Deputāti noraida priekšlikumu par paplašinātu taras depozīta sistēmu

Diskusijas ap depozīta sistēmas ieviešanu nerimstas. Saeimas Tautsaimniecības komisijā otrdien, 17. septembrī, tā arī nepabeidza skatīt visus 83 priekšlikumus, kas bija iesniegti grozījumiem Iepakojuma likumā pirms trešā lasījuma parlamentā. Taču tika noraidīti priekšlikumi, kas paredzēja paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu.

Ko paredz pašreizējā iecere?

Grozījumi Iepakojuma likumā paredz, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā.  

Pašlaik paredzēts, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi dzērienu depozīta iepakojuma veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojuma pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā.

Tirgotājiem saņemtais iepakojums būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Gadījumā, ja operators depozīta sistēmas darbības laikā no tās iegūs peļņu, šī peļņa būs jāiegulda depozīta sistēmas attīstības un darbības efektivitātes nodrošināšanai. Tas būs jādara saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar Valsts vides dienestu.

Par ko aizvien diskutē?

Taču domstarpību par depozīta sistēmas ieceri joprojām ir ļoti daudz. Lai gan labā prakse paredz trešajam lasījumam atstāt vairs tikai redakcionālus precizējumus, otrdien līdzās tiem galdā bija likti arī vairāki plaši priekšlikumi, kas jauno likuma redakciju mainītu pēc būtības.

Kā sēdes sākumā komentēja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”), acīmredzot  neviens neticēja, ka tiks līdz trešajam lasījumam, jo uz otro lasījumi bijuši seši priekšlikumi, bet uz trešo – 83. Vitenbergs milzīgo priekšlikumu skaitu sauca par pēdējā brīža galvas sajaukšanas mēģinājumu, kurā ieinteresēti pašreiz piedāvātās depozīta sistēmas pretinieki.

Joprojām turpinājās diskusijas par pašu depozīta sistēmas būtību, proti, vai tai ir jāattiecas tikai uz dzērieniem vai arī uz plašāku iepakojumu klāstu.

Opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) piedāvāja paplašināt depozīta sistēmu ar dažāda veida iepakojumiem, ko noteiktu īpaši izveidotā reģistra. „Man ir sagatavoti vairāki savstarpēji saistīti priekšlikumi, kas paredz paplašināt depozītu, kas paredz plašāku dalībnieku loku šajā procesā un kas paredz arī sistēmas uzraudzības kārtību,” sacīja Reizniece-Ozola.

Asi pret šādu paplašinātu depozīta sistēmu iestājās dzērienu ražotāju pārstāvji. Bezalkoholisko dzērienu ražotāju pārstāve Inese Lielpinka pauda viedokli, ka šo priekšlikumu patiesais mērķis ir novilcināt likuma pieņemšanu: „Deputāti, es jūs ļoti lūdzu neatbalstīt šos „atkritumnieku” iniciētos un atbalstītos priekšlikumi. Šie priekšlikumi ir, pirmkārt, par to, lai depozīta sistēma netiktu ieviesta konkrētajā laikā. Savukārt, ja tā tiks ieviesta, lai tā būtu „atkritumnieku” kontrolēta.”

Atkritumnieku” jeb atkritumu izvedēju viedokli asi aizstāvēja „Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, vainojot iepakojuma ražotājus monopola centienos: „Es gribētu atgādināt, ka Latvijā ražotāju atbildības sistēmas pastāv jau gandrīz 20 gadus. Šobrīd tādas ir sešas. Un līdz šim brīdim neviens no godātajiem ražotājiem nav gatavs brīvā tirgus formā savu ražotāju atbildības sistēmu uztaisīt. Tad kad šobrīd ir iespēja to palaist monopola formā, tad, redz, visi ražotāji ir kļuvuši atbildīgi!”

Otrdien Saeimā arī iesniegta iniciatīva par iepakojuma paplašinātā depozīta ieviešanu, kas trijos mēnešos platformā "Mana Balss" ir savākusi vairāk par desmit tūkstošiem atbalstītāju parakstu.

Iesniegumā Saeima tiek lūgta izvērtēt paplašinātā depozīta ieviešanu, kas ļaušot būtiski palielināt pieņemamā iepakojuma klāstu, tā veicinot Latvijas vides rīcībpolitikas mērķu sasniegšanu, gan arī došot iespēju izmantot Latvijā radītas inovatīvas tehnoloģijas, nevis tās importēt, paziņojumā medijiem norādīts “ManaBalss” paziņojumā.

Saeimas komisijā asas domstarpības bija starp, no vienas puses, dzērienu iepakojumu ražotājiem un tirgotājiem, kuru atbildībā būtu depozīta sistēmas izveide un tirgū laistā iepakojuma savākšana, un, no otras puses, atkritumu apsaimniekotājiem, kuri pašlaik savāc visus atkritumus un attiecīgi gūst peļņu no tā. Vieni pārmeta vēlmi torpedēt visu depozīta sistēmas ideju kopumā, savukārt otri pārmeta vēlmi veidot monopolu.

Otrs jautājumu bloks par to, vai sistēmā būtu jāiesaista atkritumu operatori. Tas būtu nācis komplektā ar plašākas depozīta sistēmas piedāvājumu, taču arī tika noraidīts.

Pēc pusotras stundas darba deputāti palika pie 26. priekšlikuma, kur arī ir fundamentālu izmaiņu piedāvājums, proti, iesaistīt procesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kam par to bija daudz jautājumu un neskaidrību.

Saeimas deputāts Sandris RiekstiņšMāra Rozenberga

    Ilgstošās diskusijas par arvien jauniem priekšlikumiem aizkaitināja deputātu Sandi Riekstiņu (Jaunā konservatīvā partija), kura emocionālais komentārs pat izpelnījās atsevišķu klātesošo aplausus. „Trīsdesmit piecas minūtes mēs runājam par vienu priekšlikumu, par un apkārt. Mēs šādi esam norunājuši 19 gadus! (..) Es aicinu, kolēģi, tomēr strādāt, balsot, iet cauri, citādāk mēs iesprūdīsim vēl uz 19 gadiem!” pauda Riekstiņš.

    Tikmēr komisijas vadītājs Vitenbergs neprognozēja, kad Saeima par to varētu balsot galīgajā lasījumā: „Mums vēl jāskata jautājums par depozīta sistēmas operatoru un kas tajā ietilps. Šeit būs jautājums, vai tur vajadzētu ietilpt atkritumu nozarei. (..) Manuprāt, tā būtu liela pretruna, jo tad sanāktu, ka viņi paši sev pārdod šo gala materiālu. Tad viņi to tikpat labi varētu dāvināt.”

    KONTEKSTS:

    Viedokļi par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu ir atšķirīgi. Daudzi uzņēmēji uzsver, ka tā izmaksātu pārāk dārgi un nebūtu pietiekami efektīva. Vides aizstāvju domas dalās – Vides aizsardzības klubs paziņoja, ka neatbalsta obligātu depozīta sistēmu, turpretī organizācija “Zaļā brīvība” uzsver, ka tas būtu nozīmīgs videi draudzīgs solis.

    Vides aizsardzības ministrs Juris Pūce intervijā LSM.lv atzina, ka depozīta sistēma ir dārgāka nekā atkritumu dalītā savākšana, taču tā ļaušot savākt līdz 90% pudeļu. Ministrija gan depozīta sistēmas labāko modeli vēl meklēs, iespējams, līdz gada beigām.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti