Lāčplēša Kara ordeņa stāsti. Alberts Ameriks – vienīgais trimdas «Lāčplēsis», kurš atgriezās Latvijā

Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919. gada 11. novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. Šoreiz sērijā par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem trešais stāsts – par Albertu Ameriku, vienīgo trimdas "Lāčplēsi", kurš atgriezās Latvijā.

Lāčplēša Kara ordeņa stāsti. Alberts AmeriksMāra Rozenberga
    Latvijas armijas virsnieks pulkvežleitnants Alberts Ameriks ir viens no apmēram 250 Lāčplēša ordeņa kavalieriem, kuri Otrā pasaules kara beigās vai pēc kara devās trimdā. Bet Ameriks ir vienīgais, kurš 90. gadu sākumā, jau vairāk nekā 90 gadu vecumā, atgriezās uz dzīvi Latvijā. Viņš bija arī pēdējais Latvijā dzīvojošais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

     

    "Latvijā Ameriks atgriezās no Kanādas 1992. gadā un uzreiz kļuva par sava laikmeta slavenību," stāsta Mārtiņš Vāveris. "Viņš bija trimdas pārstāvis, kurš atgriezies, turklāt vēl Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Viņš arī bija no cilvēkiem, kas nebaidījās paust savu stingro viedokli un nostāju konkrētos jautājumos.

    Savās runās viņš allaž iekļāva kādu stingru, simbolisku vēstījumu un vienmēr aicināja mazāk runāt, bet vairāk darīt," piebilst vēsturnieks.

    Lāčplēša Kara ordeni Alberts Ameriks ieguva par 1919. gada aprīļa kauju pie Zušu mājām netālu no Vaidavas stacijas. "Viņš izrādīja īpašu drošsirdību, arī nāves briesmas bija ļoti tuvu, jo viņš tika ievainots galvā. Viņš neatstāja ierindu, turpināja atsist pretinieku uzbrukumu un paglāba vairākus savus rotas biedrus no briesmīga iznākuma. Turklāt tā bija tikai trešā kauja, kurā viņš piedalījās. Ameriks pats vēlāk kādā intervijā ir teicis, ka, aizejot armijā, viņš bijis tikai zaļš jauneklis,” stāsta Vāveris.

    Pēc Otrā pasaules kara Alberts Ameriks trimdā devās viens, ģimene palika Latvijā. "Viņa lielā mīlestība pret Latviju un vēlme atgriezties bija galvenais pamudinājums, kādēļ viņš 90. gadu sākumā pārdeva Kanādā iekopto saimniecību un atgriezās šeit, pie savas ģimenes," stāsta vēsturnieks Arnis Strazdiņš.

    Ameriks bijis pārliecināts demokrātisko vērtību piekritējs un mēdzis asi kritizēt, piemēram, Kārļa Ulmaņa lēmumus autoritārisma perioda laikā 20. gadsimta 30. gados.

    Alberts Ameriks ir studējis filozofiju un vēsturi, un viņa rakstos var redzēt ļoti plašu, eiropeisku skatījumu uz Latvijā notiekošajiem procesiem. Ar to viņš varbūt arī izceļas daudzu citu "Lāčplēšu' vidū, ka viņam bija savs ļoti patstāvīgs, interesants viedoklis, no kura viņš nekad nevairījās, pat ja varēja nonākt konfliktsituācijā ar kādu citu."

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti