Šogad aprit 40 gadu vienai no visu laiku populārākajām latviešu animācijas filmām – „Zaķīšu pirtiņai”. Septiņarpus minūtes garo „pasaciņu” pēc Viļa Plūdoņa dzejas motīviem režisējusi latviešu aplikācijas un zīmētās animācijas aizsācēja Roze Stiebra ar komandu. „Mazgājoties var redzēt tikai ziepes un var redzēt arī Visumu,” šodien saka režisore, atceroties, kā savulaik izdevās saņemt redaktoru atļauju šo filmu veidot. Stiebra atzīst – šodienas dzīvei nereti pietrūkst mēroga.
Autora ziņas
Rundāles pils muzejs iecerējis attīstīt vērienīgo parku, kurā ietilpstošais baroka stila franču dārzs uzskatāms par ievērojamāko vēsturisko dārzu Baltijā. Tādēļ muzejs meklē Parka nodaļas vadītāju, kura pienākumos būs attīstīt tādas nākotnes ieceres kā siltumnīcas, pastaigu vietas mežaparkā un vēl viens vēsturiskais ābeļdārzs.
Vairāk nekā 3000 parakstu nedēļas laikā – tik lielu Teikas apkaimes iedzīvotāju un viņu domubiedru aktivitāti izraisījusi nesen publiskajā telpā nonākusī "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) iecere izcirst vairākus desmitus vecu koku vienā no nedaudzajām apkaimes zaļajām zonām, lai tur celtu biroju ēku. Pamatojums – valsts īpašumu apsaimniekotāja uzdevums nav veidot parku, bet gan vairot valstij piederošo īpašumu finansiālo vērtību.
Orķestris “Rīga” Lielajā ģildē sestdien, 21. decembrī, un ceturtdien, 26. decembrī, rīko Ziemassvētku džeza mūzikas koncertu ar nosaukumu “Džezā tikai meitenes”. Tajā īpaša loma uzticēta solistēm Artai Jēkabsonei, Beātei Zviedrei un Rūtai Dūdumai-Ķirsei, kuras atskaņos dāmu vokālajam trio sacerētu mūziku.
Tuvojoties Ziemassvētku un gadumijas brīvdienām, lidostā „Rīga” prognozē rekordlielu pasažieru skaitu, kas varētu būt līdz pat 40% lielāks nekā ikdienā. No piektdienas, 20. decembra, līdz svētdienai, 5.janvārim, lidostu "Rīga" saviem ceļojumiem plāno izmantot gandrīz 300 000 pasažieru, ieskaitot transfēra pasažierus.
Retu un sajūsmas pilnu brīdi piedzīvojuši restauratori bijušajā Ogres sanatorijā, kur ēdamzālē atrodas vieni no nedaudzajiem izcilā mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumiem. Nesen darba gaitā atklājies kas negaidīts – izrādās, ka Cīrulis apgleznojis ne vien sienas, bet arī griestus. Tagad kultūras mantojuma sargiem būs jāpārskata iepriekš fiksētā valsts nozīmes mākslas pieminekļa apjoms, bet pašvaldībai – jāmeklē papildu nauda jaunatklājumu restaurācijai.
Valsts kultūrkapitāla fonds piektdien izsludinājis jaunu konkursu – „Jaunrades stipendiju mērķprogrammu”. Profesionāļi, kuri savā iepriekšējā darbībā apliecinājuši profesionalitāti un devuši ieguldījumu nozares attīstībā, varēs pieteikties gadu ilgai stipendijai jaunrades procesam vizuālajā mākslā, literatūrā un mūzikā.
Gada nogalē ierakstu sērijā "Cilvēks ziņu virsrakstos" tradicionāli atskatāmies uz spilgtiem notikumiem un būtiskiem pavērsieniem Latvijas sabiedriski politiskajā ainavā, un tādu šogad netrūka arī kultūras laukā. Viens no tiem publiskajā telpā tika apspriests īpaši kaismīgi, un tā bija Dailes teātra aktieru nostāšanās pret ilggadējo māksliniecisko vadītāju Dž.Dž.Džilindžeru un tam sekojošā Džilindžera un direktora Andra Vītola aiziešana no amata. Taču tās nebūt nav vienīgās pārmaiņas, kas sašūpojušas Latvijas teātru vidi.
Vācijas galvaspilsētā Berlīnē sestdien, 7. decembrī, notiks 32. Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, ko mēdz dēvēt arī par Eiropas “Oskariem”. Latvijā gan par tiem zina daudz mazāk nekā par lielo Holivudas brālēnu, tomēr piesātinātajā Eiropas kino vidē tikt pie šādas balvas ir liels notikums.
“Kad nākamreiz sniegsiet draudzīgu roku Krievijai pāri mūsu galvām, atcerieties par 13 tūkstošiem nogalināto ukraiņu un tiem simtiem, kas sēž Krievijas cietumos,” tā pagājušonedēļ spēcīgā uzrunā Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja nesen atbrīvotais ukraiņu kinorežisors Oļegs Sencovs. Viņš bija ieradies Strasbūrā saņemt sev pērn piešķirto Saharova balvu par domas brīvību. Sarunā ar Latvijas Radio viņš stāsta, ko cietumā sapratis par Krievijas sabiedrību, kāpēc nekad neuzņems politiskas filmas un ko domā par Latvijas uzaicinājumu ukraiņu politieslodzītajiem iziet rehabilitāciju Vaivaros.
Svinīgā ceremonijā 28. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas aulā atklāja Izcilības balvas kultūrā laureātus. Balvas 2019. gada ieguva vēsturnieks un gleznotājs Imants Lancmanis, operdziedātāja Elīna Garanča un baletdejotāja Anna Laudere. Šogad īpašais apbalvojums par izciliem starptautiskiem sasniegumiem tika pasniegts jau sesto reizi, medijus informē Kultūras ministrijas pārstāvji.
Eiropas Parlamenta ikgadējo "Lux" filmu balvu šogad saņēmusi ziemeļmaķedoniešu režisores Teonas Mitevskas satīriskā filma “Dievs eksistē, viņu sauc Petrūnija” (“God Exists, Her Name is Petrunya”). Uz balvu pretendēja arī spāņu korupcijas drāma “Karaliste” un dāņu pētnieciskā žurnālista Madsa Brigera dokumentālais stāsts “Hamaršelda neatrisinātā lieta”. Filmu trijnieku izvirzīja Eiropas kino profesionāļu žūrija, bet uzvarētāju balsojumā noteica Eiropas Parlamenta deputāti.
Trešdien, 27. novembrī, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli plenārsēžu zālē paziņoja, ka 13. kino balvu “Lux” saņēmusi filma “God Exists, Her Name Is Petrunya”.
Strasbūrā svinīgā apbalvošanas ceremonijā ukraiņu kinorežisoram un cilvēktiesību aktīvistam Oļegam Sencovam pasniedza 2018. gada Saharova balvu par domas brīvību.
Kā audzēt doktorantūras studiju kvalitāti Latvijā un pievilcību studentu vidū? Tas ir jautājums, pie kā jau kopš pavasara strādā starpinstitūciju darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē. Tās secinājumus apkopos konceptuālā ziņojumā, ko līdz gada beigām iesniegs valdībā. Tieši šajā ziņojumā ietvertās idejas par promocijas darbu valodu šonedēļ izraisīja viļņošanos akadēmiskajā vidē. Taču tās nebūt nav vienīgās pārmaiņas, kas varētu sagaidīt nākotnes doktorantus.
Vai Eiropas Savienība nākotnē varētu ieviest jaunu nodokli importa precēm par to saražošanā atstāto oglekļa pēdas nospiedumu? Šāda ideja izskanējusi kontekstā ar topošās Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas pieteikto „Zaļo kursu Eiropai”, kura mērķis ir samazināt Eiropas ekonomikas ietekmi uz klimata krīzi un līdz 2050. gadam panākt tā saukto „oglekļa neitralitāti”, proti, situāciju, kurā absorbēts tiek vismaz tikpat daudz oglekļa, cik tiek izmests atmosfērā.
Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) amatpersonas sadarbībā ar Lietuvas Muitu un Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbalstu šī gada 17. novembrī aizturējušas kādu personu, kuras vadītajā transportlīdzeklī atrasti 320 kilogrami narkotisko vielu, informēja VP.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome vienbalsīgi atbalsta neuzticības izteikšanu veselības ministrei Ilzei Viņķelei ("Attīstība/Par!") un prasīs Valsts prezidentam Egilam Levitam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020. gada budžetu un vidēja termiņa budžeta projektu, vēsta Latvijas Radio.
"Getliņos", kas ir lielākais sadzīves atkritumu poligons Baltijā, it kā niecīga, tomēr aizvien būtiskāka daļa no apglabātajiem atkritumiem ir apģērbi un citi tekstila izstrādājumi, kuru apjomus audzē tā sauktā ātrā mode. Eiropas Savienībā jau pēc pieciem gadiem ārā metamie apģērbi būs jāvāc atsevišķi, tāpat kā tagad plastmasa vai papīrs. Latvijā tam sistēmas pašlaik nav. Nav arī daudz pārstrādes iespēju.
Ilgu mūžu, kopības sajūtu un lielāku līdzjūtību vienam pret otru ne vien svētkos, bet arī ikdienā. Un pateicību, ka šodien svētkus varam svinēt miera, nevis kara apstākļos kā pirms simt gadiem. To saviem līdzcilvēkiem Latvijas simtu pirmajā dzimšanas dienā vēl Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji. Bet valsts svētku norises vērojošie ārzemnieki teic: jums ir vērts būt lepniem par savu valsti!
„Valsts mums ir tikai viena. Un par spīti visām domstarpībām pirmajā vietā jāliek Latvijas valsts intereses,” tā, sagaidot Latvijas 101. dzimšanas dienu, intervijā Latvijas Radio saka bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Atskatoties uz savu leģendāro runu, kurā savulaik aicināja visus kopā teikt: „Mēs esam diženi! Mēs esam skaisti!”, eksprezidente šodien secina - Latvijas iedzīvotāji šajos gados ir kļuvuši pašapzinīgāki. Un viņa aicina atcerēties: brīvībai vajadzīga pastāvīga modrība.
Festivāla „Staro Rīga” ietvaros svētdien, 17.novembrī, vakarā Kronvalda parkā tiks dots starts tradicionālajam „Staro Rīga” skrējienam. Dalībnieki varēs izvēlēties vienu no četriem maršrutiem – viena kilometra Īso distanci, divarpus kilometru garo Ģimenes distanci, piecu kilometru Kultūras skrējienu vai arī foto orientēšanās piedzīvojumu, kurā komandas apmēram trīs stundu garumā varēs izaicināt sevi un sacensību noskaņā apskatīt „Staro Rīga” objektus.
Apvienojot LNT un TV3 ziņu redakcijas, darbu zaudēs apmēram 30 cilvēku – to intervijā Latvijas Radio apstiprina mediju koncerna „All Media Baltics” vadītājs Kristians Antings (Christian Anting). Taču viņš ir pārliecināts, ka līdz ar jaunas digitālās platformas attīstību jau pēc gada, pusotra apvienotajā ziņu dienestā strādās vairāk cilvēku nekā līdz šim. Darbiniekiem sāpīgo sociālās aizsardzības jautājumu gan Antings komentē izvairīgi un nesola, ka turpmāk visus ņems darbā ar darba līgumiem, kā to aicinājušas žurnālistus pārstāvošās organizācijas.
Šomēnes aprit simt gadu kopš Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku Rīgā, kas izšķīra tolaik jaundibinātās Latvijas valsts likteni. Rakstnieks Kārlis Skalbe Brīvības cīņas esot salīdzinājis ar Lāčplēša cīņu pret Melno bruņinieku. Turklāt Rīgas kaujas Daugavas abos krastos šo simbolismu vēl pastiprināja. Pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, 11. novembris kļuva par Lāčplēša dienu, un Satversmes sapulce dibināja Lāčplēša Kara ordeni.
Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919. gada 11. novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. To saņēma arī Jānis Osvalds Zēbergs, taču vēlāk Lāčplēša Kara ordeņa dome pieņēma lēmumu ordeni viņam atņemt.
Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919. gada 11. novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. Ar to apbalvots arī mācītājs Pēteris Apkalns – arī viņa stāsts pašlaik skatāms Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem.