Projektā «Skolas soma» gada laikā notikuši 14 000 kultūras pasākumi

Lai ikviens skolēns neatkarīgi no maciņa biezuma un ģimenes paradumiem varētu klātienē iepazīt Latvijas kultūru, pirms gada sākās viens no lielākajiem Latvijas simtgades projektiem „Latvijas skolas soma”. Projektā iesaistījušies vairāki simti Latvijas muzeju, bibliotēku, teātru, mūzikas un citu kultūras organizāciju, piedāvājot vairāk nekā 1000 dažādu aktivitāšu tieši skolēniem. Cik veiksmīgs bijis „skolas somas” pirmais gads, ceturtdien īpašā forumā apsprieda projekta veidotāji un dalībnieki.

Projektā «Skolas soma» gada laikā notikuši 14 000 kultūras pasākumuMāra Rozenberga

    Margrētas ārija no Šarla Guno operas „Fausts” ietilpst programmā, ko dziedātāja Evija Pehlaka un pianists Ventis Zilberts kopā ar stāstniekiem projektā „Latvijas skolas soma” gada laikā rādījuši apmēram 30 skolās visā Latvijā. Tās mērķis ir iepazīstināt bērnus ar opermūziku tuvplānā.

    „Gandarījums ir liels, jo skolēni ir gana atsaucīgi,” saka Zilberts. „Un ļoti zinātkāri,” piebilst Pehlaka. „Viņi grib izzināt, kas tad ir šī opera, kas ir operdziedātājs, redzēt un dzirdēt viņu tuvumā.”

    Šis ir tikai viens no vairāk nekā 1000 piedāvājumiem, ko projektā var izmantot pedagogi, lai ikviens no vairāk nekā 200 tūkstošiem Latvijas skolēnu vismaz vienu reizi mācību semestra laikā varētu bez maksas apmeklēt kādu kultūras vai mākslas pasākumu. Valsts finansējums ir 3,5 miljoni eiro gadā jeb vidēji septiņi eiro uz skolēnu semestrī.

    „Sanāk, ka katru dienu [„Skolas somā”] Latvijā notiek kādas 80 kultūras norises. Mēs redzam, ka skolēni dodas uz dažādām kultūras nozarēm, mākslinieki arvien vairāk dodas uz skolām. Aktivitāte ir ļoti liela,” stāsta projekta vadītāja Aija Tūna.

    Populārākajos „Skolas somas” galamērķos ir pat vairāku mēnešu rinda, un arvien biežāk apmeklētāju vidū ir tādi skolēni, kas agrāk ne reizi nav bijuši teātrī, koncertā vai muzejā.

    „Manuprāt, ir labi, ka muzeji ir sapratuši, ka varētu noderēt, piemēram, programma „Pirmo reizi muzejā”. Tā vietā, lai kritizētu skolēnus, ka viņi neprot uzvesties, draudzīgi un mierīgi izstāstīt, kā tajā muzejā iegūt sev vislielāko labumu,” skaidro Tūna.

    Svarīgs ir arī skolotāja darbs, iepriekš pārrunājot ar skolēniem gaidāmo kultūras notikumu. Tukuma muzeja direktores Agritas Ozolas pieredze rāda, ka tad bērni iemācās daudz vairāk. Muzejs „Skolas somā” radījis gan programmu kritiskajai domāšanai, gan aicina klases iejusties 1919. gada notikumos, kad muzeja apdzīvotajā Durbes pilī bija Baltijas landesvēra lazarete.

    „Kā tas varēja būt, ka pēkšņi vesela pils ir jāpārveido par lazareti, jāpieņem ievainotie… Arī skolotāji ir vieni no šiem tēliem, kas sagaida ievainotos, kuri savukārt ir viņu skolnieki. Uzklāj sedziņu, atnes ūdeni, maizes gabaliņu… It kā vienkāršas situācijas, bet tās pilnīgi maina attiecības klasē.

    Skolēni raksta: mēs bijām visi kopā! Mēs saliedējāmies! Viņiem tas ir ļoti svarīgi,” skaidro Ozola.

    Aptvert plašo kultūras piedāvājumu skolām palīdz novadu koordinatori. Mazajā Raunas novadā to dara vidusskolas direktors Edgars Plētiens, kurš jau iepriekš skolā akcentējis neformālo izglītību kā svarīgu procesa daļu. Projektā nesen mācījušies vēsturi Tīreļpurvā.

    „Mazākie bērni, piemēram, brauc uz „Mazo brīnumzemi” Siguldā, kur viņi veido savu Latviju. Tur iekšā ir ļoti daudz patstāvīgās mācīšanās prasmju. Vai, piemēram, literatūras skolotājs ved uz Valmieras teātri. Viņi lasa kādu grāmatu un uzreiz to papildina ar kādu teātra izrādi. Tas ir superīgi!” saka Plētiens.

    „Skolas soma” ir ļoti plašs projekts, un atšķiras gan dažādu kultūras iestāžu pieredze, gan birokrātijas pakāpe dažādās pašvaldībās.

    „Latvijas skolas somas” vadītāja Tūna secina, ka arī pēc gada joprojām ļoti jāstrādā pie skolu informēšanas:

    „Ir ļoti svarīgi izlasīt to pusotru lappusi ar Ministru kabineta noteikumiem, ir svarīgi atvērt projekta mājaslapu un paskatīties, kāds ir piedāvājums. Ir svarīgi atcerēties šīs programmas mērķi – Latvijas iepazīšana caur kultūras un mākslas norisēm. Bieži vien mēs saņemam zvanus un e-pastus, kur tiek prasītas elementāras lietas, kas jau ilgstoši ir skaidrotas un ko var izlasīt vadlīniju pirmajās trīs rindkopās. Bet vai nu koordinators līdz galam nav nostrādājis, vai arī skolotājs. Mēs jautājam – vai jūs paskatījāties tabulā? Atbilde - nē, man negribējās taisīt vaļā… Aicinām pedagogus pašus arvien vairāk meklēt informāciju un mudināt skolēnus nākt arī ar saviem priekšlikumiem.

    Gatavojoties forumam, dalībnieki mums iesūtīja jautājumus, un vairāki no tiem bija šādi – kā izvēlēties kultūras norises prasīgajai vidusskolēnu auditorijai? Tas ir brīnišķīgs raksturojums mūsu vidusskolēniem, bet, manuprāt, viena no atbildēm ir – ļaujiet viņiem pašiem!

    Māciet viņiem šīs prasmes – kur meklēt, kā meklēt, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties, kā sasaistīt ar mācību procesu. Un tad jau jūs nonāksiet pie kopsaucēja.”

    Pašlaik finansējums „Latvijas skolas somai” paredzēts līdz 2021. gada beigām. Projekta veidotāji cer, ka vēlāk to iekļaus valsts pamatbudžetā un, iespējams, paplašinās arī pirmsskolu bērniem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Vecāki un bērni
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti