Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Lieni Dambiņu

Rīta Panorāma

Aicina 19. Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls

Intervija ar Egilu Siliņu

Egils Siliņš opernama repertuāru vēlas papildināt ar īrētām izrādēm un kopražojumiem

Darbu Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes priekšsēdētāja amatā 5. novembrī sāk Egils Siliņš. Viņš vadības grožus pārņem no Zigmara Liepiņa, kurš operas vadībā bija iepriekšējos sešus gadus. Operdziedātājs ar 30 gadu pieredzi un direktora vietnieks mākslinieku aģentūrā Spānijā, Siliņš atzinīgi vērtē iepriekšējās vadības laikā sakārtoto operas finanšu stāvokli, bet ir apņēmības pilns piedāvāt jaunas idejas opernama attīstībai.

Egils Siliņš opernama repertuāru vēlas papildināt ar īrētām izrādēm un kopražojumiemMāra Rozenberga

    „Mēs nešaubīgi ticam, ka operai ir izaugsmes potenciāls, un mums bija ļoti svarīgi izvēlēties cilvēkus, kuri šo potenciālu saredz un nāk ar vislabāko piedāvājumu mūsu Baltajam namam,” maija beigās sacīja toreizējā kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), paziņojot komisijas lēmumu, ka no 41 kandidāta darbam LNOB valdē izraudzīta Inese Eglīte finanšu jautājumos, Sandis Voldiņš – administratīvajos un Egils Siliņš kā valdes priekšsēdētājs ar māksliniecisko atbildību.

    „Pirmkārt tā ir liela atbildības sajūta,” savas pirmās darba dienas priekšvakarā saka Siliņš, ieradies uz sarunu Latvijas Radio, „mūsu opera ir teātris ar lielām tradīcijām. Es katrā ziņā centīšos ne tikai turpināt šīs tradīcijas, bet iedvest arī pozitīvas jaunas vēsmas.

    Mans galvenais rūpju objekts ir paaugstināt māksliniecisko kvalitāti.”

    Kā iecerējis to paveikt, jaunais operas un baleta direktors visas kārtis pagaidām neatklāj. Bet dažas izmaiņas programmas veidošanas principos būšot visai būtiskas: „Kas mainīsies – mēs centīsimies gan īrēt izrādes no citiem teātriem, šeit ir jau konkrētas sarunas un idejas, bet pirmajā reizē tās tiešām vēl nestāstīšu, gan arī ir jau iesākti arī divi kopprodukcijas projekti ar citiem teātriem. Protams, turpināsim veidot arī paši savus jauniestudējumus.”

    Izrāžu īrēšana nozīmē, ka uz operas skatuves tiek pārcelts jau gatavs, kādā citā operteātrī tapis iestudējums – režija, scenogrāfija, tērpi. Izpildītāji gan joprojām savējie.

    „Šādā kontekstā strādā un sadarbojas ļoti daudzi Eiropas teātri. Tas ļauj ietaupīt naudu un parādīt vairāk iestudējumu, nekā tikai pašu ražotos. Tā kā mums sezonā ir caurmērā divas jaunas baleta izrādes un trīs līdz četri operu jauniestudējumi, operas tehniskie cehi nemaz vairāk nespēj [saražot]. Tādēļ, ja gribam parādīt ko vairāk, tad tikai šādā veidā,” saka Siliņš, piebilstot – tas ļautu arī Latvijas Nacionālajai operai un baletam iziet plašākā starptautiskā apritē.

    Siliņa rokrakstu operas mākslinieciskajā vadībā gan vairāk redzēsim nākamajā sezonā, līdz kurai repertuāru jau sagatavojusi iepriekšējā vadība.

    „Ir jānovēl veiksme un stratēģisks redzējums.

    Zigmara Liepiņa laikā tā finanšu puse ir daudzmaz apdarīta, šobrīd būtu īstais brīdis pievērsties mākslinieciskajai stratēģijai,” uzskata mūzikas žurnāliste Lauma Mellēna-Bartkeviča.

    Kā būtiskākos uzdevumus šajā stratēģijā viņa redz solistu profesionālās tālākizglītības veicināšanu un repertuāra plānošanu ilgtermiņā, ņemot vērā esošo mākslinieku pašreizējās un potenciālās iespējas un mērķtiecīgi ieguldot jauno solistu izaugsmē. Operas pētniece atzinīgi vērtē arī Siliņa ieceri īrēt citu opernamu izrādes un veidot kopražojumus, taču uzsver – atbilstoši jāiesaista arī pašmāju spēki.

    „Šķiet, ka pats būtiskākais būtu mēģināt veidot Latvijas Nacionālo operu un baletu, kā arī Operas festivālu par vienu no Latvijas atpazīstamības zīmēm, kas pirmkārt saistās ar augstu māksliniecisko kvalitāti. Tas, visticamāk, nenotiks uzreiz, tas prasīs vairākas sezonas un nopietnu darbu, bet es ticu, ka tas ir iespējams un ka Egila Siliņa mērķu horizonts ir pietiekami tāls, ka viņam piemīt tas entuziasms un krampis, ar ko mēs šo mērķi varētu sasniegt,” saka Mellēna-Bartkeviča.

    Lai gan darbs Latvijas Nacionālās operas un baleta vadībā prasīs daudz, Egils Siliņš savu operdziedātāja karjeru neplāno pārtraukt. Arī uz interviju Latvijas Radio viņš ierodas drīz pēc uzstāšanās Vāgnera operā „Tristans un Izolde” Kopenhāgenā.

    „Es dziedāšu arī turpmāk. Bet pašlaik es akceptēju tikai īsus projektus.

    Mana tuvākā uzstāšanās būs janvārī Vīnes valsts operā, Vāgnera operā „Loengrīns”, ko diriģēs Valērijs Gergijevs. Martā piedalos arī Bēthovena „Fidelio” jauniestudējumā Koventgārdenā, kur dziedās Jonass Kaufmans. Bet visu pārējo laiku es veltīšu mūsu operai,” uzsver jaunais opernama direktors.

    Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem finansiālā ziņā Egils Siliņš uzskata operas un baleta mākslinieku atalgojuma paaugstināšanu, lai tas atbilstu garajiem izglītībā ieguldītajiem gadiem un būtu virs vidējā atalgojuma valstī.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti