglītošanā.
Vai autors būs miris pa īstam?
Mākslīgais intelekts paver iespēju atkal runāt, piemēram, Imantam Ziedonim. Šādas tehnoloģijas ir izmantotas dzejniekam veltītajā muzejā Murjāņos. Cik tas ir ētiski? Kā mēs varam zināt, vai autors šādu risinājumu atbalstītu? Tāpat aktuālas ir diskusijas par to, vai un kā mākslīgais intelekts drīkst izmantot autoru darbus, lai no tiem mācītos un pēcāk radītu savas versijas. Šo problēmu nesen analizēja arī LTV raidījums "Kultūršoks". Diskusijas dalībnieki piekrīt, ka, izmantojot kāda autora balsi vai stilu, par to būtu jābūt skaidrai norādei. Tāpat būtu kriminalizējami arī dziļviltojumi (deepfake – angļu val.).
Andreja Vasiļjeva vadītais uzņēmums "Tilde" kopā ar Imanta Ziedoņu muzeju, analizējot dzejnieka balss ierakstus, ir radījis mākslīgā intelekta Ziedoņa balsi. "Šī balss nav publiska. Tas ir Imanta Ziedoņa muzejs. To izmanto tur, kur tas ir ētiski pieņemami. Muzeja vidē. Imanta Ziedoņa balsī tiek stāstīts tas, ko viņš dzīves laikā nevarēja ierakstīt," vēl skaidro Vasiļjevs. Politoloģe Iveta Kažoka šo piemēru izceļ kā atbalstāmu gadījumu, tomēr īpaši tagad būtu jādomā un jārisina situācijas, kad, piemēram, ar dziļviltojumu palīdzību kāds var ietekmēt politisko procesu. "Teiksim, pirms vēlēšanām parādās absolūti maldinoša informācija it kā dzīvu, esošu cilvēku balsīs par viņu vizuālajiem tēliem, kas pamaina visus vēlēšanu rezultātus. Skaidrs, ka tas ir nepieņemami," uzskata pētniece. Šādas darbības gan ir krimināli sodāmas, taču neskaidrākas ir situācijas, kad, piemēram, politiķis pats akceptē paša dziļviltojuma radīšanu, lai ar tā palīdzību sazvanītu lielu skaitu vēlētāju.
Uz ko šajā situācijā cerēt māksliniekam? Andrejs Vasiļjevs atgādina, ka Eiropā, atšķirībā no pārējās pasaules, autortiesības ir ļoti būtiskas. "Eiropas ierobežojumi ir pamatoti un aizsargājoši, bet tie noved pie tā, ka mēs atpaliekam šai konkurencē. Amerikā bez autora atļaujas, izmantojot autortiesību principu, ka, ja tu izmanto darbu un tas neierobežo autora tiesības to izmantot normālā veidā, tad tu drīksti neprasīt autora atļauju," atzīst Vasiļjevs. "Un izmantojot šo pieeju, šie uzņēmumi masveidā visu Kongresa bibliotēku, visas attēlu kolekcijas, arī visu, kas ir "YouTube" un visu, kas ir sociālajos tīklos, izmanto šo modeļu apmācībā un pārkāpj šīs ētiskās robežas un autortiesības, bet ļoti strauji attīsta tehnoloģijas.
Eiropa cenšas ieviest tādu humānu pieeju, autorus respektējošu pieeju, bet šīs pieejas dēļ mums ir daudz mazāk datu Eiropā, ar ko trenēt šos modeļus.
Tos datus, ko izmanto amerikāņi, Eiropas datus, – amerikāņi var veidot savu mākslīgo intelektu, eiropieši nevar. Ķīnieši vispār ignorē visus principus un dara, ko var. Tur ir jāatrod zelta vidusceļš."
Einars Repše pats labprāt nodarbojas ar jaunradi, tostarp, izmantojot arī MI rīkus. Viņu nesatrauc tas, ka MI tehnoloģijas izmantotu arī viņa darbus, jo, kā pats uzsver, tehnoloģijas tā mācās, ne vienkārši kopē autoru radīto. "Mēs šodien labprāt redzētu filmu ar Alena Delona piedalīšanos vai Ivaru Kalniņu, vai kādu populāru aktieri, un noteikti, ka būs programmas, kuras varēs ļoti perfekti nospēlēt jebkuru lomu ar viņa piedalīšanos, bet, kur ir teikts, ka tie būs tie paši labākie un iemīļotākie aktieri arī nākotnē. Varbūt mākslīgi radītie, pilnīgi jaunradītie aktieri būs vēl simpātiskāki un cilvēkiem vēl tīkamāki, un tā jau tad būs pilnīga mākslīgā intelekta jaunrade," pieļauj Repše.
Kur paliek cilvēks?
Vai mākslīgais intelekts kādreiz varēs radīt dziesmu, kas iedvesmo, vai varbūt ir jomas, kur tas nespēs atdarināt cilvēku? Vasiļjevs pieļauj, ka neizskaidrojamo radošuma avotu, šīs cilvēka īpašās spējas MI tehnoloģijas nespēs aizvietot. Tāpēc arī turpmāk tam būtu jāvelta liela uzmanība – šīs radošās spējas attīstīt.
"Mākslīgais intelekts ir brīnišķīgs imitators, viņš var imitēt cilvēka emocijas, viņš var imitēt cilvēka izpausmes, viņš var rakstīt tekstus un komponēt mūziku līdzīgi kā cilvēks, bet tas ir imitēts radošums, tas nav transformējošs, dziļš, pa īstam jaunradīts radošums," vēl paskaidro "Tildes" vadītājs.
"Es pat teiktu dziļākā nozīmē, cilvēkam ir viena būtiska spēja, ko mēs nespējam definēt, bet mēs ļoti labi varam sajust, – mēs spējam mīlēt!
Mākslīgais intelekts var imitēt šo mīlestību, bet viņš to nespēj. Un tā ir! Mākslinieks mīl savu darbu, un mīlestība rada to rezultātu." Einars Repše gan iebilst, uzsverot, ka līdz galam nav definēts, kas tad ir mīlestība. Tāpat kā nav līdz galam skaidrs, kas ir apziņa. Taču arī viņa ieskatā ir jomas, kur mākslīgā intelekta dominanci grūti iedomāties. "Teiksim, tā vietā, lai bērnus audzinātu mākslīgais intelekts, tu pats audzini savus bērnus. Tā vietā, lai tavi vecāki, kas ir vecumdienās, piepilda savas sociālās vajadzības ar robotu, tu brauc pie viņiem ciemos. To visu tehniski būtu iespējams automatizēt, bet vai mēs to atdosim? Un vai mēs būsim gatavi aizstāt savus partnerus ar mākslīgo intelektu un nomirt?" vaicā bijušais politiķis.
Ēvalds Urtāns prognozē, ka mākslīgais intelekts nākotnē gana veiksmīgi aizstās ārstus, skolotājus, psihologus. Einars Repše tam piekrīt, tikmēr Andrejs Vasiļjevs iebilst: "Labs ārsts kaut kā jūt to cilvēku un iedvesmo viņu atveseļoties, iedod viņam to pārliecību, ka viņš atveseļosies. Ne tikai iedod tableti un diagnozi, bet arī ticību atveseļoties."
Tomēr arī MI tehnoloģijas varētu mācīties empātiju, iegūt zināšanas par pacientu reakcijām. Tāpat, kā akcentē Iveta Kažoka, ir pētījumi par to, kas salīdzina pacientu reakcijas uz MI dzīvu ārstu piedāvātajiem padomiem, receptēm.
"Cilvēki zaudē tāpēc, ka mēs varētu gribēt, ka visi ārsti ir tajā līmenī, kas ir iejūtīgi, nekad nav nogurdināmi, visu zina, bet mākslīgajam intelektam šeit ir dabiskas priekšrocības,"
paskaidro Kažoka.
Diskusijas noslēgumā Andrejs Vasiļjevs vēl pieļauj, ka MI tehnoloģijas, mācoties no cilvēka citās dzīves jomā, nespēj apgūt garīgo inteliģenci. Tāpat arī tā neizskaidrojamā, radošā dzirksts, "tas dzejolis, kas prasās būt uzrakstīts, roka pati glezno, pirksti kombinē mūziku". Vai tas paliks kas unikāls? Domas dalās, tomēr Ēvalds Urtāns diskusijas nobeigumā piebilst:
"Mākslīgais intelekts pārsvarā visu, izskatās, ka varēs izdarīt."
Vairāk par mākslīgo intelektu:
