Māra Rozenberga

Latvijas Radio žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Neattaisnot saziņas paviršību ar introvertu raksturu. Intervija ar «Socializēšanās rokasgrāmatas lat...
Neattaisnot saziņas paviršību ar introvertu raksturu. Intervija ar «Socializēšanās rokasgrāmatas latvietim» autori
Mums nereti patīk teikt, ka esam noslēgtie ziemeļnieki un introvertu nācija, kam nepatīk socializēties. To esam pat spējuši ieaust asprātīgā un pašironiskā Latvijas literatūras eksporta kampaņā. Bet vai šo noslēgtību un introvertumu reizēm neizmantojam kā atrunu, lai nemaz nepūlētos apgūt veiksmīgas socializēšanās prasmes? Tā uzskata Elīna Barreta, kuras grāmatu „Socializēšanās rokasgrāmata latvietim” sestdien, 29. februārī, atvērs Latvijas Grāmatu izstādē Ķīpsalā. Autore uzsver: veiksmīgas socializēšanās pamatā ir pavisam vienkāršas lietas – sveiciens, laipns skats un spēja ieklausīties otrā, ne tikai runāt par sevi.
Komponiste Ritmane Latvijas Radio ieskaņo monumentālu koncertuzvedumu par sieviešu tiesību aktīvistē...
Komponiste Ritmane Latvijas Radio ieskaņo monumentālu koncertuzvedumu par sieviešu tiesību aktīvistēm (papildināts)
Pazīstamā Amerikas latviešu komponiste Lolita Ritmane mērķtiecīgi turpina iepazīstināt ASV mūzikas pasauli ar Latvijas mūziķu augsto līmeni. Šajās dienās Latvijas Radio 1. studijā notiek ieraksts monumentālam mūzikas projektam, ko veido amerikāņu diriģente un producente Eimija Andersone (Amy Andersson). Sieviešu tiesību vēsturei veltītais koncertuzvedums pirmatskaņojumu piedzīvoja pērn Ņujorkā, bet tā ierakstu Andersones vadībā veido Latvijas labākie akadēmiskās mūzikas profesionāļi.
Vai nodalīt Verkas Serdjučkas koncertus no Dziesmu svētkiem? Atsākas diskusijas par PVN kultūras pas...
Vai nodalīt Verkas Serdjučkas koncertus no Dziesmu svētkiem? Atsākas diskusijas par PVN kultūras pasākumiem
Ceļā uz valsts nodokļu pamatnostādnēm nākamajiem četriem gadiem ar jaunu sparu atsākušās diskusijas arī par pievienotās vērtības nodokli (PVN) kultūras pasākumiem. Pašlaik tiem PVN nepiemēro vispār, bet Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā par virzieniem nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei, ko 25. februārī skata valdība, parādījies piedāvājums privāto komersantu kultūras piedāvājumu aplikt ar 21 procenta PVN. Tam gan kategoriski nepiekrīt ne privātie, ne Kultūras ministrija, aicinot diskutēt par samazināto PVN visiem kultūras pasākumiem.
Jaunu teātra apvienību sprādziens. Sevi piesaka arī Meikšāns un Pormale ar «Freshfreshfr»
Jaunu teātra apvienību sprādziens. Sevi piesaka arī Meikšāns un Pormale ar «Freshfreshfr»
Burtu kombinācija “Freshfreshfr” pirmajā brīdī šķiet gandrīz neizrunājama, bet tieši šādu uzmanību piesaistošu nosaukumu sev izvēlējusies jauna teātra apvienība, ko veido pazīstamais režisors Viesturs Meikšāns un viena no Eiropā atzītākajām scenogrāfēm Monika Pormale. Viņi gan iesaka par nosaukumu galvu nelauzīt un saukt to vienkārši par “Fresh fresh” jeb “Svaigs svaigs”. Jaunu apvienību svaigums Latvijas teātra telpā šopavasar ieplūdis kā pa atvērtu logu. Viens pēc otra sevi pieteicis Elmārs Seņkovs un “ESARTE”, “Mikropole”, “Willa teātris” un tagad arī “Freshfreshfr”. Par ko tas liecina, un ko no tā visa gaidīt?
Kādēļ kaimiņus pamanām tikai tad, kad tie kļūst slaveni pasaulē? Saruna ar «Mātes piena» tulkotāju L...
Kādēļ kaimiņus pamanām tikai tad, kad tie kļūst slaveni pasaulē? Saruna ar «Mātes piena» tulkotāju Lauru Laurušaiti
Vai nav ironiski, ka spožas parādības kaimiņvalstu kultūrā mēdzam pamanīt tikai tad, kad tās tiek atzītas pasaulē? Labs piemērs tam ir Noras Ikstenas grāmata "Mātes piens", ko slavas augstumos uznesa 2018. gada Londonas grāmatu tirgus. Pērn, jau krietni pēc "Mātes piena" tulkojuma angļu valodā šī grāmata iznāca arī lietuviski.
No 1899. gada spēkrata līdz «rolsroisam» ar zelta spieķiem. Retumi izstādē Rīgas Motormuzejā
No 1899. gada spēkrata līdz «rolsroisam» ar zelta spieķiem. Retumi izstādē Rīgas Motormuzejā
Latvijas antīko automobiļu kolekcionāru rokās nonāk arvien retāki un interesantāki spēkrati – par to liecina izstāde "Garāža", kas piektdien, 21. februārī, ver durvis Rīgas Motormuzejā. Pēdējo gadu ekskluzīvākie jaunieguvumi aptver teju simt gadu laika posmu, sākot no 1899. gadā izgatavota auto līdz neprātīgam 80. gadu "rolsroisam" ar apzeltītiem disku spieķiem un krokodilādas sēdekļiem.
Restauratoru darbnīcā sadegušas vērtīgas Siguldas Jaunās pils interjera detaļas
(papildināts)
Restauratoru darbnīcā sadegušas vērtīgas Siguldas Jaunās pils interjera detaļas (papildināts)
Ugunsgrēkā uzņēmuma “RERE MEISTARI” darbnīcā gājušas bojā nozīmīgas Siguldas Jaunās pils vēsturiskā interjera vērtības no pagājušā gadsimta 30. gadiem, Latvijas Radio uzzināja Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Atklājies, ka ugunsgrēks noticis jau pērn jūlijā, bet Siguldas Jaunās pils restaurācijas darbu veicējs “RERE BŪVE 1” tikai pēc pusgada par to informējis Siguldas novada pašvaldību.
Nost no iestaigātās taciņas. Ģertrūdes ielas teātrī top «Malkas ceļi»
Nost no iestaigātās taciņas. Ģertrūdes ielas teātrī top «Malkas ceļi»
“Kad es kurinu plīti, es domāju tikai par malku. (..) Un ne par kādu tur mežu, ne par kokiem, ne cilvēkiem, kas tos kokus gāzuši,” – tā savā spožajā stāstu krājumā “Stum, stum” savulaik rakstīja Andra Neiburga. Šīs rindas nāk prātā, domājot par kādu citu topošu mākslas darbu, kura iedvesmas avots gan nav Neiburgas stāsti, bet gan vācu filozofa Martina Heidegera eseju krājums “Malkasceļi”. Ar nosaukumu «Malkas ceļi» pašlaik Ģertrūdes ielas teātrī Rīgā top neierasta teātra izrāde, kuras radošā komanda caur spēli ar koksnes materialitāti tiecas runāt par lietu mainību un mūsu attiecībām ar to.
Jurists: Tiesas piespriestās kaitējuma kompensācijas lielākoties nav iespējams piedzīt
Jurists: Tiesas piespriestās kaitējuma kompensācijas lielākoties nav iespējams piedzīt
Tiesas piespriestās kaitējuma kompensācijas cietušajiem nav iespējams piedzīt absolūti lielākajā daļā gadījumu, tā sarunā ar Latvijas Radio lēsa jurists un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, komentējot Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu, kurā no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta kopumā plānots piedzīt vairāk nekā piecus miljonus eiro.
Vārda un skaņas meistari ar lielo burtu – Vika un Kārļa Piņņa mūža ieguldījums Latvijas mūzikā
Vārda un skaņas meistari ar lielo burtu – Vika un Kārļa Piņņa mūža ieguldījums Latvijas mūzikā
Dailes teātrī 18. februārī jau 24. reizi pasniegs mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons”. Balvas tiks sadalītas 18 kategorijās, toskait labākajiem klasiskās mūzikas, džeza, alternatīvās, hiphopa, elektroniskās un deju mūzikas ierakstiem. Bet par īpaši emocionālu mirkli, paredzams, kļūs balvu pasniegšana par mūža ieguldījumu, ko šogad saņems dzejnieks Viks un skaņu režisors Kārlis Pinnis.
Pamest darbu britu finanšu regulatorā, lai pārnestu pieredzi uz Latviju: Kristīnes Dambes stāsts
Pamest darbu britu finanšu regulatorā, lai pārnestu pieredzi uz Latviju: Kristīnes Dambes stāsts
Kristīne Dambe uz Lielbritāniju aizbrauca 2006. gadā tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, ieguva tur spožu augstāko izglītību un izveidoja daudzsološu karjeru valsts finanšu regulatorā. Taču pēc vienpadsmit, kā viņa pati saka, „uz salas” pavadītiem gadiem Kristīne nolēma lēkt nezināmajā un atgriezties Latvijā. Pašlaik viņa strādā kā konsultante dažādos projektos, un uz viņas vizītkartes ir rakstīts „rīcībpolitikas ekonomiste”.
Kinozinātnieks Freibergs: filmas «Parazīts» triumfs «Oskaru» ceremonijā – patīkams pārsteigums
Kinozinātnieks Freibergs: filmas «Parazīts» triumfs «Oskaru» ceremonijā – patīkams pārsteigums
Vai ASV Kinoakadēmija ir nojaukusi robežas starp Holivudu un pasaules kino? To liek jautāt šī gada "Oskaru" rezultāti, kur pirmoreiz Kinoakadēmijas balvu vēsturē par labāko filmu atzina nevis angļu, bet citā valodā uzņemtu kino. "Oskaros" triumfēja Dienvidkorejas filma "Parazīts". Tas, pēc kinozinātnieka Viktora Freiberga teiktā, ir ļoti patīkams pārsteigums, jo "tā ir absolūti izcila filma".
Samanta Tīna «Supernovas» balsojumā ieguva 35,42% balsu
Samanta Tīna «Supernovas» balsojumā ieguva 35,42% balsu
Sestdien, 8. februārī, konkursa “Supernova 2020” finālā uzvarēja Samanta Tīna ar dziesmu “Still Breathing”. 9. februārī Latvijas Televīzija publicējusi balsu sadalījumu - par Samantu Tīnu nobalsoja 35,42% skatītāju, savukārt par otrās vietas ieguvēju Katrīnu Dimantu nobalsojuši 28,12% skatītāju.
Pētījums: depresija var dubultot sirds slimību risku
Pētījums: depresija var dubultot sirds slimību risku
Depresija būtiski palielina risku saslimt ar kādu no kardiovaskulārajām slimībām – tā secināts pētījumā, kurā pirmo reizi Latvijā vērtēta depresijas un trauksmes izplatība pacientiem ar sirds asinsvadu slimībām un augstu kardiovaskulārās mirstības risku.
Biedrības vadītājs par bēgļiem Latvijā: sabiedrības attieksme mainās, bet politiskās gribas trūkst
Biedrības vadītājs par bēgļiem Latvijā: sabiedrības attieksme mainās, bet politiskās gribas trūkst
Lai gan aizvien nākas saskarties ar aizspriedumiem pret bēgļiem, Latvijas sabiedrības attieksme pēdējo piecu gadu laikā ir kļuvusi daudz pozitīvāka. Taču būtiski arī tas, lai ar bēgļu integrāciju saistītu grūtību risināšanā politiķi vairāk uzņemtos atbildību, intervijā Latvijas Radio pastāstīja biedrības „Gribu palīdzēt bēgļiem” vadītājs un uzņēmuma „Brain Games” īpašnieks Egils Grasmanis.
Rīgas pils rekonstrukcijas pabeigšanai nepietiek naudas
Rīgas pils rekonstrukcijas pabeigšanai nepietiek naudas
Ceturtdien, 6. februārī, aprit tieši simt gadu, kopš par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mājām kļuva Rīgas pils. Tiesa, kopš postošā 2013. gada ugunsgrēka muzejs jau septīto gadu mājo pagaidu telpās, un ceļš atpakaļ uz vēsturisko Rīgas pili nebūs viegls. Priekšā ir trīs pils rekonstrukcijas kārtas, no kurām naudas pagaidām pietiek tikai pirmajām divām. Tas nozīmē, ka 2025. gadā vēstures muzejs varēs ievākties vien trešajā daļā no tam atvēlētajām telpām.
Saeimas komisijā mazs atbalsts parkam izraudzītajā Valsts drošības dienesta ēkas vietā
(papildināts)
Saeimas komisijā mazs atbalsts parkam izraudzītajā Valsts drošības dienesta ēkas vietā (papildināts)
Diskusijā par bijušā velotreka „Marss” teritorijas atvēlēšanu parkam vai Valsts drošības dienesta (VDD) ēkai prevalē valsts drošības intereses – tā secināms no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pieņemtā lēmuma. Vairāk nekā 15 tūkstošu iedzīvotāju parakstīto iesniegumu par parka saglabāšanu šajā vietā tā izšķīrās nodot izskatīšanai Nacionālās drošības, nevis Sabiedrisko lietu komisijā. Taču aktīvie rīdzinieki uzsver – arī sabiedrības atstumšana ir risks valsts drošībai.
Rīgā sāks būvēt Austrumu maģistrāles trūkstošo posmu; pilsētvides aktīvisti kritizē risinājumus
Rīgā sāks būvēt Austrumu maģistrāles trūkstošo posmu; pilsētvides aktīvisti kritizē risinājumus
Rīgā šogad plāno sākt būvēt vienu no vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras objektiem pēdējos gados – Austrumu maģistrāles trūkstošo posmu. Pirmās kārtas izmaksas vien ir 40 miljoni eiro. Maģistrāles mērķis ir atslogot pilsētas centru no kravas mašīnām. Taču pilsētvides aktīvisti uzskata, ka projektā ir daudz problēmu un tas nesasniegs nospraustos mērķus.
Čipsi no zivs ādas un vecās rupjmaizes. Restorānu biedrība aktualizē ēdinātāju radīto atkritumu prob...
Čipsi no zivs ādas un vecās rupjmaizes. Restorānu biedrība aktualizē ēdinātāju radīto atkritumu problēmu 
Restorāni ir otri lielākie pārtikas atkritumu ražotāji pēc mājsaimniecībām. Šo apjausmu kā grūdienu pārmaiņām nolēmusi izmantot Latvijas Restorānu biedrība, mudinot ēdinātājus vairāk piedomāt par saražotajiem atkritumiem, to šķirošanu un iespējām samazināt atkritumu apjomu vispār. Talkā aicināti kolēģi no Dānijas, kur zaļajai domāšanai ēdināšanas biznesā saknes ielaistas dziļāk.
JRT pārbūves ligu dēļ kavēsies Kultūras akadēmijas pārcelšanās uz Tabakas fabrikas kvartālu
JRT pārbūves ligu dēļ kavēsies Kultūras akadēmijas pārcelšanās uz Tabakas fabrikas kvartālu
Ilgstošās ligas ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukciju likušas mainīt plānus arī Tabakas fabrikas nākamajiem „iedzīvotājiem” – Latvijas Kultūras akadēmijai, kas tur plāno ievākties pēc JRT atgriešanās vēsturiskajā Lāčplēša ielas namā. Spriedzi pastiprina fakts, ka Tabakas fabrikas kvartāla izveidei piesaistīti pieci miljoni Eiropas fondu naudas, kas jāapgūst līdz 2023. gadam. Tādēļ nācies mainīt darbu kārtību, un jurģi būs jāatliek vēl par vairākiem gadiem.
Stacijas laukumu «Rail Baltica» projektā nepārbūvēs; labiekārtošanai plāna nav
Stacijas laukumu «Rail Baltica» projektā nepārbūvēs; labiekārtošanai plāna nav
Jau šā gada beigās ap Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju parādīsies pirmie būvlaukumi, kas iezīmēs sākumu vairākus gadus ilgai un, paredzams, ļoti sarežģītai stacijas pārbūvei vērienīgajā „Rail Baltica” projektā. Taču finansiālā miglā tīta stacijas apkārtnes attīstība. Viens no neatbildētajiem jautājumiem ir – kas notiks ar visiem zināmo Stacijas laukumu, ko "Rail Baltica” projekts neskar.
Pirmoreiz pēc divu gadu pauzes sanāk padome «Rail Baltica» ieviešanai Rīgā
Pirmoreiz pēc divu gadu pauzes sanāk padome «Rail Baltica» ieviešanai Rīgā
Pirmo reizi pēc divu gadu pārtraukuma pirmdien, 27. janvārī, uz sēdi sanākusi „Rail Baltica” koordinācijas padome, kas tika izveidota ar mērķi sekmēt apjomīgā dzelzceļa projekta integrāciju Rīgā un ar to saistītās pārmaiņas pilsētvidē. Padomi kopīgi vada satiksmes ministrs un Rīgas mērs, bet neviena no pusēm to ilgstoši nesasauca, kā iemeslus minot politisku neskaidrību un gatavošanās trūkumu.
ES augstais pārstāvis: Kosmoss ir jaunā globālās politikas arēna
ES augstais pārstāvis: Kosmoss ir jaunā globālās politikas arēna
„Augošā ģeopolitiskā spriedze uz Zemes atspoguļojas arī kosmosā,” tā nupat notikušajā Eiropas Kosmosa konferencē pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Tādēļ Eiropas Savienībai būtu vairāk jādomā, kā stiprināt un aizsargāt savu klātbūtni kosmosā, lai nezaudētu cīņā par ietekmi šajā jaunajā globālās politikas arēnā. Diskusijas par jauno daudzgadu budžetu gan pagaidām nesveras par labu lielākai Eiropas Savienības klātbūtnei kosmosā.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd