Māra Rozenberga

Latvijas Radio žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
«Zaķīšu pirtiņai» - 40! Režisore Stiebra: Mazgājoties var redzēt tikai ziepes un var redzēt visumu
«Zaķīšu pirtiņai» - 40! Režisore Stiebra: Mazgājoties var redzēt tikai ziepes un var redzēt visumu
Šogad aprit 40 gadu vienai no visu laiku populārākajām latviešu animācijas filmām – „Zaķīšu pirtiņai”. Septiņarpus minūtes garo „pasaciņu” pēc Viļa Plūdoņa dzejas motīviem režisējusi latviešu aplikācijas un zīmētās animācijas aizsācēja Roze Stiebra ar komandu. „Mazgājoties var redzēt tikai ziepes un var redzēt arī Visumu,” šodien saka režisore, atceroties, kā savulaik izdevās saņemt redaktoru atļauju šo filmu veidot. Stiebra atzīst – šodienas dzīvei nereti pietrūkst mēroga.
Rundāles pilij lielas ieceres parka attīstībā; meklē Parka nodaļas vadītāju
Rundāles pilij lielas ieceres parka attīstībā; meklē Parka nodaļas vadītāju
Rundāles pils muzejs iecerējis attīstīt vērienīgo parku, kurā ietilpstošais baroka stila franču dārzs uzskatāms par ievērojamāko vēsturisko dārzu Baltijā. Tādēļ muzejs meklē Parka nodaļas vadītāju, kura pienākumos būs attīstīt tādas nākotnes ieceres kā siltumnīcas, pastaigu vietas mežaparkā un vēl viens vēsturiskais ābeļdārzs.
Pret bijušā velotreka apbūvi Teikā nedēļas laikā savāc vairāk nekā 3000 parakstu
Pret bijušā velotreka apbūvi Teikā nedēļas laikā savāc vairāk nekā 3000 parakstu
Vairāk nekā 3000 parakstu nedēļas laikā – tik lielu Teikas apkaimes iedzīvotāju un viņu domubiedru aktivitāti izraisījusi nesen publiskajā telpā nonākusī "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) iecere izcirst vairākus desmitus vecu koku vienā no nedaudzajām apkaimes zaļajām zonām, lai tur celtu biroju ēku. Pamatojums – valsts īpašumu apsaimniekotāja uzdevums nav veidot parku, bet gan vairot valstij piederošo īpašumu finansiālo vērtību.
Restauratori Ogres sanatorijā atklāj nezināmus Anša Cīruļa griestu gleznojumus
Restauratori Ogres sanatorijā atklāj nezināmus Anša Cīruļa griestu gleznojumus
Retu un sajūsmas pilnu brīdi piedzīvojuši restauratori bijušajā Ogres sanatorijā, kur ēdamzālē atrodas vieni no nedaudzajiem izcilā mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumiem. Nesen darba gaitā atklājies kas negaidīts – izrādās, ka Cīrulis apgleznojis ne vien sienas, bet arī griestus. Tagad kultūras mantojuma sargiem būs jāpārskata iepriekš fiksētā valsts nozīmes mākslas pieminekļa apjoms, bet pašvaldībai – jāmeklē papildu nauda jaunatklājumu restaurācijai.
Sākas pieteikšanās Kultūrkapitāla fonda jaunajam radošo stipendiju konkursam
Sākas pieteikšanās Kultūrkapitāla fonda jaunajam radošo stipendiju konkursam
Valsts kultūrkapitāla fonds piektdien izsludinājis jaunu konkursu – „Jaunrades stipendiju mērķprogrammu”. Profesionāļi, kuri savā iepriekšējā darbībā apliecinājuši profesionalitāti un devuši ieguldījumu nozares attīstībā, varēs pieteikties gadu ilgai stipendijai jaunrades procesam vizuālajā mākslā, literatūrā un mūzikā.
Kritiķi: šis gads iezīmējis lielas pārmaiņas Latvijas teātros
Kritiķi: šis gads iezīmējis lielas pārmaiņas Latvijas teātros
Gada nogalē ierakstu sērijā "Cilvēks ziņu virsrakstos" tradicionāli atskatāmies uz spilgtiem notikumiem un būtiskiem pavērsieniem Latvijas sabiedriski politiskajā ainavā, un tādu šogad netrūka arī kultūras laukā. Viens no tiem publiskajā telpā tika apspriests īpaši kaismīgi, un tā bija Dailes teātra aktieru nostāšanās pret ilggadējo māksliniecisko vadītāju Dž.Dž.Džilindžeru un tam sekojošā Džilindžera un direktora Andra Vītola aiziešana no amata. Taču tās nebūt nav vienīgās pārmaiņas, kas sašūpojušas Latvijas teātru vidi. 
Oļegs Sencovs: Latvijas izrādītais atbalsts Ukrainai ir liela vērtība
Oļegs Sencovs: Latvijas izrādītais atbalsts Ukrainai ir liela vērtība
“Kad nākamreiz sniegsiet draudzīgu roku Krievijai pāri mūsu galvām, atcerieties par 13 tūkstošiem nogalināto ukraiņu un tiem simtiem, kas sēž Krievijas cietumos,” tā pagājušonedēļ spēcīgā uzrunā Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja nesen atbrīvotais ukraiņu kinorežisors Oļegs Sencovs. Viņš bija ieradies Strasbūrā saņemt sev pērn piešķirto Saharova balvu par domas brīvību. Sarunā ar Latvijas Radio viņš stāsta, ko cietumā sapratis par Krievijas sabiedrību, kāpēc nekad neuzņems politiskas filmas un ko domā par Latvijas uzaicinājumu ukraiņu politieslodzītajiem iziet rehabilitāciju Vaivaros.
Izcilības balvas kultūrā saņem Garanča, Laudere, Lancmanis
(papildināts)
Izcilības balvas kultūrā saņem Garanča, Laudere, Lancmanis (papildināts)
Svinīgā ceremonijā 28. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas aulā atklāja Izcilības balvas kultūrā laureātus. Balvas 2019. gada ieguva vēsturnieks un gleznotājs Imants Lancmanis, operdziedātāja Elīna Garanča un baletdejotāja Anna Laudere. Šogad īpašais apbalvojums par izciliem starptautiskiem sasniegumiem tika pasniegts jau sesto reizi, medijus informē Kultūras ministrijas pārstāvji.
Maķedoniešu kinorežisore: Dievs patiešām ir sieviete
Maķedoniešu kinorežisore: Dievs patiešām ir sieviete
Eiropas Parlamenta ikgadējo "Lux" filmu balvu šogad saņēmusi ziemeļmaķedoniešu režisores Teonas Mitevskas satīriskā filma “Dievs eksistē, viņu sauc Petrūnija” (“God Exists, Her Name is Petrunya”). Uz balvu pretendēja arī spāņu korupcijas drāma “Karaliste” un dāņu pētnieciskā žurnālista Madsa Brigera dokumentālais stāsts “Hamaršelda neatrisinātā lieta”. Filmu trijnieku izvirzīja Eiropas kino profesionāļu žūrija, bet uzvarētāju balsojumā noteica Eiropas Parlamenta deputāti.
Akadēmiķis: Latvijas zinātne ir par lielu Latvijas budžetam
Akadēmiķis: Latvijas zinātne ir par lielu Latvijas budžetam
Nešņukstēt kaktiņā, bet piefiksēt problēmu un to risināt – tāds ir ķīmiķa Bruno Andersona moto, kas palīdzējis „izstūrēt” cauri zinātnes līkločiem un saglabāt optimismu arī laikā, kad Latvijas zinātnei klājies visgrūtāk.
Nākotnes doktorantūras modelī plāno 1000 eiro algu doktorantiem par pusslodzes darbu augstskolā
Nākotnes doktorantūras modelī plāno 1000 eiro algu doktorantiem par pusslodzes darbu augstskolā
Kā audzēt doktorantūras studiju kvalitāti Latvijā un pievilcību studentu vidū? Tas ir jautājums, pie kā jau kopš pavasara strādā starpinstitūciju darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē. Tās secinājumus apkopos konceptuālā ziņojumā, ko līdz gada beigām iesniegs valdībā. Tieši šajā ziņojumā ietvertās idejas par promocijas darbu valodu šonedēļ izraisīja viļņošanos akadēmiskajā vidē. Taču tās nebūt nav vienīgās pārmaiņas, kas varētu sagaidīt nākotnes doktorantus.
CO2 robežšķērsošanas nodoklis - ambicioza, bet grūti īstenojama iniciatīva
CO2 robežšķērsošanas nodoklis - ambicioza, bet grūti īstenojama iniciatīva
Vai Eiropas Savienība nākotnē varētu ieviest jaunu nodokli importa precēm par to saražošanā atstāto oglekļa pēdas nospiedumu? Šāda ideja izskanējusi kontekstā ar topošās Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas pieteikto „Zaļo kursu Eiropai”, kura mērķis ir samazināt Eiropas ekonomikas ietekmi uz klimata krīzi un līdz 2050. gadam panākt tā saukto „oglekļa neitralitāti”, proti, situāciju, kurā absorbēts tiek vismaz tikpat daudz oglekļa, cik tiek izmests atmosfērā.
Ko darīsim ar nolietotu apģērbu kalniem? Problēma, risinājumi un kas par to maksās
Ko darīsim ar nolietotu apģērbu kalniem? Problēma, risinājumi un kas par to maksās
"Getliņos", kas ir lielākais sadzīves atkritumu poligons Baltijā, it kā niecīga, tomēr aizvien būtiskāka daļa no apglabātajiem atkritumiem ir apģērbi un citi tekstila izstrādājumi, kuru apjomus audzē tā sauktā ātrā mode. Eiropas Savienībā jau pēc pieciem gadiem ārā metamie apģērbi būs jāvāc atsevišķi, tāpat kā tagad plastmasa vai papīrs. Latvijā tam sistēmas pašlaik nav. Nav arī daudz pārstrādes iespēju.
«Šī ir lieliska valsts, lepojieties ar to!» Latvijas iedzīvotāju un viesu vēlējumi svētkos
«Šī ir lieliska valsts, lepojieties ar to!» Latvijas iedzīvotāju un viesu vēlējumi svētkos
Ilgu mūžu, kopības sajūtu un lielāku līdzjūtību vienam pret otru ne vien svētkos, bet arī ikdienā. Un pateicību, ka šodien svētkus varam svinēt miera, nevis kara apstākļos kā pirms simt gadiem. To saviem līdzcilvēkiem Latvijas simtu pirmajā dzimšanas dienā vēl Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji. Bet valsts svētku norises vērojošie ārzemnieki teic: jums ir vērts būt lepniem par savu valsti!
Vaira Vīķe-Freiberga: Brīvībai vajag pastāvīgu modrību
Vaira Vīķe-Freiberga: Brīvībai vajag pastāvīgu modrību
„Valsts mums ir tikai viena. Un par spīti visām domstarpībām pirmajā vietā jāliek Latvijas valsts intereses,” tā, sagaidot Latvijas 101. dzimšanas dienu, intervijā Latvijas Radio saka bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Atskatoties uz savu leģendāro runu, kurā savulaik aicināja visus kopā teikt: „Mēs esam diženi! Mēs esam skaisti!”, eksprezidente šodien secina - Latvijas iedzīvotāji šajos gados ir kļuvuši pašapzinīgāki. Un viņa aicina atcerēties: brīvībai vajadzīga pastāvīga modrība.
«Staro Rīga» skrējienā aicina tērpties pēc iespējas «starojošāk»
«Staro Rīga» skrējienā aicina tērpties pēc iespējas «starojošāk»
Festivāla „Staro Rīga” ietvaros svētdien, 17.novembrī, vakarā Kronvalda parkā tiks dots starts tradicionālajam „Staro Rīga” skrējienam. Dalībnieki varēs izvēlēties vienu no četriem maršrutiem – viena kilometra Īso distanci, divarpus kilometru garo Ģimenes distanci, piecu kilometru Kultūras skrējienu vai arī foto orientēšanās piedzīvojumu, kurā komandas apmēram trīs stundu garumā varēs izaicināt sevi un sacensību noskaņā apskatīt „Staro Rīga” objektus.
Kāda būs TV3 un LNT apvienošana un nākotne? Intervija ar mediju koncerna vadītāju
Kāda būs TV3 un LNT apvienošana un nākotne? Intervija ar mediju koncerna vadītāju
Apvienojot LNT un TV3 ziņu redakcijas, darbu zaudēs apmēram 30 cilvēku – to intervijā Latvijas Radio apstiprina mediju koncerna „All Media Baltics” vadītājs Kristians Antings (Christian Anting). Taču viņš ir pārliecināts, ka līdz ar jaunas digitālās platformas attīstību jau pēc gada, pusotra apvienotajā ziņu dienestā strādās vairāk cilvēku nekā līdz šim. Darbiniekiem sāpīgo sociālās aizsardzības jautājumu gan Antings komentē izvairīgi un nesola, ka turpmāk visus ņems darbā ar darba līgumiem, kā to aicinājušas žurnālistus pārstāvošās organizācijas.
Kā definēt varoni? Vēsturnieki pēta Lāčplēša kara ordeņa izcelsmi un kavalieru likteņus
Kā definēt varoni? Vēsturnieki pēta Lāčplēša kara ordeņa izcelsmi un kavalieru likteņus
Šomēnes aprit simt gadu kopš Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku Rīgā, kas izšķīra tolaik jaundibinātās Latvijas valsts likteni. Rakstnieks Kārlis Skalbe Brīvības cīņas esot salīdzinājis ar Lāčplēša cīņu pret Melno bruņinieku. Turklāt Rīgas kaujas Daugavas abos krastos šo simbolismu vēl pastiprināja. Pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, 11. novembris kļuva par Lāčplēša dienu, un Satversmes sapulce dibināja Lāčplēša Kara ordeni.
Lāčplēša ordeņa stāsti. Jānis Osvalds Zēbergs un kara šausmu atstātās sekas
Lāčplēša ordeņa stāsti. Jānis Osvalds Zēbergs un kara šausmu atstātās sekas
Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919. gada 11. novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. To saņēma arī Jānis Osvalds Zēbergs, taču vēlāk Lāčplēša Kara ordeņa dome pieņēma lēmumu ordeni viņam atņemt.
Lāčplēša Kara ordeņa stāsti. Pēteris Apkalns – vienīgais apbalvotais mācītājs
Lāčplēša Kara ordeņa stāsti. Pēteris Apkalns – vienīgais apbalvotais mācītājs
Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919. gada 11. novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. Ar to apbalvots arī mācītājs Pēteris Apkalns – arī viņa stāsts pašlaik skatāms Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd