Pie Rīgas domes sestdien, 2.martā, pusvienpadsmitos sāksies protesta akcija pret Rīgas domes darbu. Publiskās sapulces dalībnieki aicina atbrīvot Rīgas domi un veikt pilnu auditu domes struktūrvienībās un kapitālsabiedrībās.
Autora ziņas
Akrobāti, dzīvnieku dresētāji, veterinārārsti, dejotāji – daudziem no viņiem cirks bija un joprojām ir visa dzīve. Un Rīgas cirka lielās pārmaiņas vairums uztver ar rūgtumu. Lai gan jaunā vadība cirka attīstību ved pavisam citā virzienā, tā nolēmusi nesaraut saites ar Rīgas cirka vēsturi un iespēju robežās dokumentēt bijušo cirka darbinieku stāstus. Šā gada laikā cirks tos pakāpeniski publicēs savā mājaslapā, bet tālākā nākotnē tie varētu iekļauties cirka vēstures ekspozīcijā.
„Rail Baltica” mēdz saukt par gadsimta lielāko infrastruktūras projektu Baltijas reģionā. Tuvākajā desmitgadē „Rail Baltica” ātrvilciens trauksies arī caur Rīgu. Vai pilsēta ir gatava vērienīgajam projektam? Un cik pamatotas ir pilsētplānotāju bažas, ka iegūsim vien „divas sliedes pilsētas centrā”, bet ne sakārtotāku pilsētu?
Vērienīgajā dzelzceļa infrastruktūras projektā „Rail Baltica” šis gads iezīmēs svarīgu pāreju no plānošanas pie projektēšanas. Tādēļ jo lielāka loma būs arī 2017. gada nogalē dibinātajai Pārinstitucionālās koordinācijas padomei. Taču gandrīz pusotra gada laikā padome sanākusi vien divas reizes.
Tieši šodien savu simto jubileju svin Latvijas Nacionālais teātris. Tā ēku 20.gadsimta sākumā cēla kā Rīgas pilsētas Otro teātri, bet 1919.gadā tas kļuva par latviešu Strādnieku teātri Andreja Upīša vadībā. Savu darbību tas sāka tieši 23.februārī ar Leona Paegles lugu „Augšāmcelšanās” Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā. Daudzi no mums pazīst Nacionālā teātra grezno zāli un skatītājiem domātos gaiteņus, bet kā teātra ikdiena izskatās no otras puses? Par to saruna ar vienu no Nacionālā teātra dežurantiem Juri Tiltiņu.
Eiropas Savienība (ES) spērusi nelielu soli pretim elektronisko atkritumu apjoma samazināšanai. No 2021. gada elektroiekārtām būs jābūt vieglāk salabojamām un ilgāk jākalpo. Jaunie noteikumi attieksies uz tādām elektroprecēm kā ledusskapji, veļasmašīnas un trauku mazgāšanas mašīnas. Vides aktīvisti gan norāda, ka saraksts ne tuvu nav pilnīgs, tomēr tas uzskatāms par soli pareizajā virzienā.
Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē šodien skanēs koncerts "Pēterburga ziemā", kurā skanēs Pētera Čaikovska, Nikolaja Rimska-Korsakova un Georgija Sviridova kamermūzika. Muzicēs baritons Rihards Millers, pianiste Herta Hansena un pūšaminstrumentālisti Ligita Spūle, Guntis Kuzma, Normunds Zvejnieks un Ilmārs Bērziņš.
Bedres Rīgas ielās būtu mazāka problēma ne vien tad, ja godprātīgāk strādātu ceļu būvnieki un uzturētāji, bet arī tad, ja lielāks skaits iedzīvotāju no privātajiem auto pārkāptu sabiedriskajā transportā. Tā uzskata pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš. Viņaprāt, Latvijā, līdzīgi kā citās postpadomju zemēs, joprojām valda uzskats, ka privātais auto ir statusa apliecinājums un braukt ar sabiedrisko transportu nav prestiži. Viņaprāt, tieši šīs kultūras maiņa ir atslēga patīkamākai pilsētvidei, un politiķiem te būtu jārāda piemērs.
Kurš mākslinieks šogad pārstāvēs Latviju „Eirovīzijā” – tas šovakar noskaidrosies Latvijas Televīzijas autoru un izpildītāju konkursa "Supernova 2019" finālā.
Alķīmiķis, pavedējs, vijolnieks, bibliotekārs, spiegs… Džakomo Kazanovam piedēvēto titulu saraksts ir garš. Leģendām apvītais 18. gadsimta venēcietis joprojām interesē māksliniekus daudzviet pasaulē. Un pēc nedēļas stāsts par Kazanovu vērs priekškaru arī Latvijas Leļļu teātrī.
Nesen veikts audits aktualizējis jautājumu par to, cik piemērota Latvijas Zinātņu akadēmijai ir tās pašreizējā mājvieta – reizēm par „Staļina torti” dēvētā augstceltne, kas zinātnei kalpojusi jau kopš tās uzcelšanas pirms 60 gadiem. Savām vajadzībām akadēmija lieto vien trešo daļu ēkas un pārējo iznomā. „Valsts nekustamie īpašumi” norāda – politiska lēmuma gadījumā būtu gatavi gan pārņemt augstceltnes apsaimniekošanu, gan meklēt Zinātņu akadēmijai piemērotākas telpas. Akadēmijas vadība gan uzsver – Izglītības ministrija nemaz nedrīkstētu izteikties par augstceltnes nākotni, jo tai šī ēka nepieder.
Pašmāju kino Latvijā piedzīvo ziedu laikus – vietējo filmu skatītāju skaits pērn trīskāršojies, pārsniedzot pusmiljonu. Par to lielā mērā var pateikties jaudīgajam Latvijas simtgades filmu finansējumam. Bet uz latviešu kino atgūtās ticības viļņa arvien lielāku popularitāti gūst arī tā saucamās komerciāli orientētās pašmāju komēdijas, kas top bez valsts atbalsta. Šodien uz ekrāniem nonāks jaunākā no tām – Andreja Ēķa režisētais "Klases salidojums”.
Valdībai visdrīzākajā laikā jāmaina regulējums attiecībā uz zemju atsavināšanu, citādi tas varētu būtiski aizkavēt dzelzceļa projekta „Rail Baltica” virzību Latvijā, Latvijas Radio atzina kopuzņēmuma „RB Rail” reģionālais vadītājs Ģirts Bramanis.
Kino un teātra mūzika ir smalks žanrs – tā nedrīkst traucēt, bet vienlaikus tai jāspēj vest skatītāju dziļāk mākslas darba pasaulē. Bet cik daudz mēs zinām par šīs mūzikas tapšanas aizkulisēm? Un kam jānotiek, lai kino vai teātra mūzika turpinātu dzīvot patstāvīgu dzīvi arī daudzus gadus pēc tam? Sarunas par kino un teātra mūziku būs jauna koncertu cikla centrā Dzintaru koncertzālē. Šajos koncertos starp skaņdarbiem ar komponistiem un izpildītājiem sarunāsies Ojārs Rubenis. Pirmā koncerta viesis šosestdien būs ikoniskākais latviešu kino mūzikas meistars Raimonds Pauls.
Gājputnu atgriešanās tuvums un bažas par putnu gripas ienākšanu Latvijā atkal pievērsis uzmanību gadiem neatrisināmajai cīņai ar krauķu kolonijām Iecavā. Par troksni un netīrību pašvaldībā regulāri sūdzas vietējie iedzīvotāji, bet netālu mītošais olu ražošanas milzis „Balticovo” ceļ trauksmi par iespējamu karantīnu, ja kāds no krauķiem tuvā apkārtnē izrādītos slims ar putnu gripu. Viegla risinājuma šai situācijai joprojām nav.
Losandželosā, ASV, svētdien pasniegtas prestižās "Grammy" godalgas, un divās balvu kategorijās godalgas izcīnījis Andris Nelsons kopā ar Bostonas Simfonisko orķestri, liecina informācija "Grammy" oficiālajā tīmekļa vietnē.
Vēl tikai nepilnus trīs mēnešus apmeklētājiem būs pieejams Rīgas augstākais publiskais skatu laukums televīzijas tornī Zaķusalā. Maijā to slēgs vērienīgai rekonstrukcijai, kas varētu ilgt pat piecus gadus. Īpašnieki cer, ka tā ļaus uzlabot arī pašlaik ļoti neērto piekļuvi tornim, kas daudzās pilsētās ir viens no centrālajiem tūristu magnētiem, bet Rīgā ieslēpies pusmežonīgas Daugavas salas galā, divus kilometrus no tuvākās pieturas.
7. februārī sāksies Berlīnes starptautiskais kino festivāls, un tā programmā iekļauta animācijas filma “Lote un pazudušie pūķi”.
Topošās “Rail Baltica” dzelzceļa trases izpētē apzinātas 126 potenciāli kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas, ko skars jaunais dzelzceļš. Daudzie jaunatklājumi priecē pētniekus, bet nozīmēs arī galvassāpes kultūras mantojuma sargiem un būvniekiem, jo daudzviet vajadzēs papildu izpēti un sarežģītus risinājumus, lai vērtības saglabātu. Piemēram, šobrīd jau zināms, ka būs jāpārvieto vēsturiskā Torņakalna dzelzceļa stacijas ēka.
Topošās "Rail Baltica" dzelzceļa trases izpēte nesusi būtiskus atklājumus arheologiem un vēsturniekiem, taču lielākie vēsturiskie atklājumi varētu būt "Rail Baltica" būvniecības laikā, atzīst Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nesīs būtiskas pārmaiņas pasta sūtījumos, ar ko jārēķinās arī tiem, kas iecienījuši britu interneta veikalus.
Daudzus cilvēkus, kuriem pērn palielinājušies ienākumi, pavasarī gaida nepatīkams pārsteigums – visticamāk, viņi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņems ziņu ar aicinājumu nomaksāt nodokļu parādu. Tie, kuri, pateicoties apņēmībai, aizvadītā gada laikā pratuši uzlabot savus ieņēmumus, tuvākajos mēnešos varētu nonākt nodokļu parādnieku statusā. Un ne jau tādēļ, ka būtu mēģinājuši izvairīties no nodokļiem.
Tas ir varenākais mūra ēku komplekss ārpus Rīgas vēsturiskā centra, kurā teju divsimt gadu garumā ārstēja ievainotus karavīrus. Rīgas Kara hospitālis savulaik bija starp lielākajām kara medicīnas iestādēm Krievijas impērijā. Latvijas laikā to pārdēvēja par Rīgas Kaŗa slimnīcu, un militāristus tajā turpināja ārstēt arī padomju laikā. Bet šodien daudziem Hospitāļu iela 55 vēl asociējas ar adresi, uz kuru bija jādodas pārbaudīt veselību pirms iesaukšanas armijā. Taču nu jau vairākus gadus vēsturiskais Rīgas Kara hospitālis stāv tukšs un neapkurināts.
Vēl divas nedēļas var pieteikt idejas Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta rīkotajam “zinātnes hakatonam” jeb ideju attīstīšanas maratonam. Tas notiks jau otro reizi no 15. līdz 17. februārim.
Rīgas domes vadība apņēmusies samazināt automašīnu skaitu Rīgas centrā. Taču stāvparki jeb „park & ride” pilsētas nomalēs arvien ir tikai ieceru un plānošanas stadijā. Kādēļ izgāzās pirmā un līdz šim vienīgā Rīgas stāvparka ideja, un ko pašvaldība plāno darīt, lai ļaudis nokļūšanai centrā labprātāk izmantotu sabiedrisko transportu, nevis privāto auto?
Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pirmdien, 28. janvārī, atklāj jauno Zinātņu māju, uz ko pārcelsies Medicīnas fakultāte un Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, kā arī seši zinātniskie institūti fizikas, astronomijas, materiālzinātņu un medicīnas jomā. Ēkā būs 72 modernas laboratorijas un vairāk nekā 450 darba vietu zinātniekiem.
Tādi atradumi gadās reti, atzīst Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā. Tā rīcībā nesen nonākušas veselas 20 nekad publiski nerādītas minūtes no Latvijas poētiskā dokumentālā kino pioniera Ulda Brauna filmas „235 000 000”. Par vērienīgāko dokumentālo filmu Latvijas vēsturē dēvētās kinolentes 130 minūšu versija līdz šim glabājās režisora mājās, bet skatītāji kinoteātros iepazina divreiz īsāku – cenzētu un īsinātu variantu.
"Izgudrotāju tauta!" – tā gribas izsaukties, redzot vērienu, ar kādu starpkaru Latvijā tika pieteikti visdažādākie patenti. Laikā no 1920. līdz 1940.gadam Patentu valde izsniedza teju 3000 patentu, un to vidū bija gan vēlāk izcilu slavu un komerciālu veiksmi iemantojuši izgudrojumi, gan amizanti un pat komiski centieni izkrāšņot ikdienas dzīvi. Ceļojošā izstāde par Latvijas izgudrotāju spilgtākajiem patentiem nupat atklāta Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskajā bibliotēkā.
Pavāri no desmit Rīgas un Vidzemes restorāniem šodien pulcējas gastronomijas festivālā Siguldā - Livonijas ordeņa pilī. Tā kļuvusi par tradīciju, kopš Gaujas Nacionālā parka pilsētas un Rīga aizpērn ieguva titulu „Eiropas gastronomijas reģions”.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja saturu no ceturtdien papildinājuši jauni video stāsti par mākslas darbiem, kas apskatāmi muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Tie vēsta par astoņu autoru spilgtiem darbiem, kas tapuši laika posmā pēc Otrā pasaules kara līdz 1985.gadam.
Unikāls atradums nonācis Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva rīcībā – tā ir kinorežisora Ulda Brauna vērienīgās dokumentālās filmas “235 000 000” garākā oriģinālversija.
Rīgas Dzemdību namā ceturtdien pēc remonta atklāj piecas jaunas dzemdību un grūtnieču aprūpes telpas, kas papildinās pirms septiņiem gadiem atjaunotās telpas Dzemdību nama septītajā stāvā. Jaunās palātas atradīsies sestajā stāvā. Visas dzemdību telpas ir vienvietīgas un piemērotas ģimenes dzemdībām.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
