Panorāma

Saeima atbalsta atkritumu pretmonopola grozījumus

Panorāma

Pārskata veselības aprūpes pakalpojumu tarifus

Rīgas centrā iestāda divas garas liepas

Pēc pilsētnieku un sponsoru iniciatīvas Rīgas centrā iestāda divas deviņmetrīgas liepas

Pateicoties privātai iniciatīvai un sponsoru piesaistei, Rīgas centrā ceturtdien, 31. oktobrī, iestādītas divas gandrīz deviņus metrus augstas liepas. Projekta kopējās izmaksas ir apmēram 20 000 eiro, un to īstenojusi apvienība „Pilsēta cilvēkiem” ar mērķi parādīt, ka ar pareizām tehnoloģijām kokus iespējams stādīt arī sarežģītās pilsētas vietās ar apakšzemes komunikācijām.

ĪSUMĀ:

  • “Pilsēta cilvēkiem” nolēma pierādīt: var ne tikai kritizēt, bet izdarīt labāk.
  • Ar sponsoru atbalstu Tērbatas ielā iestādītas divas 9 metrus augstas liepas.
  • Projekta mērķis pierādīt – ar pareizām tehnoloģijām lielus kokus var stādīt arī pilsētā.
  • Projektam pieslēdzās uzņēmēji un arhitekti, mācījusies arī pilsēta.
  • Mērs Burovs solīja – nākamgad atvēlēs naudu koku stādīšanai.
  • Burovs: Atrunu, ka šeit nevar būt koku, jo ir pilns ar komunikācijām, es nepieņemšu.
  • Cik naudas būs jaunajā programmā, mērs pagaidām neminēja.
  • Uzņēmums „Labie koki” aplēsis: zaļai pilsētai vajadzētu 2 vai 3 eiro no iedzīvotāja gadā.

Komunikācijas parasti min kā galveno argumentu, kādēļ kokus daudz kur pilsētā nevar stādīt. Liepu stādīšanā Tērbatas ielas sākumā klāt bija arī Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”), kurš publiski apsolīja nākamā gada pilsētas budžetā izveidot jaunu programmu ielu apstādījumiem.

Pēc pilsētnieku un sponsoru iniciatīvas Rīgas centrā iestāda divas deviņmetrīgas liepasMāra Rozenberga

    Vides pētnieka Māra Oltes vadībā ceturtdienas rītā Tērbatas ielas sākumā sapulcējās prāvs ļaužu pulks. Tik lielu koku stādīšana Rīgā ir rets notikums un interesēja daudzus.  Lai sagatavotu šādu stādīšanas vietu, speciālisti strādājuši trīs pilnas dienas.

    „Šī ir apvienības „Pilsēta cilvēkiem” iniciatīva. Mēs jau pirms pāris gadiem ievērojām, ka Rīgā nozāģē vairāk koku, nekā iestāda,” stāstīja biedrības vadītājs Māris Jonovs.

    „Pilsēta cilvēkiem” jau vairākus gadus iestājas par draudzīgāku pilsētvidi Rīgā un nolēmusi pierādīt, ka var ne tikai kritizēt pilsētas vadību, bet paši izdarīt labāk.

    Jonovs Latvijas Radio pastāstīja, ka ceļš līdz divu koku iestādīšanai sadarbībā ar pilsētu bijis grūts, tomēr paveicams.

    Māris Jonovs: Par koku stādīšanu pilsētāMāra Rozenberga

      “Mēs šodien te stādām divas lielas Holandes liepas. Tas ir tas izmērs, kādus kokus vajadzētu stādīt pilsētā. Stādot mazākus kokus, ir lielāks risks, ka tie neiedzīvosies. Kokam ir jābūt spēcīgam, lai pilsētas agresīvajā vidē spētu izturēt sāli, gaisa piesārņojumu, lai saknes varētu izurbties cauri līdz tīriem gruntsūdeņiem. (..) Protams, ne tikai paši koki ir lieli, bet esam padomājuši arī par to, kas ir zem šiem kokiem. Ir izrakta milzīga bedre, kurā ieliktas īpašas konstrukcijas, kas nodrošina to, lai jaunā augsne un komposts, ko tur sabērām, nesablietētos un lai saknēm būtu, kur augt. Tur ir atstāta arī gaisa telpa, kad saknes izpletīsies, lai tās pašas nesablīvētu augsni. Gaisa telpa nozīmē, ka tur dzīvos arī mikroorganismi, tās pašas slieciņas, ko kopā ar kompostu tur sabērām. Beigās ietve un transporta slodzes netraucēs šim kokam dzīvot vismaz nākamos 50 gadus,” stāstīja Jonovs.

      „Izskatās, ka iekļausimies 20 000 eiro. Objekts ir speciāli izvēlēts sarežģīts, koki ir lieli – mēs rādām priekšzīmi. “Facebook” ierakstījām, ka ir tāda doma, uzņēmums „Labie koki” uzreiz pieslēdzās – mēs uzdāvināsim koku! Un tālāk jau kamoliņš aizripoja – Ainavu arhitektu asociācija pieteicās palīdzēt ar projektēšanu un saskaņošanu…” stāstīja Jonovs.

      Uzņēmums no Nīderlandes uzdāvināja sakņu aizsardzības sistēmu, vietējais alus ražotājs palīdzēja ar naudu. Jonovs uzskata – tagad arī citiem privātajiem būs vieglāk saskaņot koku iestādīšanu, jo mācījusies arī pilsēta.

      „Es varu šeit, stāvot uz pilsētas ielas, apsolīt jums, ka nākamā gada budžetā obligāti atvērsim jaunu programmu, tā saucamo „zaļo programmu”, lai iestādītu jaunus kokus uz pilsētas ielām. Vairāk atrunu, ka šeit nevar būt koku, jo ir pilns ar komunikācijām, es nepieņemšu,” liepu stādīšanas publiskajā pasākumā pavēstīja Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR).

      Cik naudas jaunajā programmā būs, viņš gan vēl nevar pateikt – budžetu pieņems tikai janvāra beigās.

      „Tas absolūti nav normāli, ka nauda jaunu koku stādīšanai nāk tikai no citu koku ciršanas. Tā nevar būt! Jā, tā varētu būt papildu nauda, bet noteikti ne vienīgā,” uzsvēra Burovs.

      Uzņēmuma „Labie koki” vadītājs Edgars Neilands aplēsis, ka zaļai pilsētai vajadzētu divus vai trīs eiro no iedzīvotāja gadā.

      „Arī pilsēta ir attīstītājs. Ja iedzīvotāji kaut kur ļoti grib kokus – piemēram, Stacijas laukumā, kur tagad nāks „Rail Baltica”, bet tur apakšā ir komunikācijas, šis ir veids, kā to var izdarīt. (..) Balanss ir divi procenti no projekta. Tas var būt viens ļoti liels koks ar speciāliem risinājumiem, tie var būt daudzi mazāki koki, bet ka mēs 2% no projekta iztērējam augiem,” stāstīja Neilands.

      Neilanda padomos sola ieklausīties arī Rīgas mērs – Rīgas domes atbildīgos ierēdņus turpmāk sūtīšot lekcijās pie koku ekspertiem.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti