Mums nereti patīk teikt, ka esam noslēgtie ziemeļnieki un introvertu nācija, kam nepatīk socializēties. To esam pat spējuši ieaust asprātīgā un pašironiskā Latvijas literatūras eksporta kampaņā. Bet vai šo noslēgtību un introvertumu reizēm neizmantojam kā atrunu, lai nemaz nepūlētos apgūt veiksmīgas socializēšanās prasmes? Tā uzskata Elīna Barreta, kuras grāmatu „Socializēšanās rokasgrāmata latvietim” sestdien, 29. februārī, atvērs Latvijas Grāmatu izstādē Ķīpsalā. Autore uzsver: veiksmīgas socializēšanās pamatā ir pavisam vienkāršas lietas – sveiciens, laipns skats un spēja ieklausīties otrā, ne tikai runāt par sevi.
Autora ziņas
Pazīstamā Amerikas latviešu komponiste Lolita Ritmane mērķtiecīgi turpina iepazīstināt ASV mūzikas pasauli ar Latvijas mūziķu augsto līmeni. Šajās dienās Latvijas Radio 1. studijā notiek ieraksts monumentālam mūzikas projektam, ko veido amerikāņu diriģente un producente Eimija Andersone (Amy Andersson). Sieviešu tiesību vēsturei veltītais koncertuzvedums pirmatskaņojumu piedzīvoja pērn Ņujorkā, bet tā ierakstu Andersones vadībā veido Latvijas labākie akadēmiskās mūzikas profesionāļi.
Ceļā uz valsts nodokļu pamatnostādnēm nākamajiem četriem gadiem ar jaunu sparu atsākušās diskusijas arī par pievienotās vērtības nodokli (PVN) kultūras pasākumiem. Pašlaik tiem PVN nepiemēro vispār, bet Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā par virzieniem nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei, ko 25. februārī skata valdība, parādījies piedāvājums privāto komersantu kultūras piedāvājumu aplikt ar 21 procenta PVN. Tam gan kategoriski nepiekrīt ne privātie, ne Kultūras ministrija, aicinot diskutēt par samazināto PVN visiem kultūras pasākumiem.
Burtu kombinācija “Freshfreshfr” pirmajā brīdī šķiet gandrīz neizrunājama, bet tieši šādu uzmanību piesaistošu nosaukumu sev izvēlējusies jauna teātra apvienība, ko veido pazīstamais režisors Viesturs Meikšāns un viena no Eiropā atzītākajām scenogrāfēm Monika Pormale. Viņi gan iesaka par nosaukumu galvu nelauzīt un saukt to vienkārši par “Fresh fresh” jeb “Svaigs svaigs”. Jaunu apvienību svaigums Latvijas teātra telpā šopavasar ieplūdis kā pa atvērtu logu. Viens pēc otra sevi pieteicis Elmārs Seņkovs un “ESARTE”, “Mikropole”, “Willa teātris” un tagad arī “Freshfreshfr”. Par ko tas liecina, un ko no tā visa gaidīt?
Vai nav ironiski, ka spožas parādības kaimiņvalstu kultūrā mēdzam pamanīt tikai tad, kad tās tiek atzītas pasaulē? Labs piemērs tam ir Noras Ikstenas grāmata "Mātes piens", ko slavas augstumos uznesa 2018. gada Londonas grāmatu tirgus. Pērn, jau krietni pēc "Mātes piena" tulkojuma angļu valodā šī grāmata iznāca arī lietuviski.
Latvijas antīko automobiļu kolekcionāru rokās nonāk arvien retāki un interesantāki spēkrati – par to liecina izstāde "Garāža", kas piektdien, 21. februārī, ver durvis Rīgas Motormuzejā. Pēdējo gadu ekskluzīvākie jaunieguvumi aptver teju simt gadu laika posmu, sākot no 1899. gadā izgatavota auto līdz neprātīgam 80. gadu "rolsroisam" ar apzeltītiem disku spieķiem un krokodilādas sēdekļiem.
Vācijas galvaspilsētā Berlīnē 20. februārī sākas 70. starptautiskais kinofestivāls, kas divu nedēļu garumā tradicionāli ir aktīvs darba laiks arī Latvijas kinoprofesionāļiem Eiropas filmu tirgū un industrijas pasākumos, medijus informē Nacionālā kino centra pārstāvji.
Ugunsgrēkā, kas izcēlās "ReRe Meistari" restauratoru darbnīcā pagājušā gada 11. jūlijā, tika zaudēta daļa no tajā brīdī uz darbnīcu nogādātajiem Siguldas Jaunās pils vēsturiskā interjera apdares elementiem. Būvnieks SIA "ReRe Būve" sola, ka rekonstrukcijas darbi noteiktajā termiņā tiks pabeigti un viss sadegušais – izveidots no jauna.
Ugunsgrēkā uzņēmuma “RERE MEISTARI” darbnīcā gājušas bojā nozīmīgas Siguldas Jaunās pils vēsturiskā interjera vērtības no pagājušā gadsimta 30. gadiem, Latvijas Radio uzzināja Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Atklājies, ka ugunsgrēks noticis jau pērn jūlijā, bet Siguldas Jaunās pils restaurācijas darbu veicējs “RERE BŪVE 1” tikai pēc pusgada par to informējis Siguldas novada pašvaldību.
“Kad es kurinu plīti, es domāju tikai par malku. (..) Un ne par kādu tur mežu, ne par kokiem, ne cilvēkiem, kas tos kokus gāzuši,” – tā savā spožajā stāstu krājumā “Stum, stum” savulaik rakstīja Andra Neiburga. Šīs rindas nāk prātā, domājot par kādu citu topošu mākslas darbu, kura iedvesmas avots gan nav Neiburgas stāsti, bet gan vācu filozofa Martina Heidegera eseju krājums “Malkasceļi”. Ar nosaukumu «Malkas ceļi» pašlaik Ģertrūdes ielas teātrī Rīgā top neierasta teātra izrāde, kuras radošā komanda caur spēli ar koksnes materialitāti tiecas runāt par lietu mainību un mūsu attiecībām ar to.
Tiesas piespriestās kaitējuma kompensācijas cietušajiem nav iespējams piedzīt absolūti lielākajā daļā gadījumu, tā sarunā ar Latvijas Radio lēsa jurists un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, komentējot Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu, kurā no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta kopumā plānots piedzīt vairāk nekā piecus miljonus eiro.
Dailes teātrī 18. februārī jau 24. reizi pasniegs mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons”. Balvas tiks sadalītas 18 kategorijās, toskait labākajiem klasiskās mūzikas, džeza, alternatīvās, hiphopa, elektroniskās un deju mūzikas ierakstiem. Bet par īpaši emocionālu mirkli, paredzams, kļūs balvu pasniegšana par mūža ieguldījumu, ko šogad saņems dzejnieks Viks un skaņu režisors Kārlis Pinnis.
Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) lems par Tetera nama jeb Stūra mājas - ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā, - pārdošanu izsolē, jo vairāku gadu laikā tā arī nav izdevies atrast nomnieku. VNĪ norādīja, ka pārdošanas nosacījumos tiks saglabāta Latvijas Okupācijas muzeja darbība.
Kristīne Dambe uz Lielbritāniju aizbrauca 2006. gadā tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, ieguva tur spožu augstāko izglītību un izveidoja daudzsološu karjeru valsts finanšu regulatorā. Taču pēc vienpadsmit, kā viņa pati saka, „uz salas” pavadītiem gadiem Kristīne nolēma lēkt nezināmajā un atgriezties Latvijā. Pašlaik viņa strādā kā konsultante dažādos projektos, un uz viņas vizītkartes ir rakstīts „rīcībpolitikas ekonomiste”.
Vai ASV Kinoakadēmija ir nojaukusi robežas starp Holivudu un pasaules kino? To liek jautāt šī gada "Oskaru" rezultāti, kur pirmoreiz Kinoakadēmijas balvu vēsturē par labāko filmu atzina nevis angļu, bet citā valodā uzņemtu kino. "Oskaros" triumfēja Dienvidkorejas filma "Parazīts". Tas, pēc kinozinātnieka Viktora Freiberga teiktā, ir ļoti patīkams pārsteigums, jo "tā ir absolūti izcila filma".
Lai gan aizvien nākas saskarties ar aizspriedumiem pret bēgļiem, Latvijas sabiedrības attieksme pēdējo piecu gadu laikā ir kļuvusi daudz pozitīvāka. Taču būtiski arī tas, lai ar bēgļu integrāciju saistītu grūtību risināšanā politiķi vairāk uzņemtos atbildību, intervijā Latvijas Radio pastāstīja biedrības „Gribu palīdzēt bēgļiem” vadītājs un uzņēmuma „Brain Games” īpašnieks Egils Grasmanis.
Ceturtdien, 6. februārī, aprit tieši simt gadu, kopš par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mājām kļuva Rīgas pils. Tiesa, kopš postošā 2013. gada ugunsgrēka muzejs jau septīto gadu mājo pagaidu telpās, un ceļš atpakaļ uz vēsturisko Rīgas pili nebūs viegls. Priekšā ir trīs pils rekonstrukcijas kārtas, no kurām naudas pagaidām pietiek tikai pirmajām divām. Tas nozīmē, ka 2025. gadā vēstures muzejs varēs ievākties vien trešajā daļā no tam atvēlētajām telpām.
Diskusijā par bijušā velotreka „Marss” teritorijas atvēlēšanu parkam vai Valsts drošības dienesta (VDD) ēkai prevalē valsts drošības intereses – tā secināms no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pieņemtā lēmuma. Vairāk nekā 15 tūkstošu iedzīvotāju parakstīto iesniegumu par parka saglabāšanu šajā vietā tā izšķīrās nodot izskatīšanai Nacionālās drošības, nevis Sabiedrisko lietu komisijā. Taču aktīvie rīdzinieki uzsver – arī sabiedrības atstumšana ir risks valsts drošībai.
Rīgā šogad plāno sākt būvēt vienu no vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras objektiem pēdējos gados – Austrumu maģistrāles trūkstošo posmu. Pirmās kārtas izmaksas vien ir 40 miljoni eiro. Maģistrāles mērķis ir atslogot pilsētas centru no kravas mašīnām. Taču pilsētvides aktīvisti uzskata, ka projektā ir daudz problēmu un tas nesasniegs nospraustos mērķus.
Restorāni ir otri lielākie pārtikas atkritumu ražotāji pēc mājsaimniecībām. Šo apjausmu kā grūdienu pārmaiņām nolēmusi izmantot Latvijas Restorānu biedrība, mudinot ēdinātājus vairāk piedomāt par saražotajiem atkritumiem, to šķirošanu un iespējām samazināt atkritumu apjomu vispār. Talkā aicināti kolēģi no Dānijas, kur zaļajai domāšanai ēdināšanas biznesā saknes ielaistas dziļāk.
Lai arī pagājis jau vairāk nekā pusgads, kopš Rīgas pilsētas vadība publiski apņēmās atrisināt situāciju ar vairākiem gājēju tiltiem, kuriem juridiski nav saimnieka, zināmākais no tiem – tilts pār Zunda kanālu Ķīpsalā – joprojām ir slēgts un nevienam oficiāli nepieder.
Ilgstošās ligas ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukciju likušas mainīt plānus arī Tabakas fabrikas nākamajiem „iedzīvotājiem” – Latvijas Kultūras akadēmijai, kas tur plāno ievākties pēc JRT atgriešanās vēsturiskajā Lāčplēša ielas namā. Spriedzi pastiprina fakts, ka Tabakas fabrikas kvartāla izveidei piesaistīti pieci miljoni Eiropas fondu naudas, kas jāapgūst līdz 2023. gadam. Tādēļ nācies mainīt darbu kārtību, un jurģi būs jāatliek vēl par vairākiem gadiem.
Jau šā gada beigās ap Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju parādīsies pirmie būvlaukumi, kas iezīmēs sākumu vairākus gadus ilgai un, paredzams, ļoti sarežģītai stacijas pārbūvei vērienīgajā „Rail Baltica” projektā. Taču finansiālā miglā tīta stacijas apkārtnes attīstība. Viens no neatbildētajiem jautājumiem ir – kas notiks ar visiem zināmo Stacijas laukumu, ko "Rail Baltica” projekts neskar.
Pirmo reizi pēc divu gadu pārtraukuma pirmdien, 27. janvārī, uz sēdi sanākusi „Rail Baltica” koordinācijas padome, kas tika izveidota ar mērķi sekmēt apjomīgā dzelzceļa projekta integrāciju Rīgā un ar to saistītās pārmaiņas pilsētvidē. Padomi kopīgi vada satiksmes ministrs un Rīgas mērs, bet neviena no pusēm to ilgstoši nesasauca, kā iemeslus minot politisku neskaidrību un gatavošanās trūkumu.
„Augošā ģeopolitiskā spriedze uz Zemes atspoguļojas arī kosmosā,” tā nupat notikušajā Eiropas Kosmosa konferencē pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Tādēļ Eiropas Savienībai būtu vairāk jādomā, kā stiprināt un aizsargāt savu klātbūtni kosmosā, lai nezaudētu cīņā par ietekmi šajā jaunajā globālās politikas arēnā. Diskusijas par jauno daudzgadu budžetu gan pagaidām nesveras par labu lielākai Eiropas Savienības klātbūtnei kosmosā.